Mobilā versija
Brīdinājums +0.7°C
Gunārs, Vladimirs, Gunis
Ceturtdiena, 8. decembris, 2016
29. decembris, 2014
Drukāt

Guntis Ščerbinskis: Informatīvās telpas stiprināšanā no vārdiem jāķeras pie darbiem (8)

Foto - Timurs SubhankulovsFoto - Timurs Subhankulovs

Guntis Ščerbinskis

Krievijas informatīvā agresija pret Ukrainu aizvadītā gadā gan pašmāju, gan Eiropas politiķiem lika apjaust Kremļa propagandas spēku. Lai gan pret Latviju Maskavas mediju stobri laiku pa laikam tikuši vērsti jau kopš neatkarības atgūšanas un ar agresīvu sabiedrības šķelšanu netraucēti ļauts nodarboties arī pašmāju plašsaziņas līdzekļiem, tomēr par informācijas kara draudiem mūsu valdošie politiķi skaļāk sākuši runāt tikai šajā gadā.

Tas vien jau ir pozitīvi, ka politiķi problēmu ir apzinājuši un definējuši mērķi stiprināt Latvijas informatīvo telpu. Tomēr ar risinājumiem pagaidām nav sekmējies. Šajā ziņā cerības jāsaista ar nākamo gadu.

Nozīmīgākais solis, kas sperts aizvadītajā gadā, ir Saeimas pieņemtie likuma grozījumi, kas no ētera izskaudīs divvalodu radiostacijas. Likuma izmaiņas paredz arī stingri iegrožot radiopārraižu retranslācijas, veicinot vietējā satura veidošanu neatkarīgi no tā, kādā valodā ir radio programma. Tiesa, šo likuma izmaiņu augļus baudīsim tikai no 2016. gada, kad beigsies noteiktais pārejas periods. Te daudz kas būs atkarīgs arī no regulatora – Nacionālās elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes (NEPLP) – spējas sekot likuma ieviešanai.

Ne tik sekmīgi veicies ar kopējās valsts mediju politikas veidošanu. Iecere Kultūras ministrijā veidot īpašu Mediju politikas departamentu izčākstēja it kā neatbilstošu kandidātu dēļ. Tā vietā rudenī tapa darba grupa mediju politikas pamatnostādņu izstrādei. Tās uzdevums ir apzināt problēmas Latvijas mediju vidē un izveidot priekšlikumus par jaunajā gadā veicamajiem pasākumiem, līdz 2015. gada 1. aprīlim no darba grupas jau tiek gaidīts mediju politikas pamatnostādņu projekts. Jāteic, ka dažādu apstākļu dēļ šī ekspertu grupa pagaidām tikai iešūpojas darbam. Turklāt speciālisti nolīgti tikai līdz 1. aprīlim, un pie jautājuma par departamenta vai pat jaunas ministrijas izveidi valdībai nāksies atgriezties. Jācer, ka darba grupa neizrādīsies tikai laika novilcināšana līdz nākamajam pavasarim.

Skaidras mediju politikas vadlīnijas, kam seko atbilstošu pasākumu realizācijas un uzraudzības mehānismu izstrāde, ļaus secināt, vai politiķi informatīvās telpas stiprināšanas uzdevumā no vārdiem patiešām ķērušies pie darbiem. Līdz šim plašsaziņas līdzekļu jomu politiķiem labpaticies atstāt brīvā tirgus pašplūsmā. Mediju politikas trūkums Latvijai raksturīgs kopš neatkarības atjaunošanas, un šis caurums lāpīts pamatā ar atsevišķu nozaru regulatoriem.

Mediju politikas deficīts ir bijis pamatā arī tām neveiksmēm, kas šajā jomā piedzīvotas aizvadītajā gadā. Centieni “stiprināt Latvijas informatīvo telpu” atsevišķām institūcijām tikai to šaurā izpratnē bez kopējā laukuma redzējuma nevar nest pozitīvu rezultātu. Ja nav pamatnostādņu, ir grūti kādam prasīt atbilstošu mērķtiecīgu rīcību vai, gluži otrādi, pārmest bezdarbību vai darbības imitāciju. NEPLP lēmums uz pāris mēnešiem Latvijā izslēgt Krievijas TV kanālu “Rossija RTR” spilgti ilustrē bezjēdzīgu rīcību. Vai kas mainījies šī kanāla saturā, ja tagad to atkal var brīvi skatīties? Šauru skatījumu uz kopējo mediju politiku apliecina arī Saeimas deputātu balsojums gada nogalē, neatbalstot finansējuma piešķiršanu sabiedriskā medija radio studijas izveidei Latgalē.

Kā saka, viens nav karotājs. Ja katru karapulku pēc sava prāta stūrē tikai atsevišķs līderis, nevis vienots komandcentrs, kauja izvērtīsies bezjēdzīgā haosā. Mediju frontē ir līdzīgi.

Pievienot komentāru

Komentāri (8)

  1. Vācieši man šķiet izraēlā ziņas nelasa?

  2. Kā tas jāsaprot…?
    ——————–
    “Nozīmīgākais solis, kas sperts aizvadītajā gadā, ir Saeimas pieņemtie likuma grozījumi, kas no ētera izskaudīs divvalodu radiostacijas. Likuma izmaiņas paredz arī stingri iegrožot radiopārraižu retranslācijas, veicinot vietējā satura veidošanu neatkarīgi no tā, kādā valodā ir radio programma.”
    ——————–
    Vai tad “no ētera izskaudīs divvalodu radiostacijas” un stiprinās latviešu valodu”, ja notiks satura veidošana neatkarīgi no tā, kādā valodā ir radio programma”? Man tā šķīet vistīrākā demagoģija!

    • interesanti būtu noskaidrot, kas tad šo “kosmopolītu” ir gatavojis un kas to KM (NA) “piespēlējis”?
      Kā redzams, tad viņa uzdevums ir: Krievijas krievvalodīgo kanālu slēgšanu nepieļaut, bet gan papildināt tos vēl ar vienu krievvalodīgo, kas ar tiem “cīnītos ideoloģiskajā laukā”… Primitīvi!

  3. Tikko man zvanīja krievu sieviete un sevišķi raiti nerunāja latviski. Es automātiski viņai pateicu – nekas , nekas , runājiet krieviski, es saprotu!. Un pie sevis nodomāju: jā, bet atbildēšu gan tikai latviski. Taču -nevajadzēja teikt, lai pāriet uz krievu valodu – lai tik runā latviski! Un viņa arī nepārgāja. tas pats ar medijiem. Vienkāŗsi nav ko bļaustīties, klanīties un murkšķēt. Latviešiem vienkāŗši jādzīvo savā zemē, jārunā savā valodā, jānodrošina LTV redzamība visur, arī pierobežā. Jādibina mediji arī latgaliešu valodā.

  4. Par kādu informatīvo telpu var runāt,ja visos iespējamos amatos atrodas latviešu kolaboracionisti?Vai tiešām kāds cilvēks cer ka šī ietekmīgā ļaužu grupa sāka kādas propogandiskas darbības pret valsti,kurai pateicoties viņi ir sasnieguši savas karjeras apogeju un ar kuru saistās arī viņu biznesa panākumi.

    • Biedrs Andris Berjozkins Atbildēt

      4.maija režīms no latviešiem un krievruņu okupantiem mēģina izveidot jaunu tautu – jauno tautu varēs saukt gan par padomju padumjo tautu, gan par krievlatviešiem jeb latvieškrieviem. Tieši šī iemesla dēļ 4.maija vadoņi Latvijā atstāja gan civilos, gan militāros krievruņu okupantus un piešķīra “nepisloņa” statusu.
      Jaunā tauta būs divvalodīga – latvieši ar krievruņiem runās krieviski, bet krievruņiem latviešu valoda būs jāmāk tikai tik daudz, lai izlasītu ielu nosaukumus, jo krievruņus gan valsts iestādēs, gan privātājās iestādēs apkalpos krieviski.
      Un saprotams, ka priekš padomju padumjās tautas būs vajadzīgi 2 propagandas un izkalides TV kanāli – viens latviski un viens krieviski. Abi pēc satura būs vienoti un kausēs vienā katlā latkrievu jeb krievlatviešu tautu, kas ģenētiski, kulturāli un visādi citādi būs pārāka pār vienkāršo latviešu tautu.
      Ādolfs Hitlers mēģināja “uzradīt” ģenētiski, kulturāli un visādi citādi pārākos āriešus (salīdzinot ar citām tautām). 4.maija vadoņi cenšas pārspēt gan Hitleru, gan PSRS vadoņus un mēģina uzradīt padomju tautu, pie tam, 4.maija režīmam kapitālisma apstākļos tas ļoti labi izdodas.
      Aicinu visus 4.maija vadoņus apbalvot ar padomju tautas darba ordeni par pūliņiem padomiskas Latvijas izveidošanā!

  5. Latvijā dzīvo 1,5 miljoni pilsoņi un ~500 000 krievvalodīgo okupantu un kolonistu. Vai pie attiecības 3:1 ir iespējama “stipra Latvijas informatīvā telpa”, ja okupantiem un kolonistiem ir no pilsoņiem atšķirīgas intereses, kultūra, mentalitāte, taisnības izpratne? Ja daļa pilsoņu nevēlas vēlreizēju okupāciju un aneksiju no krievu puses, tad lielākā daļa okupantu un kolonistu tieši to gaida nacista putina izpildījumā.
    Jāstiprina to informatīvo telpu, kas iekš patriotisma satur kopā tieši latviešus. Bez stipras informatīvās telpas tieši latvieši zaudē savas saknes un sāk pūst krieveļu stabulē.

Draugiem Facebook Twitter Google+