Mobilā versija
+6.1°C
Sarmīte, Tabita
Piektdiena, 9. decembris, 2016
26. marts, 2014
Drukāt

Ieguldīt tikai algās vai arī attīstībā? (5)

Publicitātes fotoPublicitātes foto

Aptuveni pusmiljons eiro trīs gadu garumā – tāda ir summa, ko Latvijai izmaksātu iesaistīšanās jaunā starptautiskā dziļmācīšanās pedagoģijas programmā, kas varētu iezīmēt pavisam jaunu ēru izglītības sistēmā. Vismaz tā sola šā projekta virzītāji, tostarp starptautiskās iniciatīvas “Education Fast Forward” izveidotājs, izglītības tehnoloģiju uzņēmuma “Promethean” izglītības stratēģijas direktors Džims Vins, kā arī viens no projekta popularizētājiem Latvijā – izglītības uzņēmuma “Lielvārds” valdes priekšsēdētājs Aivars Gribusts.

Kāda tad ir šī jaunā dziļmācīšanās pedagoģijas programma? Tiks izraudzītas desmit valstis, kurās izmeklēs simt skolu, kur trīs gadu laikā plānots mainīt izglītības sistēmu un ieviest mācīšanos darot, kas aizstās šobrīd joprojām valdošo mācīšanos, klausoties skolotājā. Par to šīs 1000 skolas visā pasaulē varēs saņemt padomus no pasaulē atzītiem izglītības ekspertiem. Pirmkārt, no Maikla Fullana, kuru varētu uzskatīt par galveno jaunās pedagoģijas sistēmas iniciatoru. Jau 1991. gadā viņš izdevis grāmatu par nepieciešamām pārmaiņām izglītībā. Taču pagājuši vairāk nekā 20 gadi, bet būtisku pārmaiņu nav. Turklāt arī pašas projektā iekļautās skolas no Norvēģijas, Lielbritānijas, Nīderlandes, Kanādas, ASV, Kolumbijas, Urugvajas, Senegālas un, iespējams, Latvijas veidos vienotu kopienu, kas apmainīsies pieredzē un dalīsies idejās.

Projekts paredz arī izveidot jaunu skolēnu sa­sniegumu vērtēšanas sistēmu, lai varētu sekot, kā mainās skolēnu prasmes, ieviešot dziļo mācīšanos.Latvijas Universitātes (LU) Dabaszinātņu un matemātikas centra vadītāja Dace Namsone, kura janvārī devās uz Lielbritāniju, lai piedalītos projekta starptautiskajā prezentācijā, uzskata, ka Latvijai dalība tajā būtu izcila iespēja. Turklāt izglītības sistēma būs jāmaina tik un tā. Jautājums, vai to darām ar starptautiski atzītu konsultantu palīdzību vai mēģinām paveikt paši.

Vajag vairāk izcilnieku


Kāpēc vairs nevar mācīties “pa vecam”? Dž. Vins, kurš pagājušajā nedēļā viesojās Latvijā, skaidro: tāpēc, ka mainās sabiedrība un arī ekonomika. Tagad pasaulē attīstās zināšanu ekonomika, un, lai dzīvotu un būtu ekonomiski aktīvs šādā sabiedrībā, nepieciešams daudz augstāks un plašāks zināšanu līmenis nekā industriālajā ekonomikā, kad pietika prast vienu pie konveijera veicamu darbību. Sasaistot izglītības attīstību ar PISA (Starptautiskā skolēnu novērtēšanas programma – Programme for International Student Assessment) skolēnu sasniegumu starptautisku vērtēšanu, Dž. Vins norādīja: tie skolēni, kuri PISA testos spēj atrisināt tikai pirmā līmeņa uzdevumus, mūsdienu ekonomikā, pilnīgi iespējams, paliks nenodarbināti. Šāda prognoze ir satraucoša, jo pēdējā mērījumā tikai ar pirmā līmeņa uzdevumiem tika galā 15 procenti Latvijas skolēnu. Uz visas pasaules valstu fona gan tik un tā neizskatāmies slikti – ir valstis, piemēram, Argentīna, Brazīlija, Indonēzija –, kur daļa skolēnu nespēj atrisināt pat pirmā līmeņa uzdevumus. Savukārt – jo vairāk skolēnu spēj atrisināt sestā līmeņa uzdevumus, jo lielāka iespēja, ka valsts zināšanu ekonomikas laikmetā attīstīsies veiksmīgi. Latvijā tādi bija vien 1,5 procenti skolēnu. “Acīmredzot ar esošajām mācību metodēm neizdosies būtiski palielināt izcilnieku skaitu. Vajag citas metodes, lai matemātiku apgūtu padziļināti,” skaidro Dž. Vins.

Kurš maksās?


Taču, iespējams, Latvijas dalība šajā projektā varētu apstāties pie naudas. Kaut arī jauno pedagoģiju atbalsta tādi nopietni pasaules līmeņa uzņēmēji kā “Microsoft” un “CISCO”, nepieciešama arī tajā iesaistīto valstu gatavība finansēt pārmaiņas skolās. “Šis nav vienvirziena projekts,” teic Dž. Vins. “Tā ir partnerība starp biznesu un valsti.” Dalība projektā varētu izmaksāt ap pusmiljonu eiro triju gadu laikā. Aptuveni 200 000 eiro naudas būtu jānovirza projekta centrālajai vadībai, kā arī projekta mājas lapas uzturēšanai. Kam tieši tiks tērēta pārējā nauda, projekta prezentācijā nebija viegli noskaidrot. Konkrētas atbildes vietā vairākkārt saņēmu izklāstu, cik svarīgi ir investēt izglītībā, un tikai vēlāk man izskaidroja, ka finansējums nepieciešams projekta koordinēšanai tepat Latvijā. Tomēr memorandu ar projekta īstenotājiem par iecerēto sadarbību Izglītības un zinātnes ministrija (IZM) varētu arī parakstīt, kamēr skaidrības par finansējumu vēl nav.

Par finansējuma piešķiršanu un izprasīšanu no valsts budžeta lēmumu vajadzētu pieņemt IZM. Iepriekšējais ministrs Vjačeslavs Dombrovskis pat bija parakstījis vēstuli, kurā pauda ieinteresētību par jaunās pedagoģijas projektu. Taču līdz ar ministra maiņu sadarbība ar IZM esot apsīkusi. Iespējams gan, ka “savu” skolu dalību projektā varētu finansēt arī pašvaldības.

Kā var noprast no neoficiālām sarunām ar IZM pārstāvjiem, ministrija šobrīd atturīgi attiecas pret visām iniciatīvām, kas paredz papildu izmaksas no valsts budžeta. Turklāt Latvijas dalību šajā projektā pagaidām atbalstot pārāk maz izglītībā iesaistīto.

Tikmēr Valsts izglītības satura centra (VISC) direktors Guntis Vasiļevskis teic, ka, domājot par izglītības nākotni, finansējums būtu jāiegulda ne tikai pedagogu algās, bet arī izglītības attīstībā, kaut esot saprotama pedagogu vēlme pirmkārt domāt par algām.

Kāpēc Latvija?


“Latviju esam izraudzījušies tāpēc, ka esat maza valsts, kurā ir tikai ap 700 skolu. Pārējās skolas no simts projektā iesaistītajām ātri varētu pārņemt dziļās mācīšanās pieredzi. Tādējādi Latvija varētu kļūt par pirmo valsti, kurā jaunā pedagoģija ieviesta visās skolās,” kārdina Dž. Vins. Pasaules ekonomikas forumā analizēta valstu gatavība pārmaiņām un atzīts, ka Latvijas gatavība reformām ir gana augsta.

Viņš piemetina: Latvija izvēlēta arī tāpēc, ka te ir entuziasma pilni pedagogi. Izglītības programmas “Iespējamā misija” vadītāja Mārīte Seile saka: lai skolā notiktu pārmaiņas, nepieciešams reformēt pedagogu izglītību. Topošajiem skolotājiem vajadzīgs vairāk prakses. LU rektors Mārcis Auziņš apgalvo: skolotāju izglītošanā, kaut lēni, pārmaiņas tomēr jau notiek. A. Gribusts piebilst, ka pārmaiņas izglītībā pieprasa arī sabiedrība. “Lielvārds” regulāri aptaujā skolēnu vecākus par to, kādai jābūt mūsdienīgai izglītībai. Pēdējā aptaujā 75 procenti vecāku uzskata, ka galvenā prasme, ko bērnos vajadzētu attīstīt mūsdienīgai izglītības sistēmai, ir tieši mācīšanās darot.

Uzziņa


Jaunās pedagoģijas mācību metodes būs izstrādātas tā, lai skolēni iegūtu kritisko domāšanu un spēju paši radīt zināšanas; sadarbības un komunikācijas spējas; prasmes risināt reālās dzīves problēmas; globālu skatījumu; radošumu; IT lietošanas izglītībā prasmes.

Pievienot komentāru

Komentāri (5)

  1. Frāzes, frāzes, frāzes, nauda un “gudrinieki” kas pelna naudu uz muļķu rēķina.

    • PAr tiem gudriniekiem,kas pelna uz muļķīšiem – taisnība. Tāpat kāuz augstskolu reitingiem pelna reitingu taisītāji.

  2. 0,5mlj no budžeta. No tiem 0,2 mlj administrēšanai. Un neizskaidrojami labs ieguvums – 0,3 milj pārējiem iesaistītajiem. Ko nozīmē mācīt darot – pie datora vai reāli. Ja reāli, tad mums jāatjauno izglītības sistēma kāda tā bija pirms 25 gadiem – ar mājturību, darbnīcām kokapstrādei un citiem elementāriem darbiem. Mums 25 gadu garumā nebeidzamas reformu reformas ar visādu kategoriju taisīšanu – kad būs alga skolotājiem?
    Izskatās ka projekta bīdītāji redz vienīgi naudu savās kabatās no citu valstu kabatām. 0,5 milj pusotra gada laikā…..

  3. IT tehnoloģijas nav slikti, bet šobrīd lai savām inovācijām paprasa no skolas.lv izniekotajiem 4 ļimoniem! Cik var mest naudu miskastē ? Un ko nozīmē mācīties darot ? Spaidīt testus uz prometeen tāfelēm ? Vai vispār kāds apjēdz, ka bez skolotāja klātbūtnes neviens pat klasē nebūs un neko nedarīs ?

  4. Ieviest Eiropas progresīvos nodokļus,tsk.Eiropas diferencēto kapitāla pieauguma nodokli un ieguldīt kā algās,tā attīstībā,neaizmirstot arī par aizsardzību! Ne jau valsts uzņēmumu valdes ar dubultajām algām un prēmijām,būs tās Latvijas glābējas!

Draugiem Facebook Twitter Google+