Viedokļi
Komentāri

Franks Gordons: Iegansts raganu medībām 16

Krievijas parlamenta augšpalātas – Federācijas padomes – īpaši sasauktajā sēdē tika apspriests ziņojums, kuru sastādījusi “provizoriska komisija valsts suverenitātes aizsardzībai” un kurā konstatēts, ka “ietekmēt Krievijas Federācijas iekšpolitiku galvenokārt cenšas Amerikas Savienotās Valstis un to NATO partneri”. Šai komisijai uzdots līdz šā gada beigām sagatavot likumprojektu, lai jau 2018. gada pašā sākumā tiktu juridiski noformēti pretsoļi, jo iejaukšanās apdraudot Krievijas Federācijas suverenitāti.

Šis oficiālās informācijas stils atgādina vēlīnā brežņevisma laiku, taču zemtekstā pavīd zināma nervozitāte – Kremlī aug bailes no vismazākās vēsmiņas, kas varētu negatīvi ietekmēt nākamgad martā paredzēto Krievijas prezidenta vēlēšanu rūpīgi plānoto iznākumu.

Bet ne jau viņiem tur Kremlī gvelzt par iejaukšanos! Tie bija Krievijas specdienesti, hakeri, diskreditācijas meistari, kas izjauca Demokrātu partijas kandidātes Hilarijas Klintones izredzes un nodrošināja Donalda Trampa uzvaru ASV prezidenta vēlēšanās. Krievijas līdzdalības (“Russian connection”) izmeklēšana pašā Amerikā met arvien plašākus lokus. Un tas, ka labēji radikālā, prokrieviskā un faktiski arī rasistiskā partija “Alternative für Deutschland” (AfD) Vācijas parlamenta Bundestāga vēlēšanās ieguva trīspadsmit procentus balsu, ierindojoties trešajā vietā aiz abām lielajām “tautas partijām”, ir zināmā mērā Putina Krievijas nopelns, iedarbinot Kremļa propagandas aparāta – “RT” (“Russia Today”) un “Sputņik” – potenciālu, kura iespaidam ļaujas daudzie no PSRS “repatriētie” vācieši un krievvalodīgie “ekonomiskie” migranti, kuru skaits ir visai prāvs.

Tagad, saceļot brēku par ASV un tās sabiedroto iejaukšanos Krievijas iekšējās lietās, Kremlis cenšas pamatīgi iebiedēt savus liberāli demokrātiskos oponentus, apzīmogojot tos kā ārzemju aģentus.

Šajā ziņā ļoti zīmīgi ir “deviņi punkti”, ar kuriem klajā nākusi Krievijas Federālā padome. Tātad – deviņi paņēmieni jeb virzieni, ar kuriem ASV apdraud Krievijas suverenitāti (ne mazāk):

1. Radot un atbalstot NKO (nekomerciālas organizācijas), kuras netieši piedalās politiskajā dzīvē ārvalstu interesēs un ietekmē pilsoniskas sabiedrības institūtus kopumā.

2. Darbs ar (tipisks padomju žargons. – F. G.) izglītības iestādēm, tajās studējošiem, finansēt izglītības programmas, lai arī turpmāk kontrolētu šo sfēru, to pārveidojot virzienos, kas izdevīgi mūsu politiskajiem konkurentiem.

3. Plašsaziņas līdzekļu un sociālo tīklu izmantošana, lai diskreditētu valsts varas institūtus, politiskos līderus un vispār veidotu zināmu sabiedriskās domas standartu.

4. Krievijas Pareizticīgās baznīcas diskreditēšana un naida kurināšana starp reliģijām.

5. No ārienes stimulēta protesta kustība un jaunatnes ievilkšana protesta akcijās.

6. Iejaukšanās Krievijas vēlēšanās federālā un reģionālā līmenī (nav precizēts, kādā veidā).

7. Etniska naida kurināšana, īpaši Ziemeļkaukāza un Pievolgas republikās un Krimā.

8. Jebkura veida pretkrieviskas sankcijas kā instruments spiedienam uz Krievijas valsts varu un sabiedrību.

9. Krievijas politiskās un ekonomiskās dzīves nomelnošana pasaules arēnā, lai šo informāciju pēc tam izmantotu pašā Krievijā.

Nu ko, septiņi no šiem deviņiem punktiem Kremlim ir lielisks iegansts plašām raganu medībām, var teikt, Viskrievijas mērogā. Lai nožņaugtu jebkuru reālu opozīciju.

LA.lv