Mobilā versija
-3.3°C
Niklāvs, Nikola, Nikolajs, Niks
Otrdiena, 6. decembris, 2016
13. jūlijs, 2016
Drukāt

Latvijas Biznesa koledžu iegāza ārvalstnieku sūdzības (11)

Foto - ShutterstockFoto - Shutterstock

“Kas notiek bijušajā Valsts kontroles ēkā? Vai tur ierīkots bēgļu centrs?” jautāja kāds kolēģis, kurš bieži manīja daudzus Austrumu izcelsmes jauniešus pie ēkas Rīgā, Lāčplēša un Krišjāņa Valdemāra ielas stūrī.

Patiesībā tur atrodas Latvijas Biznesa koledža (LBK), kurai pēdējos gados izdevies piesaistīt samērā daudz ārvalstu studentu, lielākoties no Austrumu valstīm. Taču sadarbība ar ārvalstu studētgribētājiem koledžai ne vienmēr bijusi veiksmīga. Potenciālo ārvalstu studentu sūdzības bijis galvenais iemesls, kas licis Izglītības un zinātnes ministrijai (IZM) rosināt LBK ārkārtas akreditāciju. Arī Augstākās izglītības padome (AIP) vienbalsīgi atbal­stījusi ārkārtas akreditācijas nepieciešamību. Tikmēr pašā koledžā ir neizpratnē par IZM un pārbaudi LBK veikušā Izglītības kvalitātes valsts dienesta (IKVD) rīcību. Ārkārtas akreditācija kādā no Latvijas augstākās izglītības iestādēm notiks pirmo reizi. Tāpēc AIP priekšsēdētājs Jānis Vētra atzīst: process būs sarežģīts. Lēmumu par to, vai koledža akreditējama, pieņems AIP, taču LBK notiekošo izpētīs AIP izveidota akreditācijas ekspertu komisija.

 

Nevarēja sagaidīt naudu

Kā liecina IZM dati, pērn LBK kopumā mācījās 1031 students, no tiem 156 vai 15 procenti bija ārvalstnieki. Lielākā daļa ārvalstnieku – 45 – šajā koledžā ieradušies no Uzbekistānas. Procentuāli ārvalstu studenti LBK ir krietni vairāk nekā Latvijas lielākajās augstskolās. Latvijā vidēji augstāko izglītību iegūst vien astoņi procenti ārvalstnieku. Koledžas direktors Normunds Gūtmanis neslēpj, ka ārvalstnieku interese par studijām LBK saglabājas augsta: šobrīd pieteikumus iesnieguši vairāk nekā tūkstoš potenciālo ārvalstu studentu, taču uzņemta, visticamāk, tiks tikai neliela daļa no viņiem.

N. Gūtmanis skaidro: lai uzņemtu trešo valstu pilsoni Latvijas augstskolā vai koledžā, process ir garš. Vispirms ārvalstnieki izrāda interesi par studijām un iesniedz pieteikumu. Tad koledžā izvērtē, vai ārvalstnieka iepriekš iegūtā izglītība ir atbilstoša studijām Latvijā. Pēc tam koledžas pārstāvji “Skype” intervē potenciālo studentu, lai noskaidrotu, kāpēc viņš vēlas studēt tieši Latvijā un arī pārliecinātos, vai viņa angļu valodas prasme ir pietiekama. Tieši angļu valodas zemais līmenis visbiežāk iegāž studētgribētājus. Piemēram, pēdējā intervēšanas reizē no 16 studētgribētājiem atraidīti 10. Kad šīs pārbaudes un intervijas izturētas, daļa potenciālo studentu “atbirst” tāpēc, ka Pilsonības un migrācijas lietu departaments neizsniedz viņiem uzturēšanās atļaujas. Taču reģistrācijas maksa ir jāmaksā, kamēr vēl nav skaidrs, vai ārvalstnieks Latvijā varēs studēt.

Sūdzības par LBK saņemtas no ārvalstniekiem, kuri neesot uzņemti, bet reģistrācijas maksu neesot atguvuši, ziņo IKVD. N. Gūtmanis toties apgalvo, ka visiem neuzņemtajiem reģistrācijas maksa tiekot atmaksāta. Tie, kuri sūdzējās, tikai neesot varējuši naudu sagaidīt. LBK gan sev paturot 200 eiro arī no neuzņemto maka, jo LBK darbinieku laiks uzņemšanas procesā ir patērēts arī tad, ja potenciālais students galu galā netiek uzņemts.

IKVD Uzraudzības departamenta direktors Juris Zīvarts pieļauj, ka daļu naudas no neveiksmīgajiem studētgribētājiem vēl ietur kādi starpnieki, ar kuru palīdzību ārvalstnieki meklē studiju iespējas Latvijā. Tāpēc varot būt gadījumi, kad vainota tiek koledža, kaut tā nemaz nav vainīga. Tāpat arī pašiem studētgribētājiem vajadzētu būt atbildīgākiem. Piemēram, viens no sūdzētājiem nav ticis Latvijā, jo izrādījies, ka viņš te gribējis iekļūt ar nederīgu pasi. J. Zīvarts arī stāsta, ka ārvalstnieki sūdzējušies par problēmām sazināties ar LBK.

Pievienot komentāru

Komentāri (11)

  1. Sis skolas parstavji stastis visu, lai izskatitos labi….patiesiba lsi kaut ko atgutu ir loti lielas problemas un nevajaga but arzemniekam, ari pasu bakelini tiek(rupji izsakoties) piekasti

  2. Iesaku pārbaudīt Ekonomikas un Kultūras augstskolu, kur nav augstskola un koledža. Pasniedzēji neprofesionāli, māca priekšmetus, kuros pašiem nav nedz izglītības , nedz pieredzes. Liek labas atzīmes par ļoti vājiem darbiem, rezultātā sanāk nopirkts diploms: samaksā mācību maksu, saņem diplomu, tikai zināšanas netieik gūtas.

  3. “…lai varētu turpināt studijas un Latvijā iegūt jau bakalaura grādu.” Bet kas iegūts pirms bakalaura?!

  4. Labais! LBK gan sev paturot 200 eiro arī no neuzņemto maka, jo LBK darbinieku laiks uzņemšanas procesā ir patērēts arī tad, ja potenciālais students galu galā netiek uzņemts. Cik ir dzirdēts, tad ik gadu LBK ir problēmas savākt pilnas grupas ar tiem kas vēlas studēt un tad esot iespēja vai nu rakstīt iesniegumu, lai naudu atgriež, vai mācīties kaut ko pilnīgi citu, interesanti vai arī tādā gadījumā LBK 200 eiro patur? Ir arī dzirdēts, ka pēdējos kursos, LBK saviem studentiem paziņo, ka viņu kursā ir nepietiekams skaits studentu un tāpēc tālāk jāmācās kau ko ko citu.

  5. Galvenais jau ir(a) uztura atļujas.

  6. Dažas dienas atpakaļ pasta kastītē Rīgā savā dzīves vietā saņēmu aizlīmētu aploksni bez pasta zīmogiem ar 4 reklāmas lapelēm – divas attālinātām mācībām ar interneta starpniecību 9. – 12. klasē Rīgas 1.vidusskolā un divām ar attālinātām mācībām ar interneta starpniecību RBK iegūstot augstāko izglītību. Visas stundas un lekcijas var noskatīties internetā. Nekādu mājas darbu u.c. Tikai maksā. Zināšanu pārbaude – jāaizpilda internetā testi. Protams, kurš tos aizpildīs audzēkņa vietā ir katra atbildība. Rezultātā diploms par izglītību. Esot daudz pabeigušo ar medaļām par izcilību. Ja un vēl, varot neapmeklējot nekādas skolas un mācības, ar interneta starpniecību nokārtot vienā gadā apgūt un nokārtot divu gadu mācību vielu un nokārtot eksāmenus.

    Ir tikai viens un būtisks jautājums, kas izņemot papīru ar zieģeli ir iegūts un apgūts? Kādas zināšanas un cik reāli zinoši ir šie absolventi? Tas ir viens nekaunīgs biznesa projekts, kas iespējams grauj Latvijas izglītību un izglītības kvalitāti, kas jau tā ir kliba un nepietiekama.

  7. Kādā sakarā koledža ir augstākās izglītības iestāde? Koledža ir profesionālās izglītības iestāde.

  8. par ko cepšanās ? Atbildēt

    ja kāds grib pirkt diplomu bez mācīšanās, lai uzliiek 77 x lielāku cenu un uz priekšu !
    Tā “augstā izglītības kvalitāte” ir tikai skolas pašapmierināšanās.
    Kad iestājas darbā 99% no mācītā jāaizmirst ! Jo ātrāk, jo labāk !

  9. Ja godīgi, raksts izskatās pēc apmaksātas reklāmas. Es pilnīgi varu iedomāties, kā Gūtmaņa kungs savā alkohola dvakas pārņemtajā kabinetā pasniedz žurnālistei aploksnīti vai kādu citu prezentu. Nav trūcis arī pasūtījuma rakstu savulaik. Šis diezgan manāmi noklusē LBK izglītības īpatnības – galvenā no tām ir iespēja studēt tālmācībā. Uz to noteikti arī pavelkas lielākā daļa ārzemju studentu. Un, lai gan tas neļauj uzturēties ES valstīs, jo neskaitās pilna laika studijas, gan jau koledža izdomājusi, kā nodrošināt arī šo bonusu tiem, kas iemaksā naudiņu.

  10. Kāpēc šis portāls piełauj Atbildēt

    Netulkotas reklāmas krievu valodā???? Pakāpeniska pieradināšana uz divvalodību?

Draugiem Facebook Twitter Google+