Mobilā versija
Brīdinājums +15.5°C
Bērtulis, Boļeslavs
Ceturtdiena, 24. augusts, 2017
24. februāris, 2017
Drukāt

Vai jāreformē administratīvo sodu sistēma?

Foto - Edijs Pālens/LETAFoto - Edijs Pālens/LETA

Lauris Liepa, advokāts: “Administratīvo pārkāpumu kodekss ir viens no pēdējiem padomju tiesiskās sistēmas reliktiem – tas ir vecs gan strukturāli, gan saturiski. Sagatavotais projekts reformai ieviesīs eiropeiskus principus arī šajā jomā, kur tie gaidīti jau sen. Tas vien, ka formāli regulējums tiktu sadalīts dažādos likumos, nevarētu radīt problēmas. Svarīgi, lai izmaiņas būtu sinhronas un samērīgas. Nevajadzētu vienu daļu reformēt, otru atstāt nemainīgu. Regulējumam galvenokārt jābūt atbilstošam esošajam sodu modelim un sabiedrības vērtībām.”

 

Edvīns Danovskis, administratīvo tiesību eksperts, LU docents: “Izmaiņas administratīvo pārkāpumu likumā jau sen bija vajadzīgas. To gan es attiecinu uz tā pirmo un otro daļu – vispārējiem noteikumiem un procesuālo daļu. Šajā ziņā likumprojekts ir skaidrāks nekā šā brīža kodekss. Ja padomju tiesību zinātniekiem izdevās administratīvos pārkāpumus ietvert vienā likumā, kas tiesību piemērotājiem atviegloja dzīvi, tad 30 gados sevišķā daļa daudz papildināta un kļuvusi grūti pārskatāma. Tas, vai regulējums saglabājams vienā likumā vai sadalāms daudzos nozaru likumos, ir gaumes jautājums. Taču, manuprāt, esam pieraduši pie tā, ka sastāvi ir regulēti vienā likumā. Sodu izsvaidīšana pa dažādiem likumiem tomēr savā ziņā būtu solis atpakaļ.”

 

Saulvedis Vārpiņš, advokāts: “Manuprāt, pašreiz spēkā esošais likums darbojas pietiekami labi. Tas, ka varbūt kaut kādi tā panti īsti nestrādā, drīzāk ir jautājums par to, vai tas tiek pildīts. Un to var atrisināt, vienkārši piestrādājot atbildīgajām instancēm. Sadalīt esošo administratīvo pārkāpumu kodeksu vai kā citādi mainīt neredzu vajadzību, turklāt stipri apšaubu, vai varēs izveidot ko labāku. Latvijā nepārtraukti notiek likumdošanas grozīšana, kam seko atziņas, ka tā bijusi kļūda. Pašreizējais regulējuma mehānisms strādā, to vajadzēja vienkārši ieeļļot, nevis veidot pilnīgi jaunu.”

Pievienot komentāru

Juris Lorencs: Mazā valsts un lielā bumba (3)Sodot Ziemeļkoreju ar militāru spēku, sekas var būt neprognozējamas un traģiskas, bet arī piekāpšanās šim režīmam var novest pie slikta gala.
Lasītāju aptauja
Gata Šļūkas zīmējums
Gatis Šļūka. Uzmanību! Nikns ražotājs!

“Dogo” ražotājs nikns

Pārtikas un veterinārais dienests (PVD) paziņojis, ka uzņēmuma “Tukuma straume” ražotajā barībā “Dogo ar mājputnu gaļu” konstatējis neatļautu vielu – karbamīdu jeb urīnvielu. Taču “Tukuma straumes” valdes priekšsēdētājs Aivars Podnieks aģentūrai LETA teicis, ka šāda viela nav atrodama un nevarot būt pieejama uzņēmuma ražotajā suņu un kaķu barībā. Podnieks izteicis pieļāvumu, ka PVD rezultāti neatbilst patiesībai un ka laboratorisko analīžu rezultātus varētu būt viltojušas tās pašas personas, kas īstenojot nomelnojošo kampaņu pret “Tukuma straumi”. Starp “Tukuma straumi” un veterinārārstiem 2015. gada martā pēc suņu slimības – barības vada sašaurinājuma – uzliesmojuma sākās konflikts. Saslimšanas cēloņu izpētē ieguldīti lieli resursi, taču analīzēs nav atrastas toksiskas vielas, kas varētu būt šīs slimības izraisītājas. Novembrī paredzēta tiesas sēde, kurā skatīs pēc suņu barības “Dogo” ražotāja prasības ierosināto civillietu par neslavas celšanu. Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesa ierosināja lietu pēc “Tukuma straume” pieteikuma pret 17 fiziskām un juridiskām personām – veterinārārstiem – par 458 411 eiro solidāru piedziņu.

Kādiem jābūt mēneša ienākumiem, lai justos pārticīgi?
Draugiem Facebook Twitter Google+