Mobilā versija
+7.0°C
Sarmīte, Tabita
Ceturtdiena, 8. decembris, 2016
18. janvāris, 2012
Drukāt

Iegremdēties Daugavas ūdeņos


Foto no LPB arhīvaFoto no LPB arhīva

Rīt, 19. janvārī, Rīgā 11. novembra krastmalā iepretim Lielā Kristapa statujai notiks Lielā ūdens iesvētīšana Daugavā. Senā pareizticīgo tradīcija atjaunota ar Rīgas un visas Latvijas metropolīta Aleksandra svētību un Rīgas domes atbalstu.

 

Lielā ūdens iesvētīšana Daugavā veikta arī pirms Otrā pasaules kara arhibīskapa Jāņa (Pommera) vadībā, kad pareizticīgie lielā pulkā no Kristus Piedzimšanas katedrāles devušies Krusta gājienā uz aizsalušo Daugavu.

Lielo ūdens iesvētīšanu veic dienā, kad pareizticīgie svin vienus no gada lielākajiem svētkiem – Kunga Kristīšanas svētkus, kurus dēvē arī par Dieva Parādīšanās svētkiem jeb Svētās Trijādības atklāšanos cilvēka veidolā. Ūdeni iesvēta gan pareizticīgo dievnamos, gan zem atklātām debesīm upēs, ezeros, dīķos un akās (ik mēnesi un lielākos svētkos baznīcās veic mazo iesvētīšanas kārtu). Iesvētītais ūdens, kā uzskata, iegūst īpašas spējas un tiek saukts par “lielo agiasmu”, kas grieķu valodā nozīmē – svētums. Ticīgie dievnamos iesvētīto ūdeni pilda pudelēs un glabā visa gada garumā, ar to iesvētot savas mājvietas un sadzīves lietas. Svēto ūdeni ar lūgšanu bauda tukšā dūšā no rīta, īpaši slimībās, kā arī svarīgos un atbildīgos dzīves brīžos, jo tas labvēlīgi iedarbojas uz cilvēka dvēseli un miesu.

Sekojot senai tradīcijai, kura radusies jau kristietības pirmsākumos un kuru aizsācis pats Jēzus Kristus ar iegremdēšanos Jordānas ūdeņos, Kristus Kristīšanas dienā ticīgie pēc dievkalpojuma krusta gājienā mēdz doties uz tuvāko ūdenstilpi, kur krusta veidā cērt āliņģi, ko dēvē par jordānu. Pēdējos gados šādi Krusta gājieni uz tuvāko upi vai ezeru, kur ticīgie gremdējas iesvētītajā ūdenī, 19. janvārī notikuši Madonā, Jēkabpilī, Ludzā, Līvānos un citviet Latvijā.

 

Šogad gan pareizticīgie, gan citu konfesiju ticīgie aicināti arī uz Daugavmalu Rīgā, kur pēc Lielās ūdens iesvētīšanas kārtas visi, kuri to vēlas, varēs gremdēties iesvētītajos Daugavas ūdeņos. Krastmalā pie Lielā Kristapa statujas būs izvietotas pārģērbšanās vietas, piedāvās arī karstu tēju.

 

Pirms iegremdēšanās aukstajā ūdenī pie cilvēkiem vērsīsies ar skaidrojošu informāciju, iesakot to darīt tikai tad, ja atļauj veselība. Tiem, kuri sirgst ar sirds un asinsvadu slimībām un hroniskām kaitēm, der kritiski novērtēt savu veselības stāvokli, lai neradītu problēmas sev un apkārtējiem. Ārsti iesaka noteikti izmērīt asinsspiedienu. Vislabāk šādam notikumam gatavoties laikus, norūdot organismu, piemēram, regulāri aplaistoties ar aukstu ūdeni.

Uzskata, ka Kristus Kristīšanas svētkos, iegremdējoties iesvētītā ūdenī, cilvēks gūst svētību, garīgi attīrās un atbrīvojas no grēkiem. Krievu teologs Sergejs Bulgakovs 1913. gadā izdotajā svētkalpotāja rokasgrāmatā min, ka šajā dienā ūdenī gremdēties visvairāk ieteicams tiem, kuri svētku laikā nodarījuši sev pāri ar ēšanu un citādiem grēkiem. Pareizticīgās baznīcas mācība atgādina, ka galvenais svētkos ir iet uz grēksūdzi un saņemt Svēto Vakarēdienu.

Ūdens iesvētīšana tiek praktizēta arī katoļu baznīcās, bet to iesvēta visa gada garumā, izņemot gavēņa dienas. Ar svēto ūdeni pārslaka tautu galvenās mises laikā, skaidro Rīgas Sv. Alberta draudzes prāvests Krišjānis Dambergs. Svētais ūdens ir arī kapelās un svētvietās, daudzi ticīgie to tur mājās traukā pie durvīm un, izejot no mājokļa, pārkrustoties apslakās.

Luteriskā baznīca ūdens iesvētīšanas rituālu nepraktizē, skaidro LELB Rīgas bīskaps Guntars Dimants, jo Bībelē neatrod šāda rituāla iestādīšanu. Ir kristību ūdens, bet tas paredzēts konkrēti kristību ritam. Protams, cilvēki vēlas saņemt svētību dažādos veidos, tostarp daudzi labprāt dodas uz katoļu un pareizticīgo dievnamiem pēc svētā ūdens.

Vairākās baznīcās pēdējā laikā novērots, ka ļaudis svēto ūdeni ņem aizvien vairāk. Kāda ticīgā skaidro: cilvēki vairs neuzticas dārgajiem medikamentiem un dziedināties cer ar svētā ūdens palīdzību un Dieva svētību.

 

Interesanti fakti

Grieķijā un Bulgārijā, kur Kristus Kristīšanas svētkus sauc par Jordānas dienu, ir tradīcija ticīgajiem pēc dievkalpojuma visiem doties uz ūdenstilpi. Tur tiek iemests koka krusts, un to atrast nozīmē liels gods un svētība.

Maskavas mērija prognozē, ka šogad iegremdēties iesvētītajos ūdeņos vēlēsies ap 63 000 iedzīvotāju, kas to varēs darīt 45 organizētās vietās, kur dežurēs ārsti un policisti. Šogad plānā ledus dēļ āliņģus dabiskās ūdenstilpēs aizstās arī piepūšamie baseini un pārvietojami koka kubli. Revolūcijas laukumā pirmo reizi būs izveidots ledus kubls pusotra metra augstumā un diametrā un 20 cm biezām sienām. Kublu rotāšot ornamenti, bet ledus tiks vests no Jekaterinburgas.

Tveras un Kašinskas metropolīts Viktors, rūpējoties par iedzīvotāju drošību, pieņēmis lēmumu šogad neorganizēt masveida iegremdēšanos upēs un ezeros, jo ledus esot pārāk plāns – tas nepārsniedz 7 centimetrus. Bet Jaroslavļas apkaimē dažās ūdenstilpēs plāno izmantot ugunsdzēsēju sūkņus un uzsaldēt biezāku ledus kārtu – līdz 30 centimetriem, lai ļaudīm neliegtu prieku iegremdēties jordānas ūdeņos.

Kristus Kristīšanas svētkos ik gadu pat Jakutijā, kur temperatūra janvārī sasniedz -40…-50 °C, ļaudis gremdējas ledainajos Ļenas ūdeņos; pagājušajā gadā to darījuši 35 000 jakutiešu.

 

 

Pievienot komentāru

Draugiem Facebook Twitter Google+