Mobilā versija
-2.8°C
Baiba, Barbara, Barba
Svētdiena, 4. decembris, 2016
28. maijs, 2012
Drukāt

Iekārtas ražo vien daži


peruza_ts_12

“Pēdējos gados augstskolu un profesionālās izglītības skolu grupas mūsu nozares specialitātē ir nokomplektētas. Nevienam šo skolu beidzējam nav jāuztraucas par darba atrašanu mūsu nozares uzņēmumos. Informācija par labajām algām nonāk pie cilvēkiem ar neformālo saziņu,” par situāciju mašīnbūves un metālapstrādes nozarē kā aizvien aizrautīgi stāsta šīs nozares asociācijas valdes priekšsēdētājs Vilnis Rantiņš. 


Uz eksportu orientētā mašīnbūve un metālapstrāde pērn kļuva par vissvarīgāko Latvijas rūpniecības nozari. Šā gada pirmajā ceturksnī nozarē ražotie produkti veidoja 25% lielu īpatsvaru no Latvijas apstrādes nozares kopprodukta un 33% lielu eksporta īpatsvaru.

“Pērn darboties sāka vismaz astoņi jauni vai modernizēti iecirkņi, kas pilnu jaudu sasniegs vien šajā gadā. Savukārt šogad darbību sāks vismaz divi jauni uzņēmumi, tostarp viens samērā liels. Tātad izaugsme turpināsies,” sola V. Rantiņš. Viņš arī neslēpj, ka darbiniekus nozarei piesaista labais atalgojums. Pērn apstrādes rūpniecībā vidējā alga pirms nodokļu maksāšanas bija 
Ls 426, tautsaimniecībā – 
Ls 464, bet mašīnbūvē un metālapstrādē – Ls 506.

Nozares uzņēmumi aptuveni 80% no ražotajiem produktiem pārdod vairākos desmitos valstu (lielākie tirgi ir Skandināvijas valstis, Igaunija, Lietuva un Vācija), bet vidējais darba ražīgums aizvien aug un patlaban veidojot aptuveni 60% no veco ES dalībvalstu līmeņa. V. Rantiņš gan precizē, ka daudzi Latvijas uzņēmumi pakalpojumu veikšanai, tostarp remontiem, izmanto savus darbiniekus, nevis pērk ārpakalpojumus. Ar šādu darbību aprēķinos samazina vidējo darba ražīgumu.

 

Visstraujākā izaugsme iekārtu ražošanā

No mašīnbūves un metālapstrādes sešām apakšnozarēm kopš 2005. gada visstraujākā izaugsme, rēķinot produktu pārdošanu uz vienu darbinieku, bija iekārtu un darba un darba mašīnu apakšnozarei (vēl nozari veido metālu ražošana, gatavie metālu produkti, elektriskās iekārtas, automobiļi, piekabes un puspiekabes, kā arī citi transporta līdzekļi). Proti, 2,4 reizes. Latvijā patlaban ražo, piemēram, unikālas iekārtas, kas paredzētas saules bateriju un litija bateriju vakuumpārklāšanai (a/s “Sidrabe”), dažādus zāģus kokrūpniecībai (SIA “Talsu tehnika”, SIA “Tehnika Auce”), sūkņus un dozatorus (SIA “Rinar mašīnbūve”), darbgaldus produktu asināšanai (SIA “IRM”), dažādas krāsnis (SIA “Keramserviss”) un citas ražošanas iekārtas.

No aptuveni 22 000 visā nozarē nodarbinātajiem cilvēkiem iekārtu ražošanā ir nodarbināti vairāk nekā 3000 darbinieku. Šīs apakšnozares eksports veido 85% no visiem produktiem. Kādu valsts atbalstu saņem uz eksportu orientētā nozare? V. Rantiņš teic, ka viņš esot pret valsts atbalstu.

 

“Valdībai ir jādomā par spēles noteikumiem, kas nebūtu sliktāki kā kaimiņvalstīs. Patlaban Latvijā iedzīvotāju ienākuma nodokļa likme ir augstāka nekā Lietuvā un Igaunijā. Slimības lapu uzņēmējs abās kaimiņvalstīs neapmaksā vai apmaksā tikai vienu dienu, Latvijā uzņēmējam tas ir jādara desmit dienas. Iecere šajā gadā samazināt iedzīvotāju ienākuma nodokļa likmi kaut vai par vienu procentu ir pirmais solis uzņēmēju virzienā,” tā V. Rantiņš.

 

Tomēr nozares uzņēmēji daudz ir izmantojuši un izmanto ES fondu atbalstu ražošanas modernizācijai un starptautisku izstāžu apmeklējumiem.

Nozares uzņēmēji atzīst – ir jādomā, kā ražot efektīvāk. Latvijā izejvielas šī nozare neiegūst. Tātad tās jāpērk par pasaules cenām. Produktu pašizmaksas mainīgā, tātad ietekmējamā daļa ir darba alga un nodokļu likmes. Kā pievienot produktam papildu pievienoto vērtību?

 

Pelnīt palīdz zināšanas

SIA “Peruza”, kas galvenokārt ražo iekārtas zivju pārstrādes rūpniecībai, lielākie līdzīpašnieki Arnis Petrānis un Roberts Dlohi uzsver – vissvarīgākais ir jaunu zināšanu apguve un entuziasms. Šā iemesla dēļ cilvēki šajā uzņēmumā tiek apmācīti un noteikti sūtīti uz starptautiskajām izstādēm. Vēl viens nosacījums: “Mēs darbā pieņemam galvenokārt zinošus cilvēkus, kurus iesaka mūsu pašu darbinieki. Pēc darba sākšanas viņi visi turpina mācīties. Vērtējam, vai jaunajiem darbiniekiem deg acis par darbu, ko viņi dara,” tā R. Dlohi.

SIA “Peruza” iekārtās parasti ir apvienotas vairākās valstīs ražotās detaļas. Daudz mezglu un komplektējošu detaļu uzņēmumam ražo arī citi Latvijas ražotāji. Uzņēmumā darbojas 12 darbinieku liels konstruktoru birojs, par ko pārsteigumu izrādījuši daudzi lielāki Eiropas iekārtu ražotāji.

A. Petrānis ar lepnumu rāda unikālu kopā ar Krievijas zinātnieku un ar ES fondu naudas atbalstu izveidotu mazo zivju šķirošanas un tīrīšanas iekārtu, kas vienā minūtē iztīra līdz 1000 zivīm. No konkurentu ražotajām iekārtām tā atšķiras ar to, ka zivis tiek apstrādātas nevis viena pēc otras, bet gan daudzas vienlaikus.

 

A. Petrānis piebilst: “Patlaban esam tikuši līdz tādam līmenim, ka daudzu mūsu inženieru ideju pārdošana dod vairāk naudas ienākumu nekā iekārtu pārdošana.”

 

Uzņēmējs teic, ka inovācijas un “‘Peruza” veiksmīgās darbības svarīgs nosacījums ir daudzi vēl no padomju laikiem darbojošies speciālisti, tostarp arī rūpnīcas “VEF” konstruktoru biroja eksperimentālās nodaļas darbinieki.

Abiem uzņēmējiem vaicāju, vai viņi vērtē, kā straujas izaugsmes gadījumos Latvijā ierasts, iespēju daļu vai visu savu uzņēmumu pārdot citas valsts investoram. R. Dlohi teic, ka vēl nav izsmeltas SIA “Peruza” izaugsmes iespējas, turklāt ļoti daudzi iekārtu mezgli tiek pasūtīti citiem uzņēmumiem. “Mēs patlaban jūtamies droši Eiropas tirgū. Lielākajā pasaules zivsaimniecības iekārtu izstādē “Seafood Processing” un arī ārpus tās apmeklētāji meklē mūs, nevis otrādi. Turpināsim attīstīt savas prasmes un zināšanas. Domājam par nopietnu darbošanos Spānijas tirgū, tāpēc apgūsim spāņu valodu. Mēs, iespējams, pārdosim daļu uzņēmuma, tomēr nav izslēgta arī iespēja, ka pirksim kādu Skandināvijas valstu vai Vācijas uzņēmumu. Ir jāzina, ko vēlamies darīt pēc iespējamās uzņēmuma pārdošanas,” tā R. Dlohi. SIA “‘Peruza” nolemts jau tuvākajā laikā palielināt darbinieku skaitu, bet jaunu tirgu un tirgus segmentu iekarošana notiek nepārtraukti.

 

Kāpēc tik maz 
iekārtu ražotāju

Ar tik plašu atpazīstamību pasaulē kā ”Peruza” no Latvijas iekārtu ražotājiem var lepoties vien a/s “Sidrabe”. Ar iekārtu ražošanu ES pieņemtās metodikas izpratnē mūsu valstī nodarbojas vien daži desmiti uzņēmumu. Turklāt daudzi iekārtu ražotāji ražo sērijveida, nevis kā ” Peruza” un ‘”Sidrabe” – inovatīvus produktus.

Kāpēc tik maz šādu uzņēmumu? Viens no iemesliem, visticamāk, ir pēc valsts neatkarības atgūšanas paustais vēstījums, ka Latvijai ir jābūt banku, tranzīta un tūrisma valstij un lielražošanai nav vietas.

 

SIA “Peruza” un vēl dažu uzņēmumu pieredze rāda, ka, saglabājot speciālistus, patlaban devums tautsaimniecībai ir ļoti liels, turklāt šai nozarei ir arī netieši liecina par valsts varēšanu.

 

Vien pēdējos piecos gados Latvijas politiķi aizvien vairāk mašīnbūvi uzskata par stratēģisku, augstas pievienotās vērtības nozari, kurā nepieciešamas plašas zināšanas un pieredze un kas apgādā visas pārējās tautsaimniecības nozares ar iekartām, tehnoloģijām un zināšanām.

“Jāpatur prātā, ka mašīnbūve ir posms – ļoti bieži pirmais – vērtību radīšanas ķēdē. Ja ir nedrošs minētās ķēdes viens posms, tas negatīvi ietekmē visu ķēdi,” saka V. Rantiņš.

A. Petrānis teic, ka viens no iemesliem, kāpēc iekārtu ražošanā Latvija vēl nav ļoti spēcīga, ir uzņēmēju pārliecības trūkums par savu varēšanu. Vēl viens atpalicības iemesls esot izkropļotais tirgus – pelēkā ekonomika tajā ļauj darboties uzņēmējiem, kas maksā un kas nemaksā nodokļus. Valsts ieņēmumu dienestam vēl neesot izdevies no represīvas iestādes pārveidoties par labu servisa iestādi.

 

Uzziņa tabula

Mašīnbūves un metālapstrādes nozare Latvijā*

Darbinieku skaits 21 340 (salīdzinājumam – 2008. gada janvārī 27 514)

Produkcijas pagrozījums Ls 249, 2 milj., tostarp citur neklasificētu iekārtu, mehānismu un darba mašīnu ražošanā Ls 21, 5 milj.

Kāpums salīdzinājumā ar 2011. g. 1. ceturksni – 18%

Eksports Ls 213, 1 milj. (85,5 %), tostarp iekārtu eksports Ls 18,3 milj. vērtībā jeb 85% no ražotajiem produktiem

Kāpums salīdzinājumā ar 2011. g. 1. ceturksni 19%

Izstrāde uz vienu darbinieku Ls 46 700

* 2012. gada pirmajos trīs mēnešos

 

 

Pievienot komentāru

Draugiem Facebook Twitter Google+