Skolēnu apmaiņas programmas – dārgs, bet noderīgs prieks 2
“Dalība skolēnu apmaiņas programmā mani padarīja daudz patstāvīgāku, vairāk daru un izlemju pati. Mani vairs neapmulsina neordināras situācijas. Esmu uzlabojusi angļu valodas zināšanas un spēju komunicēt ar dažādu tautību cilvēkiem,” stāsta Annija Čistjakova, kas vienu no 11. klases semestriem pavadīja Austrālijā, mācoties privātskolā, kur izglītošanās sistēma bija pavisam citāda nekā Latvijā.
Annija ir tikai viena no vairāk nekā 400 Latvijas skolēniem, kura piedalījusies skolēnu apmaiņas programmā, ko organizējusi starptautiskā bezpeļņas organizācija “AFS”, kas nu jau Latvijā darbojas 25 gadus.
Kā Cūkkārpas skolā
Programmas ietvaros 15 līdz 18 gadus veci bērni dodas uz kādu no vairāk nekā 50 “AFS” partnervalstīm, dzīvo kādā turienes ģimenē un mācās vietējā skolā. Skolu parasti piemeklē viesģimene, bieži vien tā ir skola, kurā mācās pārējie ģimenes bērni.
Tā bija arī Annijas gadījumā, tāpēc meitene nonāca privātskolā, kur katrs skolēns pats var izvēlēties apgūstamos mācību priekšmetus, tādējādi sastādot savu mācību plānu. Obligātas šajā skolā ir tikai angļu valodas un matemātikas stundas. Interesanti, ka skolēns pats izraugās, kādā līmenī katru mācību priekšmetu apgūs: zemā, vidējā vai augstā. “Līdz ar to nerodas tāda situācija kā Latvijā, kad daži skolēni netiek līdzi mācību vielai, bet citi toties garlaikojas, jo mācības viņiem par vieglu.” Taču minētās sistēmas dēļ skolā nav klašu. Skolēni sadalīti grupās, kurās ir dažāda vecuma skolēni. “Līdzīgi kā Harija Potera Cūkkārpas skolā,” smejas Annija.
Gads Austrālijā viņai palīdzējis sagatavoties studijām. Annija piebilst, ka vēl pirms pilngadības sasniegšanas uz ārzemēm nolēmusi doties tāpēc, ka bijusi droša, ka studēt gan vēlēsies Latvijā. Annija patlaban studē Rīgas Stradiņa Universitātes Farmācijas fakultātē.
Savukārt, braucot uz ārvalstīm studēt, vietējo vidi vairs nevar tik labi iepazīt, jo studenti parasti dzīvo kopmītnēs, nevis viesģimenēs.
