Mobilā versija
-2.2°C
Niklāvs, Nikola, Nikolajs, Niks
Otrdiena, 6. decembris, 2016
17. septembris, 2012
Drukāt

Iekaisušas acis… Ko darīt?

Foto - Valdis SemjonovsFoto - Valdis Semjonovs

Nevis jāberzē acis, kad tās ir apsārtušas, asaro un grauž, bet gan jāliek kompreses un jāmazgā rokas!

 

Apsārtums acs baltajā daļā vai plakstiņa iekšpusē, nieze, asarošana, izplūdusi redze, dedzinoša sajūta, tūska vai jutīgums pret gaismu ir alerģisku acu iekaisumu izpausmes veidi. Šie simptomi var liecināt arī par vienkāršu kairinājumu un pat nopietnu acu slimību.

Latvijas Universitātes asociētais profesors Igors Solomatins norāda, ka alerģiski iekaisumi – alerģiskie konjunktivīti – aktivizējas, kad acis saskaras ar aktīvo alergēnu. Visbiežāk tie ir ziedputekšņi, dzīvnieku spalvas un siekalas, mājas putekļi, dažādi kosmētikas līdzekļi vai medikamenti, kas paredzēti ādai. Alergēni ātri uzsūcas gļotādā, savukārt īpašas asins šūnas, nonākot saskarē ar tiem, atbrīvo histamīnu un citas ķīmiskās vielas, kas izraisa iekaisumu. Tādēļ acīs rodas niezoša sajūta vai apsārtums un gribas tās paberzēt, taču ķīmisko vielu izdalīšanās tad aktivizējas vēl vairāk un iekaisums progresē.

Ja ir šādi simptomi, iekaisušās acis ir nevis jāberzē, bet gan jāizņem kontaktlēcas, ja tās lieto, jāizvairās no jebkādu kosmētikas līdzekļu uzklāšanas, jāuzliek auksta komprese un regulāri jāmazgā rokas. Ja ir izdalījumi, tie regulāri jātīra ar novārītā ūdenī vai stiprā tējas uzlējumā samitrinātu tamponu.

– Aukstas kompreses dod tūlītēju efektu, taču, lai no alerģijas atbrīvotos, nepieciešams noskaidrot tās iemeslus, lai ar simptomiem var veiksmīgāk cīnīties, – skaidro I. Solomatins. Taču patiesos cēloņus un diagnozi nosaka ārsts.

 

Vienkāršos gadījumos simptomi nav izteikti. Ja alerģijas izraisītājs ir identificēts un kontakts ar kairinātāju pārtraukts, pašsajūtas izmaiņām var tikai sekot līdzi un nepieciešamības gadījumā lietot zāles simptomu mazināšanai – mākslīgās asaras vai antihistamīna līdzekļus.

 

Ja kontakts ar identificēto alergēnu nav novēršams un pat iepriekš paredzams, ārsts jau laikus var nozīmēt profilaktisku ārstēšanu – acu pilienus un tabletes, kas palīdz izvairīties no nopietnām alerģiskām reakcijām.

Ja simptomi ir izteikti (veidojas apsārtums vai spēcīgs gļotādas pietūkums), ārsts var nozīmēt spēcīgākas iedarbības acu pilienus vai ziedi, kā arī tabletes un injekcijas. Ja pacienta stāvoklis alerģijas dēļ ir smags, var būt nepieciešama ārstēšanās stacionārā.

Ielaists un nepareizi ārstēts akūts konjunktivīts mēdz pāriet hroniskā formā un atkārtojas arvien biežāk. Tie mazina imunitāti un veicina dziļāku acs ābola audu kairinājumu, kas pēc tam izraisa dažādas slimības: uveītu, keratītu, kataraktu, retinītu un citus redzes traucējumus. Turklāt, ļaujoties alerģiskiem iekaisumiem, var pasliktināties arī redzes asums. Akūtas saslimšanas gadījumā nedrīkst lietot kontaktlēcas.

 

Svarīgi

Akūts konjunktivīts ilgst no 3 – 4 dienām līdz divām nedēļām. Saslimšana sākas vienā acī, taču pēc tam skar arī otru.

 

 

Pievienot komentāru

Draugiem Facebook Twitter Google+