Mobilā versija
-0.7°C
Daina, Dainis, Dainida
Pirmdiena, 23. oktobris, 2017
24. februāris, 2017
Drukāt

Vai jāreformē administratīvo sodu sistēma?

Foto - Edijs Pālens/LETAFoto - Edijs Pālens/LETA

Lauris Liepa, advokāts: “Administratīvo pārkāpumu kodekss ir viens no pēdējiem padomju tiesiskās sistēmas reliktiem – tas ir vecs gan strukturāli, gan saturiski. Sagatavotais projekts reformai ieviesīs eiropeiskus principus arī šajā jomā, kur tie gaidīti jau sen. Tas vien, ka formāli regulējums tiktu sadalīts dažādos likumos, nevarētu radīt problēmas. Svarīgi, lai izmaiņas būtu sinhronas un samērīgas. Nevajadzētu vienu daļu reformēt, otru atstāt nemainīgu. Regulējumam galvenokārt jābūt atbilstošam esošajam sodu modelim un sabiedrības vērtībām.”

 

Edvīns Danovskis, administratīvo tiesību eksperts, LU docents: “Izmaiņas administratīvo pārkāpumu likumā jau sen bija vajadzīgas. To gan es attiecinu uz tā pirmo un otro daļu – vispārējiem noteikumiem un procesuālo daļu. Šajā ziņā likumprojekts ir skaidrāks nekā šā brīža kodekss. Ja padomju tiesību zinātniekiem izdevās administratīvos pārkāpumus ietvert vienā likumā, kas tiesību piemērotājiem atviegloja dzīvi, tad 30 gados sevišķā daļa daudz papildināta un kļuvusi grūti pārskatāma. Tas, vai regulējums saglabājams vienā likumā vai sadalāms daudzos nozaru likumos, ir gaumes jautājums. Taču, manuprāt, esam pieraduši pie tā, ka sastāvi ir regulēti vienā likumā. Sodu izsvaidīšana pa dažādiem likumiem tomēr savā ziņā būtu solis atpakaļ.”

 

Saulvedis Vārpiņš, advokāts: “Manuprāt, pašreiz spēkā esošais likums darbojas pietiekami labi. Tas, ka varbūt kaut kādi tā panti īsti nestrādā, drīzāk ir jautājums par to, vai tas tiek pildīts. Un to var atrisināt, vienkārši piestrādājot atbildīgajām instancēm. Sadalīt esošo administratīvo pārkāpumu kodeksu vai kā citādi mainīt neredzu vajadzību, turklāt stipri apšaubu, vai varēs izveidot ko labāku. Latvijā nepārtraukti notiek likumdošanas grozīšana, kam seko atziņas, ka tā bijusi kļūda. Pašreizējais regulējuma mehānisms strādā, to vajadzēja vienkārši ieeļļot, nevis veidot pilnīgi jaunu.”

Pievienot komentāru

Monika Zīle: Vērtīgs ceļa spieķis (1)Vai tiešām pienācis laiks saprast, ka nav tādas profesijas, kas garantē palikšanu izvēlētajā nodarbē līdz pensijai?
Uldis Šmits: Bet igauņi...Labāk pieaicināt pāris tūkstošus lietpratēju prioritārā nozarē nekā padarīt visu ekonomiku atkarīgu no viesstrādniekiem
Lasītāju aptauja
Gata Šļūkas zīmējums
Gatis Šļūka. Bagātie un nabagie

Latvijas miljonāru saraksta veidotāji vakar nosauca valsts 100 turīgāko cilvēku vārdus. Miljonāru saraksta galvgalī ir divi “ABLV Bank” bankas īpašnieki, kuru bagātība tiek lēsta par 315 miljoniem un 312 miljoniem eiro.

Eiropas Savienības statistikas birojs “Eurostat” šonedēļ publiskoja datus par nabadzības vai sociālās atstumtības riskam pakļauto iedzīvotāju īpatsvaru ES valstīs 2016. gadā. Atbilstoši šiem datiem Latvijā nabadzības vai sociālās atstumtības riskam pakļauti 28,5% no visiem iedzīvotājiem jeb 550 000 cilvēki.

Vai piekrītat apgalvojumam, ka vīriešiem pēc 40 gadiem jālieto steroīdi?
Monika Zīle: Garā mēle un īsās rokas (5)Kuplo ģimeņu ieguvums no demogrāfijas veicināšanai piešķirtajiem miljoniem pagaidām neskaidrs
Māris Antonevičs: "Jaunās sejas" gaidotIzmaiņas mediju uzburtajā pasaules kārtībā – izrādās, ka jauni, spilgti līderi ne vienmēr ir liberāli.
Draugiem Facebook Twitter Google+