Viedokļi
Feļetoni

Egils Līcītis: Sabiedrība sliecas “Rīdzenes” materiālu nenorakt 11


Egils Līcītis
Egils Līcītis
Foto – Timurs Subhankulovs

Sabiedrība sliecas “Rīdzenes” materiālu nenorakt un turēt degpunktā, kamēr nepieņem attīrošus lēmumus.

Kā jau bija gaidāms, publiskajā telpā parādās zināmas uzvedības avīžu ievadnieku, politiķu un nozīmīga stāvokļa personu viedokļi, ar kuriem grib mazināt no “Rīdzenes” stikla kalnā noturētām sarunām izplatījušos nelabu smirdoņu, notušēt griezīgo lamuvārdu skaņu un neitralizēt nolikto bumbu vēlētāju noskaņojuma uzspridzināšanā. Argumentēti noaustie raksti un raitās runas ir no pazemes izlauzušies brīdinoši grūdieni un iekšējās balss diktēti piesegmateriāli, lai mušiņas neskrien ļaundaru izplestā tīklā un tīra ūdens vietā nepadzeras no dūņainas informācijas kanāliem.

Vispirms satracināto publiku mierina, ka noklausījumi taču esot tūkstoš gadu veci petroglifi. “Rīdzenes” alā vīri kažokādās ar akmens cirvjiem vienojušies par politiskās ietekmes un nomedījamā mamuta gaļas pārdali pirms mūsu ēras! Atklātībā nogādātos aizvēsturiskos ierakstus vajagot atstāt laika veča analīzei un konservācijai, skaņu celiņi jāved uz kurtuvi, bet operatīvo darbinieku salasītās shēmām apzīmētās salvetes jāsabāž papīru maļamajā mašīnā – cik ilgi šo montāžu vai kompilāciju izmantos par kurināmo darbaļaužu prātu musināšanai! Jābeidz gaisa tricināšana un acu aizmālēšana ar apšaubāmas kvalitātes papīriem, kad aktuālas ir sarunas ar kudī lielāku dziļumu par gaišas nākotnes redzējumu. Vai nebūs pasliktinājumi medicīniskajā aprūpē un nepazeminās pensijas, vai tiksim cauri sveikā ar nodokļu reformu, vai kolhozi slapjumā savāks lopbarību, vai izaugs rudens dārzāji un vai pietiks ogļu apkurei. Lūk, svarīgākais, nevis valkāties ar petīcijām par godīgu politiku gar Rīgas pils mūriem!

Punkts nr. 2, kāpēc jāaizver un jāliek atpakaļ zem spilvena Šlesera dienasgrāmata. Āre, pagaldes valdības sēdes samērojamas ar silītes bēbīšu smilškastē privāti spēlēto – dod man lāpstiņu, tad es tev spainīti. Un arī kramplauži nav kriminālsodāmi, kamēr vēl neveic, bet tikai plāno izlaupīt bankas naudas skapi. Tā tāda runāšana runāšanas pēc, un izspiegotajiem politiskajiem nedarbniekiem ir papilnam advokātu no prokuratūras līdz zemākām instancēm, kas atzīst, ka nekas noziedzīgs nav perināts, klātesošie pareizi raustījuši pavedienus, kā privatizēt varu, vairot kapitālus un kā šais lietās kooperēties. Un tas rakariem “Rīdzenes” rezidentiem sanācis bērnudārznieku ķiparu grupiņas līmenī. Vai tad ir noziegums, ka Šlesera – Lemberga redakcijā lāga Dūcītis tiktu – vo! – par Valsts un Ministru prezidentu, un tikai ministra piebaldzēna robi angļu valodas zināšanā atcēla humāno kronēšanas aktu. Vēl neviena juridiska autoritāte nav devusi slēdzienu, vai publicētais nav literatūra, ko saskrīverējis dialogu meistars Andrejs Upīts, un patiešām dīvaini, kāpēc noliktavās noraktas un no šķir-
stiņa dienas gaismā nav izceltas tās tekstu sadaļas, kur Aivars un Ainārs diskutē par tautas labklājības celšanu.

Trešais arguments nodot gudrajo sarunas aizmirstībā – ka tās ir “Vienotības” (vai JKP) vēlēšanu kampaņas elements, kas izmantojams politiskās cīņas ietvaros kā iegulām bagātas sudraba raktuves. Neesot šaubu, ka mierīgo iedzīvotāju ausīm vēl dedzinošākas un partijai nāvējošākas būtu “Vienotības” vadoņu slepensarunas, kolīdz tās izvilktu no radiopārtveršanas fondiem.

Nebrīnīsimies citurīt atvērt brīvo presi, kur uzaicinātais dr. Tabletiņš pamācīs, ka pārmērīgi gara, “Zītaru dzimtas” epa izmēra teksta lasīšana bojā nervu sistēmu, izraisa šķielēšanu un nepārejošu klepu. Neveselīgi un kaitīgi iepazīties ar uzbudinošu lasāmvielu, kas traumē psihi un liek krist ģībonī.

Šīs ir patiesi aizkustinošas rūpes, lai cilvēki nekļūtu par vieglu laupījumu “manipulatoriem”, kas blefo, ka Latvijā politiku var taisīt tīrām rokām.

Diemžēl, lai tas būtu velna vecmāmiņas vai pekles rektora priekšvēlēšanu kampaņas dēļ, bet sabiedrība sliecas “Rīdzenes” materiālu nenorakt un turēt degpunktā, kamēr nepieņem attīrošus lēmumus un nepārtrauc situāciju, ka amorālu ģērbu mūsu politiskajā mikroklimatā ir ērti valkāt. Mēs tomēr ticam, ka nelaimīgos politiķus, kas mīl savu paklausību un zemojas fāterītim sponsoram, iespējams dziedināt, labojot nepareizu uztveri – tiesa gan, jālieto spēcīgas iedarbības dušas, dubļu vannu procedūras.

LA.lv