Mobilā versija
+3.7°C
Aleksandrs, Doloresa
Sestdiena, 18. novembris, 2017
25. janvāris, 2016
Drukāt

Iela – kultūrvēstures kods (2)

Foto - LETAFoto - LETA

Vai jūs nevarētu pastāstīt, kā mainījušies ielu nosaukumi Rīgā un kādēļ ielas tā nosauktas. Anita Lapiņa Rīgā

 

Ielas nosaukumi ir kā savdabīgs kods, kas vēsta par notikumiem, personām, laikmetu. To vēsture ietiecas pat 13. un 14. gadsimtā, kad sāka veidoties Rīgas pilsēta. Visvecākie nosaukumi ir atrodami tieši vecpilsētā. Sākumā tie rakstiski netika fiksēti, vien lietoti sadzīvē. Šie vārdi parasti parāda ielu funkcionālo nozīmi: Audēju, Kurpnieku, Smilšu iela (ceļš). Daži nosaukumi laika gaitā gan ir mainījuši savu jēgu. Piemēram, Siļķu iela ir tā pati Kungu iela, kas izved uz Rātslaukumu. Vācu valodā tas skanēja “Herring strase”. Mainoties politiskajām varām, mēdz ielām mainīt nosaukumus, piemēram, Tērbatas ielu 1919. gadā nosauca par Padomju ielu, Krustabaznīcas ielu 1940. gadā – par Nākotnes ielu. Pēc trešās atmodas, 1991. gadā, piecdesmit viena iela atguva savu agrāko nosaukumu.

Mūsdienās viedokli par jaunas ielas nosaukuma piešķiršanu Rīgas domē sniedz Rīgas vietvārdu un pilsētvides objektu nosaukumu komisija. Lēmumu par ielu nosaukumu piešķiršanu vai maiņu pieņem Rīgas dome. Valsts adrešu reģistrā Rīgā šobrīd ir reģistrēti 1809 ielu un laukumu nosaukumi. Tā kā galvaspilsētā patlaban tiek īstenots Adresācijas sakārtošanas projekts, nepieciešamības gadījumā ielām, kam nav bijuši nosaukumi, tiek piešķirti arī jauni ielu nosaukumi, piemēram, 2014. gada 17. jūnijā apstiprināti Finiera un Grants ielas nosaukums, bet 2015. gada 15. decembrī apstiprināts 1991. gada Barikāžu laukuma nosaukums.

Ir arī ielu nosaukumi, kas kopš 19. gs. nav mainīti, piemēram, Āžu iela (1876), Ganu iela (1885), Piena iela (1846), Vārnu iela (1876) un citi.

Amizanti, ka ielas nosauktas arī dārzeņu vārdos: Zemgales priekšpilsētā ir Rāceņu, Sīpolu un Kartupeļu iela.

Katri ielai ir sava vēsture, piemēram, Maskavas forštatē Speķa ielai nosaukums tika dots 1885. gadā, līdz tam laikam tā pastāvēja kā bezvārda iela. Laika gaitā tā savu nosaukumu nav mainījusi. Nosaukums Speķa iela tika dots par godu Speķupei. Ielas garums ir vien 55 metri. Tējas iela Rīgas adrešu grāmatās pirmo reizi minēta 1877. gadā (Чайная улица). Laika gaitā tā savu nosaukumu nav mainījusi. Teikas rajonā ir Džutas iela. Savulaik tur atradās Džutas fabrika, un 1905. gada revolūcijas priekšvakarā tur izcēlās strādnieču dumpis, protestējot pret smagajiem darba apstākļiem un 16 stundu garo darba dienu. Tādā veidā iela joprojām atgādina par seno notikumu.

Pievienot komentāru

Komentāri (2)

  1. Un kāpēc vajadzēja Marijas ielu pārlauzt ?Vai tad patiešām Čakam nevarēja piešķirt psšam savu ielu?

  2. Valdis Freimantāls Atbildēt

    Dārtas ielu pārdēvēja par Smiļģa – vai prāta darbs?

    Muzejs tak jau ir.

Draugiem Facebook Twitter Google+