Dabā
Zaļā dzīvošana

Ieguvēji ir karavīri, virši un zaļās vārnas 0


Poligona centrā, kur notiek intensīvākās militārās mācības, atrodas Baltijas valstīs lielākais virsājs vairāku tūkstošu hektāru platībā.
Poligona centrā, kur notiek intensīvākās militārās mācības, atrodas Baltijas valstīs lielākais virsājs vairāku tūkstošu hektāru platībā.
Foto: Ieva Mārdega

Pēc plašā ugunsgrēka Ādažu poligonā veidos pieejamākas un papildu ūdens ņemšanas vietas, kā arī paplašinās mineralizētās joslas, kur tas iespējams. “Varbūt arī vietās, kur pastāv kādi riski, veidosim uzbērumus vai grāvjus, lai vairāk noturētu uguni,” stāsta Valsts aizsardzības militāro objektu un iepirkumu centra Vides nodaļas vadītāja Daina Galaktionova.

Ādažu poligonā šovasar dega teritorija 770 ha platībā. Ugunsgrēks izcēlās 10. jūnijā, un to ierobežot izdevās tikai pēc četrām dienām. Saskaņā ar Valsts meža dienesta datiem ugunsgrēkā izdega 140 ha pieauguša meža, 260 ha jaunaudzes, cieta arī purvāji un virsāji.

Kas šobrīd notiek ugunsgrēkā cietušajā teritorijā? Vai daudz dabas vērtību aizgājis bojā? Izrādās, stāsta aizsardzības sistēmas vides speciāliste, ugunsgrēks atsevišķiem biotopiem nācis par labu. “Mums par laimi, ugunsgrēks izcēlās vējainā laikā – uguns ir gājis pa virsu, ilgstoši nekas nedega. Daudzās vietās biotopi jau atjaunojas, vecie koki ir izturējuši. Visvairāk izdega slapjie virsāji un degradētais augstais purvs, taču šie biotopi no ugunsgrēka faktiski ir ieguvēji. Protams, tikai pēc ilgāka perioda būs redzams, cik koku izturējuši, cik gājuši bojā. Bet atsevišķās vietās šim ugunsgrēkam būs ļoti pozitīvs efekts. Piemēram, boreālajos mežos izdega tikai zemdega, vecie, lielie koki ir saglabājušies, un tam ir pozitīvs efekts.”

Pret virsāju aizaugšanu cīnās ar pļaušanu un uguni

Ādažu militārais poligons ir ne tikai Nacionālo bruņoto spēku mācību vieta jau kopš 1928. gada, bet arī teritorija ar Eiropā aizsargājamām dabas vērtībām. Poligona centrā, kur notiek intensīvākās militārās mācības, atrodas Baltijas valstīs lielākais virsājs vairāku tūkstošu hektāru platībā. Šis virsājs radies ugunsgrēku un militāro darbību rezultātā. Dabiskos apstākļos virsāji sausās vietās izveidojas pēc ugunsgrēka, noganītās vietās vai arī īslaicīgi pastāv izcirtumos.

“Virsāji cieš no aizaugšanas. Jebkura klaja teritorija, ja tajā neko nedara, aizaug. Sākumā parādās krūmi, tad bērzi, pēc tam priedes. Mēs šo teritoriju uzturam klaju. Tas ir svarīgi ne tikai viršiem, bet arī karavīriem, jo viņiem mācībām nepieciešami gan klajumi, gan meži,” skaidro D. Galaktionova.

31. augustā beidzās pirms četriem gadiem sāktais vērienīgais Eiropas Savienības “LIFE+” programmas projekts “Putni Ādažos”, kura laikā Ādažu poligonā atjaunoti virsāji, priežu meži un purvs. Tā, izmantojot pļaušanu un kontrolēto dedzināšanu, pavisam atjaunoti 1120 ha virsāju.

Nelielā platībā – 20 hektāros – virsāji ir atjaunoti ar kontrolētās dedzināšanas palīdzību. Šī metode palīdz atjaunot vecu virsāju – kad virši un citi augi ir sadeguši, viršu sēklām, kas atrodas augsnē, ir iespēja uzdīgt un veidot jaunas viršu audzes. Šajās vietās nākamajos gados, lielāku augu nenomāktas, zied retās meža silpurenes un smiltāju neļķes. Kontrolētā dedzināšana veikta nelielās teritorijās, līdz vienam hektāram. “Mūsu mērķis ir maksimāli saglabāt nabadzīgu augsni, jo tas ir svarīgi viršiem,” piebilst D. Galaktionova. Virsāju atjaunošanai izmantota arī Latvijā inovatīva metode – 20 ha platībā veikta zemes virskārtas noņemšana. Augsnes virskārta tika noņemta līdz pat 40 cm dziļumā – visa auglīgā kārta līdz pat smiltij. Vietās, kuras augsne noņemta pirms četriem gadiem, jau parādījušies jaunie virsīši.

Apmēram 500 ha platībā atjaunots Rampas purva ūdens režīms, būvējot dambjus uz nosusināšanas grāvjiem un izcērtot kokus. “Ūdens režīma atjaunošana purvā ir ļoti svarīga visam reģionam, jo purvs lietus laikā ūdeni uzkrāj, bet sausuma laikā atdod. Purva atjaunošana ir būtiska arī no ugunsdrošības viedokļa, jo samazinās sausuma ietekme. Purvs neļāva ugunij iet tālāk,” piebilst D. Galaktionova.

Pirms atjaunošanas darbiem platības attīrītas no nesprāgušās munīcijas. “Risks pastāv. Katru pavasari nesprāgusī munīcija nāk uz augšu. Ādažu poligonā šī manta uzkrājusies arī no padomju laikiem, munīcija var parādīties arī vietās, kur vairs negaidi un kur mācības vairs nenotiek.”

Atnesa pat aizsargājamo sila ķirzaku!

Ādažu virsāji ir piemērotas zaļo vārnu barošanās vietas. Šogad diemžēl ligzdoja tikai divi pāri, kuriem kopā bija seši mazuļi. Tas salīdzinoši nav tik slikti, jo visā Latvijā šogad lig­zdoja tikai desmit pāri zaļo vārnu. “Mēs esam diezgan daudz darījuši zaļo vārnu labad – izvietojām 60 būrus un 200 sēdkokus, kas putniem kalpo barības nolūkošanai. Putnam svarīgi pārskatīt teritoriju, tā viņi medī sienāžus un siseņus,” stāsta D. Galaktionova. Taču izskatās, ka cilvēku pūles nelīdz, šī putnu suga ir uz izzušanas robežas. Pirms pieciem gadiem Latvijā bija 20 – 25 zaļo vārnu pāri, no kuriem Ādažos ligzdoja pieci. Iespējams, zaļās vārnas iet bojā Āfrikā, kur tās, par spīti aizliegumam, medī.

Zaļās vārnas poligona teritorijā šogad konstatētas vismaz četrpadsmit, bet kāpēc tās neligzdo, ir jautājums zinātniekiem. Iepriekš varēja vainot slikto laiku, jo zaļās vārnas izvēlas – vai nu silda olas un iet bojā, vai arī lido barības meklējumos un tad iet bojā ola, toties šovasar bija gan kukaiņi, gan pietiekami silts. Līdz šim konstatēts, ka zaļo vārnu olu čaumalās ir diezgan daudz pesticīdu atliekvielu, iespējams, ka Āfrikā vide ir saindēta tik ļoti, ka tas ietekmē putnu vairošanas funkciju. “Pie viena būra ir tiešraides kamera, līdz ar to zinām, ka ir viens puisis, kurš katru gadu cenšas pievilināt meitenes. Viņš tām nes kukaiņus, pat aizsargājamo sila ķirzaku, bet viņas neļaujas. Jautājums – kāpēc?” stāsta D. Galaktionova.

Taču Ādažos ir arī stabilas aizsargājamo putnu populācijas, piemēram, ligzdo 67 pāri vakarlēpju, smiltājos un virsājos regulāri sastopamas stepes čikstes, te ir arī rubeņi un medņi, pupuķi, ligzdo viens līdz četri pāri purva tilbīšu.

“Daba no armijas darbībām Ādažos ir ieguvēja,” uzskata D. Galaktionova. “Mums ilgstoši te nenotiek lauksaimniecība, netiek izmantotas ķimikālijas. Es pati esmu redzējusi, ka aļņi, sākoties šaušanai, cēli pagriežas un dodas pretējā virzienā. Daba ir pielāgojusies. Ieguvēji te ir visi – gan karavīri, gan putni, gan virsāji.”

Vai sēne ir tā vērta, lai riskētu?

Ādažu poligona teritorija ir ļoti laba sēņu vieta. Taču militāro mācību laikā sēņot un ogot nedrīkst. Uz visiem ceļiem stāv posteņi un cilvēkus tālāk nelaiž. Šobrīd poligona izmantošana kļūst arvien aktīvāka, līdz ar to sēņošanas iespējas samazinās. Sabiedrotie izmanto mācību iespējas arī sestdienās, svētdienās, tāpat arī zemessargi.

Taču sēņotājiem nevajadzētu par katru cenu mēģināt tikt garām posteņiem, jo bīstamība tomēr ir visai augsta. “Ja tās ir taktiskās mācības, var gadīties, ka vienā brīdī sēņotājs uzkāps kādam uz muguras un tad būs liels pārsteigums. Tāpat pastāv rikošeta iespēja, kļūdas. Tas tomēr ir militārs poligons. Cilvēkiem vajadzētu ar skaidru prātu apsvērt, vai tā sēne ir tā vērta,” piebilst Valsts aizsardzības militāro objektu un iepirkumu centra Administratīvā departamenta vadītāja Aija Jakubovska.

Galerijas nosaukums
LA.lv