Vai jāreformē administratīvo sodu sistēma? 0
Lauris Liepa, advokāts: “Administratīvo pārkāpumu kodekss ir viens no pēdējiem padomju tiesiskās sistēmas reliktiem – tas ir vecs gan strukturāli, gan saturiski. Sagatavotais projekts reformai ieviesīs eiropeiskus principus arī šajā jomā, kur tie gaidīti jau sen. Tas vien, ka formāli regulējums tiktu sadalīts dažādos likumos, nevarētu radīt problēmas. Svarīgi, lai izmaiņas būtu sinhronas un samērīgas. Nevajadzētu vienu daļu reformēt, otru atstāt nemainīgu. Regulējumam galvenokārt jābūt atbilstošam esošajam sodu modelim un sabiedrības vērtībām.”
Edvīns Danovskis, administratīvo tiesību eksperts, LU docents: “Izmaiņas administratīvo pārkāpumu likumā jau sen bija vajadzīgas. To gan es attiecinu uz tā pirmo un otro daļu – vispārējiem noteikumiem un procesuālo daļu. Šajā ziņā likumprojekts ir skaidrāks nekā šā brīža kodekss. Ja padomju tiesību zinātniekiem izdevās administratīvos pārkāpumus ietvert vienā likumā, kas tiesību piemērotājiem atviegloja dzīvi, tad 30 gados sevišķā daļa daudz papildināta un kļuvusi grūti pārskatāma. Tas, vai regulējums saglabājams vienā likumā vai sadalāms daudzos nozaru likumos, ir gaumes jautājums. Taču, manuprāt, esam pieraduši pie tā, ka sastāvi ir regulēti vienā likumā. Sodu izsvaidīšana pa dažādiem likumiem tomēr savā ziņā būtu solis atpakaļ.”
Saulvedis Vārpiņš, advokāts: “Manuprāt, pašreiz spēkā esošais likums darbojas pietiekami labi. Tas, ka varbūt kaut kādi tā panti īsti nestrādā, drīzāk ir jautājums par to, vai tas tiek pildīts. Un to var atrisināt, vienkārši piestrādājot atbildīgajām instancēm. Sadalīt esošo administratīvo pārkāpumu kodeksu vai kā citādi mainīt neredzu vajadzību, turklāt stipri apšaubu, vai varēs izveidot ko labāku. Latvijā nepārtraukti notiek likumdošanas grozīšana, kam seko atziņas, ka tā bijusi kļūda. Pašreizējais regulējuma mehānisms strādā, to vajadzēja vienkārši ieeļļot, nevis veidot pilnīgi jaunu.”
