Mobilā versija
+1.6°C
Agnese, Agnija, Agne
Sestdiena, 21. janvāris, 2017
14. jūlijs, 2014
Drukāt

Anda Līce: NATO taču neķers zagļus un klaiņojošus suņus
 (4)

Foto: LETAFoto: LETA

Es nezinu, kā citiem, bet man iekšējā drošība nozīmē to, ka varu droši justies savas mājas pagalmā, bez bozes vai piparu baloniņa rokā iet pa ceļu ar saviem mazbērniem, jo mums nav jābaidās no klaiņojošiem suņiem un prātu nodzērušiem tipiem. Ka, iepērkoties veikalā, man nav ar lupu jāpēta uzlīmes uz iesaiņojumiem, vai tikai produktu sastāvā nav ĢMO, parabēni, aspartāms vai vēl kāda no daudzām veselību graujošām vielām. Iekšējā drošība ir tad, kad likumi patiešām darbojas un visi valsti sargājošie dienesti strādā, nevis tikai rāda cits uz citu ar pirkstu, atrakstās un raksta sagrozītus pārskatus.

Dzirdot tādu “iepriecinošu” ziņu, ka Rēzeknē ir nolemts iztikt bez pašvaldības policijas, ir jādomā, vai nu tur jau ir pilnībā izskausta noziedzība, alkoholisms un narkomānija, vai ar vietējo varu kaut kas nav kārtībā. Ja nav iekšējās drošības, jelkādu nozīmi zaudē arī tā saucamā ārējā drošība. NATO taču neķers zagļus un klaiņojošus suņus. Laukos drošības sajūtu jau ar savu esamību vien var radīt zemessardze, pret kuru valsts ilgus gadus ir izturējusies nicīgi. Nu ir attapušies, ka gan miera, gan kara laikā tā ir nozīmīgs spēks. Taču tagad ir jaunas bažas – no kurienes zemessardzē radīsies rūdījums un disciplīna, ja Latvijā karadienests nav obligāts? Fiziskā un morālā stāja ir atkarīga no spējām panest grūtības, kas bez piespiešanās un sevis pārvarēšanas nav iespējams. Obligātā dienesta sakarā runa nav par izņēmuma gadījumiem. Novados iekšējā drošība nav iespējama, ja lauki tiek iznīcināti kā dzīvesveids.

Ar iekšējo drošību es saprotu politisko stabilitāti valstī, tas nozīmē, ka amatos ir cienījami cilvēki un vēlētājiem nav pastāvīgi jāpiedzīvo politiskas mieles, atkal redzot tos, kuri ir pierādījuši sevi kā valsti vadīt nespējīgus. Par kādu iekšējo drošību var būt runa, ja tie, kas jau ir radījuši milzum daudz problēmu, tagad ne vairs pa vienam, bet jau barā nāk medīt vēlētāju balsis un joprojām uzskata: valsts – tas esmu es! Nedrošību rada it kā drošības dēļ aizvien vairāk pieaugošā konfidenciālā informācija, īpaši tā, kas skar naudas lietas. Tas ļauj domāt, ka valsts izzagšana turpinās. Tam pierādījums – pie rokas pieķerto nesodāmība. Valsts intereses ir privatizētas. Angļu rakstnieks Džordžs Orvels tiešām bija gaišreģis, sacīdams: “Visi dzīvnieki ir vienlīdzīgi, bet daži dzīvnieki ir vienlīdzīgāki par citiem.”

Es neredzu nevienu citu iekšējās drošības garantu kā vien katra cilvēka individuālo atbildību. Bet ar to ir tā – vai nu tā ir, vai tās nav. Un te valstij ir jādara tas, kas ir traģiski nokavēts – vislielākā uzmanība jāpievērš ģimenei un skolai. Jautājums nav par to, vai valsts to spēj, bet gan – vai tā to grib.

Pievienot komentāru

Komentāri (4)

  1. Sievietēm tomēr vajadzētu palikt pie rakstiem par zupas vārīšanu un pīrāgu cepšanu. Diezgan komiski izklausās ka sāk runāt par zemessardzēm un obligātiem dienestiem. Interesanti ko dāma teiktu ka iesauktu obligātajā pilnīgi visus, nešķirojot no dzimuma. Un visiem vienādas prasības, nevis kā tagad armijā – alga visiem viena, bet prasības dažādas.

  2. Kas gan cits tos klejojošos suņus ķers? Katru dienu taču lasām par suņu sakostiem bērniem,velosipēdistiem!

  3. Diemžēl šim rakstam laikam neatrast dzirdīgas ausis.Tie,kuri valsti noveda līdz šādam stāvoklim ,tagad raujas atpakaļ un kritizē visus citus,bet ne sevi. Sodu neviens nav saņēmis un droši vien ,arī nesaņems.

  4. – Nu nav valsts politiskajai elitei tā zemessardze vajadzīga un pat šaujamos atņēma…Tā vieglāk tos vīrus savākt un nodot zaļajiem vīriņiem un laikam pieturas pie tādas domas.
    Jā nēesi dienējis obligāto dienestu un izbaudījis sevis pārvarēšanu militārajā lietā – tad tava fiziskā un morālā stāja – spēja panest grūtības var nebūt. Pārējais jau zināms- vakar nemācīja un rīt to dabīgi vairs ne var ne arī grib…

Draugiem Facebook Twitter Google+