Mobilā versija
+6.1°C
Sarmīte, Tabita
Piektdiena, 9. decembris, 2016
14. septembris, 2015
Drukāt

Mazāk drukā grāmatas, vairāk – mikroshēmas (1)

Foto - LETAFoto - LETA

Poligrāfijas uzņēmuma "Livonia Print" ražotne.

Latvijas poligrāfijas nozare nekad iepriekš nav tik veiksmīgi strādājusi – 2014. gadā apgrozījums sasniedzis 350 miljonus eiro, kas ir par 4% vairāk nekā gadu iepriekš, liecina Latvijas Poligrāfijas uzņēmumu asociācijas apkopotā informācija. Te jāņem vērā, ka nozares apgrozījumā tiek ierēķināts ne tikai grāmatu, periodikas, reklāmas un citu drukas darbu, bet arī iepakojuma un etiķešu (ne tikai no papīra un kartona, bet arī no dažādiem citiem materiāliem izgatavotā), industriālās drukas, dažādu reprezentācijas, vides reklāmas un suvenīru ražošanas uzņēmumu veikums.

 

Strauji aug eksports

Līdzīgi kā citas Latvijas tautsaimniecības jomas pašreizējā ģeopolitiskā situācija poligrāfiju ietekmē gan tiešā, gan netiešā veidā. Protams, sarežģītākā situācijā ir tie uzņēmumi, kas savu biznesu bija orientējuši austrumu virzienā. Saprotamu iemeslu dēļ samazinājies arī eksports uz Ukrainu. Tiem Latvijas uzņēmumiem, kas savu biznesa stratēģiju bija izstrādājuši, pamatā liekot sadarbību ar Krieviju un NVS valstīm, nepieciešams laiks, lai pārorientētos. Daudz labākās pozīcijās ir tie nozares uzņēmumi, kas ilgstoši ir pielikuši pūles, lai iekarotu savu vietu Rietumeiropas un ziemeļvalstu tirgos. 2015. gada pirmā pusgada dati liecina, ka nozares eksports uz Eiropu veido 84%, Krieviju un NVS valstīm – vairs tikai 16%.

Eksporta apjoms nozarē aug straujāk nekā kopējā apgrozījuma apjoms, tas tuvojas apmēram 70%. Salīdzinot ar citu Eiropas valstu poligrāfijas uzņēmumu veikumu, Latvijā ir augsts kvalitatīvas produkcijas (mākslas grāmatu, žurnālu, katalogu, ekskluzīva iepakojuma u. c.) īpatsvars. Grāmatas veido apmēram 29% no nozares kopējā apgrozījuma, savukārt Vācijā vai Lielbritānijā tie ir apmēram 8 – 9%. Liela daļa produkcijas ir ar augstu pievienoto vērtību, kas arī nosaka Latvijas uzņēmumu panākumus Eiropas tirgū.

 

Uz otru pusi

Neviennozīmīgo situāciju apstiprina arī nozares uzņēmumu TOP 15. Daļai uzņēmumu ir izdevies palielināt apgrozījumu, savukārt daļai nācies samierināties ar samazinājumu. Tomēr kopumā lielākie nozares uzņēmumi saglabā ļoti labu maksātspēju. Nozares līderis “Livonia Print” pērn turpinājis izaugsmi, sasniedzot 43,2 miljonus eiro. Tāpat ievērojami pieaugusi uzņēmuma peļņa un darbinieku skaits.

poligrafij_tab

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

Nozares otram lielākajam uzņēmumam “PNB Print”, kas specializējas grāmatu un žurnālu drukā, pērn nedaudz samazinājies apgrozījums, kā arī bijuši zaudējumi. “PNB Print” valdes loceklis Aleksandrs Smogļukovs sabiedrības gada pārskatā norāda vairākus iespējamos iemeslus, kā dēļ radušies zaudējumi, – uzņēmumam 2014. gadā vairāk nekā pusi apgrozījuma veidoja noiets Krievijā. Pagājušajā gadā uzņēmums uzsāka investīciju projektu, iegādājoties jaunas ražošanas iekārtas vairāk nekā piecu miljonu eiro apmērā ar ES fondu atbalstu. Savukārt Krievijas rubļa kursa svārstības un devalvācija radīja uzņēmumam tīros zaudējumus 0,6 miljonu eiro apmērā, kā dēļ tika uzsākts apdrošināt ārvalstu valūtu riskus, lai ierobežotu to ietekmi uz uzņēmuma darbību. “PNB Print” faktiskie ieņēmumi samazinājās par apmēram vienu miljonu eiro pagājušā gada divos mēnešos (saistībā ar Krievijas rubļa kritumu), kas arī izskaidro gada kopējos finanšu rezultātus. Ņemot vērā šos paaugstinātos riskus, uzņēmumā tika izveidoti uzkrājumi nedrošiem parādiem vairāk nekā 0,3 miljonu eiro apmērā. Līdz ar to šogad uzņēmums plāno apgrozījuma samazinājumu austrumu tirgos, savukārt Rietumu un ziemeļvalstu tirgos noiets palielinās.

Līdzīgi kā “Livonia Print” arī “Poligrāfijas grupa Mūkusala” eksportā ir orientējusies uz Eiropas tirgu, līdz ar to austrumu kaimiņa radītās galvassāpes uzņēmumā tieši neizjūt. “Poligrāfijas grupa Mūkusala” valdes priekšsēdētājs Visvaldis Trokša teic, ka ģeopolitisko sasprindzinājumu var izjust pastarpināti. Piemēram, “Poligrāfijas grupa Mūkusala” strādā Skandināvijā, un ir jūtams, ka šajos tirgos konkurence pieaug, jo uzņēmumi no Krievijas tirgus mēģina pārorientēties uz Rietumiem. Tomēr šis tirgus ir gana liels, lai vietas pietiktu visiem.

 

Jāsalāgo Iepirkuma likums20150914195930_6631

Šobrīd nozarē aktīvi tiek spriests par grozījumiem Publisko iepirkumu likumā (PIL), kas tikko stājušies spēkā. Kopumā PIL grozījumi tiek vērtēti pozitīvi, jo cīņa ar ēnu ekonomiku viennozīmīgi ir jāpastiprina. Tomēr, kā jau tas nereti notiek, labas valsts pārvaldes idejas apgrūtina atsevišķas neveiksmīgas detaļas, norāda “VG Kvadra Pak” valdes loceklis Roberts Vasiļevskis.

Latvijas Poligrāfijas uzņēmumu asociācijas izpilddirektore Ieva Bečere teic, ka asociācija atbalsta PIL iestrādātos nosacījumus ņemt vērā uzņēmuma darba algu atbilstību 80% no vidējām algām profesiju grupās, tomēr uzskata, ka obligāti jāņem vērā uzņēmuma lielums un tā atrašanās vieta. “Nevar mehāniski salīdzināt tās pašas profesijas darbinieku algas lielajos Rīgas uzņēmumos un daudz mazākos un tehnoloģiski vājāk apgādātos uzņēmumos reģionos. Mūsu asociācijas biedri, piemēram, Rēzeknē un Talsos, tiek pieskaitīti pie labākajiem nodokļu maksātājiem savā reģionā, ir nozīmīgi darba devēji savās pilsētās, bet, neskatoties uz to, atsevišķu profesiju darbinieku algas tajos ir mazākas par 80% no vidējām algām amatu grupā. Rīgā atrodas lielākā daļa ar modernajām tehnoloģijām strādājošo un eksportējošo uzņēmumu. Šā iemesla dēļ salīdzinoši augsto vidējo algu līmeni amatu grupās uzņēmumiem reģionos ir ļoti grūti vai pat neiespējami sa­sniegt,” norāda I. Bečere.

V. Trokša teic, ka nozaru asociācijas plāno vērsties Valsts ieņēmumu dienestā, lai risinātu vidējo algu jautājumu konkursos. Nenosakot reģionu griezumu, no konkursiem gandrīz automātiski tiek izslēgti uzņēmumi ārpus Rīgas.

 

Joprojām darbinieku problēma

Joprojām aktuāls nozarē ir kvalificētu darbinieku trūkums. Iepakojuma vairumtirdzniecības uzņēmuma “PTC” valdes loceklis Inārs Kučāns ir skarbs, sakot, ka diemžēl Latvijā esam nonākuši tādā situācijā, ka sāk trūkt ne tikai kvalificētu darbinieku, bet arī tādu nekvalificētu darbinieku, kuri nākotnē varētu attīstīties. Tās ir sekas, kas radušās pēc tik liela darbspējīgo cilvēku skaita izbraukšanas no valsts.

Piemēram, Rīgas Valsts tehnikuma (RVT) poligrāfijas nodaļa ar lielām grūtībām nokomplektē audzēkņu grupas. Pēc pāris gadiem situācija vēl vairāk saasināsies demogrāfiskās bedres dēļ. Līdzīgas pro­blēmas ar jaunu darbinieku piesaistīšanu nozarei ir arī citur Eiropā. Piemēram, vācu kolēģi sūdzas, ka jaunieši labprātāk izvēlas studēt sociālās zinātnes, nevis inženiertehniskās, teic I. Bečere.

Poligrāfijas nozarē vajadzību pēc darbiniekiem nedaudz mazina investīcijas automatizētās iekārtās, kuru apkalpošanai nepieciešams mazāks speciālistu skaits, toties daudz augstākas prasības tiek izvirzītas to kvalifikācijas 
līmenim.

Iepriekšējos gados tika likts pamatakmens jaunajam RVT praktisko mācību korpusam. Šā gada novembra beigās ir plānota tā atklāšana. Līdz ar to mācību spēkiem būs pieejama reāla tipogrāfija kā mācību bāze. Cerības uz darbiniekiem nozare arī saista ar Izglītības un zinātnes ministrijas virzību uz darba vidē balstītu izglītību. Tas nozīmē, ka audzēkņi teoriju apgūst tehnikumā, bet praktiskās darba iemaņas – uzņēmumā.

 

Cer uz izaugsmi

2015. gadā nozarē gaidāms ļoti minimāls pieaugums, prognozē I. Bečere. Uzņēmumi ir veikuši lielas investīcijas, līdz ar to nozares kopējam apgrozījumam vajadzētu nedaudz pieaugt, tajā paša laikā šā iemesla dēļ uzņēmumu peļņa varētu sarukt. Citu iespēju nav – lai attīstītos, ir jāiegulda iekārtās. Pēc asociācijas aplēsēm, šogad nozares uzņēmumu investīcijas iekārtās varētu būt ap 30 miljoniem eiro.

Vērtējot šo gadu, “Poligrāfijas grupa Mūkusala” valdes priekšsēdētājs teic, ka tas ir gan sarežģīts, gan pozitīvs. Šogad uzņēmumā tiek uzstādītas vairākas jaunas iekārtas, kopējā projekta summa ar Eiropas fondu atbalstu sasniedz piecus miljonus eiro. Līdz ar to 2015. gadā uzņēmuma apgrozījums būs lielāks, savukārt peļņa – mazāka. “Uz nākamo gadu skatos ļoti optimistiski. Pateicoties jaunajām iekārtām, apgrozījums, salīdzinot ar 2014. gadu, pieaugs par 30 – 40%, savukārt peļņa varētu palielināties par 15%,” prognozē V. Trokša. Viena no jaunajām iekārtām paredzēta adresētu sūtījumu ražošanai, kas nozīmē, ka būs iespēja nodrukāt žurnālu, to ievākot un piešķirt konkrētu adresi. Šis pakalpojums tendēts uz Skandināvijas tirgu, bet varētu iekustināt arī Latvijas izplatītājus. Visas tipogrāfijas meklē veidus, kas nodrošinātu plašāku pakalpojumu kompleksu un augstāku pievienoto vērtību, kas ļautu pelnīt vairāk.

Runājot par nākotnes plāniem, V. Trokša teic, ka svarīgākais uzdevums tagad būs piepildīt jaunās jaudas. Tāpat svarīgi nostabilizēt laikrakstu druku Latvijas tirgum, uzlabojot esošo iekārtu efektivitāti. Trīs līdz piecu gadu perspektīvā uzņēmuma mērķis ir nostiprināties esošajos tirgos – Somijā, Zviedrijā, Dānijā, Norvēģijā un Holandē. Tālākie plāni aptver arī ienākšanu Vācijas, varbūt Lielbritānijas tirgos. Iecerētais desmitgades projekts saistīts ar jauna līmeņa tipogrāfijas būvniecību Latvijā, kurai būtu daudz augstāks automatizācijas līmenis.

Šobrīd pasaulē attīstās elektroniskā, rūpnieciskā druka, t. i., drukā mikroshēmas, RFID (Radio-frequency identification) mikroshēmas u. tml. Arī tā ir specifiska iespied­industrijas niša. Līdz ar to kopumā pasaulē nozares aina veidojas optimistiska.

Pievienot komentāru

Komentāri (1)

  1. Nu ja, ar mikroshēmām jau tikai vadīt vieglāk, bet grāmatas vēl spēju pašiem domāt attīsta.
    :)))
    Kad beidzot pārstās drukāt to krāsaino lielveikalu spamu, ko tāpat pie to preču cenas vēl pieskaita?
    :(?

Tomātaudzētāji "Mežvidi" pārstrādās ogas un kaņepes (4)SIA "Latgales dārzeņu loģistika" plāno paplašināt siltumnīcas un attīstīt ogu un pat kaņepju pārstrādi
Gatis Strads. Mežā neatkarīgāks nekā teātrīSkatoties uz kokiem, redz ainavu, nevis eiro
Pasaulē
INFOGRAFIKA: Budžeta prioritātes - aizsardzība, drošība, veselība2017. gada valsts budžeta prioritārās nozares ir aizsardzība, sabiedriskā drošība un kārtība, veselība, sociālā aizsardzība un izglītība.
Draugiem Facebook Twitter Google+