Mobilā versija
-3.3°C
Niklāvs, Nikola, Nikolajs, Niks
Otrdiena, 6. decembris, 2016
23. februāris, 2012
Drukāt

Ielūkojamies pirkumos un ēdienkartē

20111012-155432-34

Kāda gan kuram daļa, kas ir manā pārtikas maisiņā, kad iznāku no veikala? Kam rūp, vai izvēlos baltmaizi ar margarīnu vai graužu selerijas kātu?! Pavisam citādi, ja pircējs ir ar mieru piedalīties savdabīgā eksperimentā – pavērt somu un ļaut, lai nopirktos produktus vērtē uztura speciālists. Lai uzzinātu, cik tie veselīgi un piemēroti konkrētajam ēdājam. 


 

36,6 °C eksperimentā iesaistās Daiga Burģele un Daila Šmite. Abas uz tikšanos ierodas tieši no veikala. Uzreiz ar acs kaktiņu palūr – ko tad otra nopirkusi, ko viņa ēd? Rodas pat iemesls jautrībai, jo katrai pirkumu klāstā ir paciņa ar ceptām saulespuķu sēklām. Izrādās, abām ir vienāds slepenais vakara prieciņš…

 

  

Eksperimenta norise

1. Dalībnieces iegādājas pārtiku divām dienām. Sagatavo izklāstu, ko no šiem produktiem gatavos, ietverot arī to, kas katrai sagādāts jau iepriekš, atrodas mājās (piemēram, kartupeļi, putraimi, piens, eļļa, dārzeņi u. c.).

2. Ar pirkumiem ierodas pie eksperimenta vadītājas Gunas Havensones.

3. Uzturzinātniece analizē atnesto pārtiku un iecerēto ēdienkarti, iesaka veselībai labākos ēšanas principus.

 

Svarīgais svars

Uzturzinātniece Guna Havensone nesteidz ar pirkumu vērtēšanu. Vispirms aprunājas par dalībnieču veselības stāvokli: vai ir problēmas ar lieko svaru, cukura un holesterīna līmeni asinīs, kāds ir asinsspiediens, vai ir gremošanas, vielmaiņas un citi veselības sarežģījumi. Tas svarīgi, lai novērtētu, vai ēšanas ieradumi un ēdienkarte ir konkrētajam cilvēkam atbilstoša.

Jaunās dāmas visvairāk uztrauc liekais svars. Tiek noteikts viņu ķermeņa masas indekss – garuma un svara attiecība. Ārste bilst, ka ķermeņa masas indekss tomēr neizsaka visu vēlamo par svaru. Piemēram, vienam ir prāvi kauli, bet citam ar tādu pašu svaru – smalki un trausli. Viņa apliek mērlenti Dailas apakšdelmam – tā apkārtmērs sniedz papildu informāciju par ķermeņa konstitucionālo tipu.

“Nav iespējams svērt tikpat, cik sešpadsmit gadu vecumā! Organisms mainās. Turklāt būtiskāks ir nevis estētiskais, bet veselīgais svars. Tas kalpo kā garants, ka mazāks būs saslimšanas risks. Starp citu, neveselīgi ir būt arī pārlieku kalsnam,” uzsver Guna Havensone.

Ne jau svara kilogrami ir noteicošie, bet lieko taukaudu daudzums. Veselībai sliktāk, ja tie koncentrējušies vidukļa apvidū.

 

Ne jau svara kilogrami ir noteicošie, bet lieko taukaudu daudzums. Veselībai sliktāk, ja tie koncentrējušies vidukļa apvidū.

 

Ja lieko kilogramu ir visai daudz, aplam ar rāvienu tiekties pēc optimālā svara. Jāizvirza pareizs mērķis – jāmazina tikai kādu daļu, pēc tam jācenšas šādu svaru noturēt pusotru līdz trīs gadus. Tikai pēc tam drīkst turpināt to rucināt.

Jāiesāk ar izmaiņām uzturā. Jāizvēlas produktus, kas organismu nodrošina ar enerģiju ilgstoši. Saliktos ogļhidrātus: graudaugu produktus – maizi, griķus, rīsus, makaronus, pilngraudu brokastu pār-slas; dārzeņus – zirnīšus, burkānus un citus; kartupeļus, augļus un ogas. Tā būs veselīga izvēle!

Ēdienam jābūt ar mazāku kaloriju daudzumu. Maltīte jāietur regulāri: ik pēc četrām, sešām stundām.

Ja dod priekšroku kūkām, cepumiem un saldumiem, jāatceras, ka no šiem produktiem organisms enerģiju izdala ātri. Tie satur daudz vienkāršos cukurus, tātad neļauj uzturēt stabilu enerģijas līmeni (enerģija ātri pieplūst un tikpat ātri samazinās), bet izraisa bada sajūtu ar kāri pēc saldumiem. Ja našķus ēd lielā daudzumā, organisms saņem daudz lieku tauku, mākslīgus saldinātājus, krāsvielas un konservantus. Kad svars sāk kristies, obligāti vajadzīga fiziska slodze, izkustēšanās, lai noturētu vielmaiņas aktivitāti un kilogrami atkal neaugtu. Nepārdomāta svara svārstīšana rada draudus veselībai.

 

  

Ja gribas našķēties

Ko darīt, ja roka stiepjas pēc saldumu trauka vai sāļuma paciņas, turklāt tiek apēsti pamatīgi našķu daudzumi. Uzturzinātniece iesaka dažādus variantus, ko var izvēlēties, ja sakārojas piesiet dūšu. Tomēr piekodina: katru dienu izvēlieties tikai vienu!

Sīkas uzkodas:

* garšīga siera šķēlīte ar vītināta tomāta gabaliņiem;

* sausmaizīte ar ievārījumu, svaigo sieru vai biezu jogurtu;

* daži šokolādes gabaliņi (25 g);

* siera šķēle ar mājas ievārījumu;

* rupjmaize ar riekstiem un žāvētiem augļiem – neliela šķēle;

* 10 rieksti;

* 4–6 žāvēti augļi, piemēram, aprikozes;

* kliju kruasāns ar biezpienu;

* 2 konfektes;

* 1 zefīrs;

* 2 mazi auzu pārslu cepumi;

* neliels saldējums.

 

 

Kas tavā maisiņā?

Eksperimenta dalībnieces izkravā pārtikas somu un stāsta, kurai ēdienreizei produkts domāts, ko no tā gatavos.

Daktere ņem katru pirkumu, lasa marķējumu, analizē sastāvu un vērtīgumu. Iesaka, cik daudz šī produkta drīkstētu vienā reizē apēst.

Daila nopirkusi klucīti Krievijas siera, tas domāts diviem cilvēkiem brokastīm. Drīz vien viņa sāk skatīties uz to citādām acīm. Uztura speciāliste ieteic šos 150 gramus sadalīt četrās piecās porcijās. Izrādās, jāpietiek divām reizēm un vēl pāri jāpaliek…

Svarīgi, lai būtu produktu un ēdienu dažādība. Katru dienu ēdīsim graudaugus, dārzeņus un augļus, gaļu vai citas olbaltumvielas, piemēram, riekstus, pupiņas.

Būtiski arī – kādu pārtiku ēdam, tās sastāvs un kvalitāte.

 

Daktere iesaka kādu nedēļu rakstīt dienasgrāmatu: reģistrēt visu, ko apēd dienas (un nakts!) laikā. Ierakstīt arī klusītēm nogriezto desas šķēli un trolejbusā nograuzto saldumu tāfelīti. Tas būs labs sākums izmaiņām ēdienkartē un ieradumos.

 

“Kāpēc automašīnā atļaujamies ieliet labāku eļļu, bet ēdienam taupām? Tas taču palīdz saglabāt veselību,” uzsver uztura speciāliste.

Tomēr arī laba var būt par daudz. Dakterei bieži vaicā par lauku labumiem – tie taču esot kvalitatīvi. Jā, labi un trekni, viņa ironizē. Ja gribam ikdienā ar tiem mieloties, tad jādodas uz laukiem sūri strādāt. Taču, ja kustamies maz, arī jāēd mazāk un liesāk.

Princips vienkāršs: ēdīsim ikdienā tā, lai svētkos bez sirdsapziņas pārmetumiem varam baudīt dāsnāku maltīti.

Daktere iesaka kādu nedēļu rakstīt dienasgrāmatu: reģistrēt visu, ko apēd dienas (un nakts!) laikā. Ierakstīt arī klusītēm nogriezto desas šķēli un trolejbusā nograuzto saldumu tāfelīti. Tas būs labs sākums izmaiņām ēdienkartē un ieradumos.

 

  

Ieteikumi iepērkoties

Desu vērtēsim ne tikai pēc garšas, bet arī pēc gaļas sastāva tajā. Izlasīsim, vai nav pievienots pārlieku daudz dažādu papildvielu.

✓ Pievēršam uzmanību, vai pārtika nesatur daudz slikto jeb piesātināto tauku. Tie rodami piena produktos, kā arī desās, pastētē un citos gaļas izstrādājumos.

✓ Gatavos gaļas produktos visbiežāk ir arī pārmērīgi daudz sāls. Daudz – tas ir vairāk nekā 1,25 grami uz 100 gramiem produkta. Reizēm raksta nevis sāls, bet nātrijs. Šo skaitli reizinām ar 2,5 – iegūsim pievienoto sāls daudzumu. Dienā nevajag vairāk par 5 līdz 6 gramiem sāls. Slēptā veidā tas ir daudzos produktos, tāpēc mājās sālstrauku labāk neturēt pa rokai. Pie sāļas garšas pierod.

✓ Lasīsim maizes marķējumu – cik tajā sāls, cukura, vai liktas piedevas un konservanti.

✓ Brokastu pārslām mēdz būt pievienots pārlieku daudz cukura.

  

Izvēlēsimies ne pārāk attaukotus piena produktus. 15 procenti ir zemākā robeža, ko vēl var noturēt bez piedevām, piemēram, modificētās cietes, ko ražotājs mēdz pievienot.

  

✓ Produktam jābūt pēc iespējas dabiskākam, mazāk rūpnieciski pārstrādātam, jāsatur mazāk E vielu.

✓ Lūkosim, kāds ir piena produktu derīguma termiņš. Labi, ja tas ir četras līdz septiņas dienas. Ja uzglabāšanas laiks ir ilgāks par nedēļu, noteikti pievienotas dažādas papildvielas vai arī produkts bijis pakļauts apstrādei ļoti augstā temperatūrā.

✓ Izvēlēsimies ne pārāk attaukotus piena produktus. 15 procenti ir zemākā robeža, ko vēl var noturēt bez piedevām, piemēram, modificētās cietes, ko ražotājs mēdz pievienot.

  

 

Šodien jau drīkstHavensone13_VI

“Ejot uz veikalu, parasti zinu, ko pirkšu. Man ir savi iecienītie produkti, pareizie, veselīgie. Reizēm gan kāja paslīd – paķeru atlaižu preci vai nenoturos kāda garduma priekšā,” saka skaistumkopšanas speciāliste Daiga Burģele.

– Esmu izmantojusi uztura punktu skaitīšanas sistēmu, ko iemācījos Svara vērotājos. Lietoju arī dažādas brīnumtabletes – gan tievēšanai, gan zarnu trakta tīrīšanai. Tās palīdz nomest svaru, taču arī pamatīgi dod pa smadzenēm.

Ik pa brīdim kaut ko sāku, pēc tam atkal pametu. Stingru diētu gan nekad neesmu mēģinājusi, jo nespēju, piemēram, divas nedēļas ēst tikai kāpostus vai tupēt uz kefīra.

Man parasti ir tā: svars uz laiku nokrītas, pēc tam atkal pamazām nāk klāt. Visvairāk zaudēju pirms gadiem četriem, kad stingri respektēju vērotāju punktu sistēmu. Četros mēnešos mīnus septiņi kilogrami! Tolaik gan skaitīju katru kumosu, svēru ikvienu šķēlīti. Kad pārtraucu šo ēdienu grāmatvedību, pusgada laikā atguvu vairākus kilogramus, arī pēc tam pamazām un gluži nemanot nāca klāt vēl kāds.

Dzīvoju gan Latvijā, gan Anglijā. Abās zemēs apmeklēju ūdens aerobiku. Tomēr zinu, ka mana problēma ir mazkustīgs dzīvesveids. Vēl arī kāre pēc saldumiem un sāļumiem. Tāpat pārāk lielā porcija, notiesāta vienā ēdienreizē.

Man nepieciešama stingra sistēma, piemēram, punktu skaitīšana ēdienam. Ja pierodi, nav grūti skaitīt līdzi, cik drīkst apēst. Veikalā arī vienkāršāk iepirkties – zinu, ko man vajag, cik punktos tas izsakāms.

 

 

Visvairāk zaudēju pirms gadiem četriem, kad stingri respektēju vērotāju punktu sistēmu. Četros mēnešos mīnus septiņi kilogrami!

 

Reizēm papētu etiķetes, visbiežāk – tauku saturu. Dažreiz apskatos, kurš produkts tuvāks dabiskajam, tātad uzrakstam uz etiķetes jābūt pēc iespējas vienkāršākam un īsākam.

Arī Anglijā dzīvojot, ēdu visai veselīgi. Nav tā, ka mielojamies tikai ar bulkām, kā daudzi domā. Tur vienkāršāk, piemēram, gatavot salātus, jo viss jau sagriezts un salikts maisiņos, pat burkāni sasmalcināti strēmelītēs! Samet tik bļodā un pārlaisti kādu aizdaru.

Ja aizmirstu sekot tam, ko ēdu, svars noteikti aug. Kādu laiku stingri ievēroju labos principus, tad pa vidu gadās svētki vai viesības… un atmetu veselīgajam nodomam ar roku. Pasaku sev – šodien jau drīkst, un viss ieiet vecajās sliedēs.

 

Daigas pārtikas somā bija:

* Rupjmaize.

Daiga paskaidro: “Vienmēr ēdu Ķelmēnu rupjmaizi, tā ir ļoti laba un man garšo, jo ir rupja maluma. Apēdot vienu šķēli, varu remdēt izsalkumu. Braucot uz citām zemēm, šo Latvijas maizi vienmēr ņemu līdzi, bez tās nevaru. Kad mūsējā beidzas, pērku rupjmaizi ārzemju bioveikaliņos, jo parastajos tās nav.”

 

Uz iepakojuma rakstīts: “satur 7 g šķiedrvielu uz 100 g”. Tas ir labs rādītājs. Tā kā cepta no rupja maluma miltiem, tātad graudi nav atbrīvoti no apvalciņa, saglabājušies vitamīni un minerālvielas.

 

Gunas Havensones komentārs. Rupjmaizē ir daudz šķiedrvielu. Uz iepakojuma rakstīts: “satur 7 g šķiedrvielu uz 100 g”. Tas ir labs rādītājs. Tā kā cepta no rupja maluma miltiem, tātad graudi nav atbrīvoti no apvalciņa, saglabājušies vitamīni un minerālvielas. Jāskatās arī cukura un sāls daudzums, jo ne vienai vien maizei tā pievienots visai daudz.

 

* Kausētais siers Dzintars.

“To ēdu brokastīs, ziežu uz maizes. Sviestu vispār nelietoju.”

Sāls daudzums gan nav minēts, tikai uzrakstīts: “atrodas pārtikas sāls”. Tomēr pēc garšas tas šķiet pārāk sāļš. Arī visai trekns – “25 g tauku uz 100 g”. Ja tāds siers ļoti garšo, labāk izvēlēties liesāku, piemēram, Dzintars light.

 

* Sviestmaižu ikri, melnie.

“Ziežu tos uz sausmaizītes. Man garšo.”

Jokainas želejveida bumbiņas, mākslīgi radīts produkts. It kā no zivīm. Uz etiķetes rakstīts – lasis. Varētu saturēt daudz sāls, bet par to nav ne vārda, vien uzraksts – garšvielas. Varbūt tomēr labāk apēst gabaliņu īstas zivs?

 

* Nākotnes pusžāvētā desa.

“Manas brokastu maizītes sastāvdaļa. No rīta kopā apēdu pusotru šķēli maizes, pusšķēlīti – ar desu.”

Labāk veidot veselīgāku maizi – desas ripiņu papildināt, piemēram, ar tomāta un paprikas šķēli.

Marķējumā nav minēts, cik gaļas satur šī desa, tādēļ skatāmies, cik daudz tajā olbaltuma – “13 g uz 100 g”. Tas ir diezgan labi. Vajadzētu, lai desā ir vismaz 70 procenti gaļas un ne pārāk daudz visādu piedevu. Liksim atpakaļ plauktā tādu, kuras etiķetē izlasāms, ka sastāv no mehāniski atdalītas gaļas, sojas un visādiem uzlabotājiem.

 

* Vistas fileja, tomāti, gurķi.

“Pusdienās apēdu vienu fileju ar rīsiem. Tomātus vai gurķus ēdu ar jogurtu bez piedevām vai biolakto. Krējumu nelietoju.”

Pusdienās pietiek ar pusi no filejas. To tikai nedaudz apcep.

 

* 5 graudu pārslas.

“Putru vāru ūdenī un ēdu vakarā ar ievārījumu. Parasti pagatavoju divām dienām, atliek tikai uzsildīt mikroviļņu krāsnī. Ja vakarpusē nepaēdu normālu ēdienu, tad tik sākas – cepumiņi, kārumiņi, nevaru vien rimties.”

Putra – tas ir labi. Šīs pārslas gan ir daļēji apstrādātas ar tvaiku, lai ātrāk izvārītos, ieteicamāk izvēlēties īstus pilngraudus. Lieliski, ja ar kliju piedevu. Gatavai putrai var pievienot izmērcētas melnās plūmes vai citus žāvētus augļus.

 

* 3 kivi un 2 nektarīni.

“Tas ir daudzums divām dienām. Es zinu, ka tas ir pareizi, nav par daudz.”

Tiešām pareizi! Svarīga arī augļa izvēle – lai tam nav pārāk augsts glikēmiskais indekss, tāds gremošanas traktā ātri sadalās un uzsūcas, tātad pēc īsa enerģijas uzplūda atkal jūt izsalkumu. Piemēram, zems indekss ir ābolam, plūmei un apelsīnam, vidējs – banānam un ananasam, bet augsts – arbūzam un kaltētām datelēm.

 

* Cepumi Selga.

“Patīk panašķoties.”

Ar 180 gramu paciņu vajadzētu pietikt sešām našķu devām – tātad sešām dienām. Esam pieraduši, ka šie ir mūsu labākie cepumi, ar gardu muti baudām, taču vispirms der palasīt sastāvu: tur ir arī hidrogenēti augu tauki… Tātad šie cepumi satur transtaukskābes – rūpnieciski pārveidotus taukus, kas nav veselīgi.

 

* Saulespuķu sēklas Babuškini.

“Mana vakara apsēstība. Varu notiesāt visu paciņu. Aizbildinos pati sev – tie ir labie tauki… Reiz nosvēru, cik kodoliņu paliek, kad nošķin čaulas – tikai trešā daļa no paciņas svara – 50 grami. Taču zinu, ka vienā reizē drīkstētu apēst tikai kādus 15 gramus.”

Taisnība, ka sēklas un rieksti ir derīgi veselībai, tikai cik daudz… Turklāt šīs sēklas ir sālītas. Neglābj pat uzraksts: “jodētais sāls”. Pētnieki atzinuši, ka Latvijā joda trūkums organismā nedraud. Taču sāli noteikti lietojam par daudz!

 

* Konfektes Tic tac.

“Reizēm iemetu mutē svaigai elpai. Kurš gan nav dzirdējis – tikai divas kalorijas! Protams, zinu, ka tas ir reklāmas triks. Ja rēķina kalorijas uz 100 gramiem, iznāk tikpat daudz kā citām konfektēm, ledenēm.”

Tāda cukura špricīte vien ir, nekā vērtīga. Labāk kārtīgi pamieloties ēdienreizē, nevis visu laiku saņemt šādas špricītes. Organisms domā, ka jāgatavojas ēšanai, bet sagaida tikai šo mānīšanu. Lieks saldums.

 

  

Daiga par eksperimentu

“Bija interesanti, ka daktere izvērtēja to, ko esmu nopirkusi. Pārdomu vērta bija informācija par sāli un cukuru. Nebiju iedomājusies, cik daudz tā ir produktos slēptā veidā. Man vispār garšo sāļš. Cenšos atturēties, bet tie sālītie gurķīši, tā pikantā gaļiņa…”

 

 

 

Negribu ļauties kārdinājumam

Havensone8_VI“Veikalā skatos cenu, nevis pētu etiķeti. Zinu, ka veselīgāks ir vājpiena biezpiens, bet mājas siers taču garšīgāks!” iesaucas grāmatvede Daila Šmite.

– Iepērkoties pievēršu uzmanību akcijas produktiem, tos pirkt ir izdevīgāk. Apskatos arī, cik prece maksā kilogramā. Protams, zinu, kuri ir veselīgie produkti un kā pareizi jāēd – bet kurš gan to nezina?! Laikam man vajadzīgs kāds īpašs grūdiens, lai to veselīgumu sāktu ievērot. Pietrūkst uzņēmības un motivācijas.

Uzskatu, ka daudz būtiskāka ir fiziskā slodze. Ja apmeklēju sporta zāli, jūtu, ka svars labi krītas. Neko nemainu ēšanā, tomēr apkārtmēri sarūk, muskuļu masa palielinās un tauki iet mazumā. Ja es vēl pareizi ēstu…

Vasarā braucu ar riteni. Tagad trīs reizes nedēļā apmeklēju fitnesa studiju sievietēm, izkustos pamatīgi. Pēc tam ir tāds spēka uzplūdums, arī garastāvoklis labs. Cenšos pēc treniņa neēst, tomēr ne vienmēr izdodas. Jācīnās ar sevi, lai nepakļautos kārdinājumam.

Neēdu ne čipsus, ne hamburgerus, ne frī kartupeļus – tik traki ar mani nav! Konfektes man vienaldzīgas. Ja sagribas ko saldu, darbā nograužu gabaliņu brūnā cukura.

Nepatīk jau tas liekais svars, taču uzēst gan gribas. Man paveicies, jo draugs ir labs pavārs, garšīgi gatavo. Dārzeņus un gaļu pērkam no zemniekiem. Ēdam ļoti daudz zivju, Aigars ir kaislīgs makšķernieks. Lietojam vīnogu kauliņu eļļu. Tomēr atzīšos – mūsu ēdiens nav pārāk liess. Mēdzam cept arī sviestā. Daktere Havensone teica – sviestā drīkstētu tikai ātri apcept, turklāt jāskatās, lai nesāk kūpēt. Sviestam ir zema viršanas temperatūra, 140 grādi, tātad virs tās sāk veidoties veselībai kaitīgas vielas.

 

Sviestā drīkstētu tikai ātri apcept, turklāt jāskatās, lai nesāk kūpēt. Sviestam ir zema viršanas temperatūra, 140 grādi, tātad virs tās sāk veidoties veselībai kaitīgas vielas.

 

Apzinos, ka ēdu pārāk lielas porcijas. Ne tikai mājās, bet arī darbā. Ņemu līdzi mājās gatavotu gaļu, piepērku klāt griķus vai rīsus. Ja nav nekā līdzi paķerama, mielojos ar to, kas ir darba ēstuvē. Tad arī iekrītu – tā garšo griķi ar gulaša mērcīti…

Vakariņās atkal trakumi – uzēdam gardi. Piemēram, gatavojam vācu kartupeļu salātus – ar skābu gurķi un krējumu. Man jau šķita, ka tāds ēdiens nav pārlieku neveselīgs, tomēr daktere skaidroja, ka sanāk augsts glikēmiskais indekss: no kartupeļa saņemam cukurus, no krējuma – treknumu. Labāk ēst to visu atsevišķi, klāt gabaliņu zivs vai gaļas, tas ļaušot ilgāk saglabāt sātu.

Man garšo cepts un sāļš. Līdz ar to dzeru daudz ūdens. Bet sāls organismā aiztur šķidrumu. Veidojas tāds kā apburtais loks.

 

Dailas pārtikas somā bija:

Fazer dzīvā sēklu maize.

Daila paskaidro: “Šo pērku visbiežāk, jo tā ir dzīvā maize. Brokastīs ēdu ar sieru vai desas šķēlēm.”

Gunas Havensones komentārs. Daudz labāka izvēle nekā baltmaize. Šī maize ir piemērota jebkuram, Dailai pat īpaši rekomendējama, jo tajā ir daudz šķiedrvielu. Ja svaram ir tendence koncentrēties ķermeņa augšdaļā, noteikti jāpievērš uzmanība pareizai ogļhidrātu izvēlei. Lai neuzņemtu enerģiju, kas ļoti ātri uzsūcas asinīs, kā tas ir, ēdot, piemēram, baltmaizi. Neizmantotās enerģijas daudzums nonāk taukšūnās. Labi, ka šī maize nesatur pārtikas piedevas, vismaz tā ir minēts uz iepakojuma. Jāskatās tikai, cik liels ir cukura un sāls daudzums. “0,4 g sāls uz 100 g produkta” – tas ir bīstami tuvu ieteicamai robežai – 0,5 grami uz 100 gramiem. Maize satur rudzu iesalu – arī tas ir cukurs.

 

Krievijas siers.

“Ēdu kā piedevu maizei. Man gan labāk garšo Dor Blue vai tamlīdzīgs gards siers, bet zinu, ka tas ir pārlieku trekns.”

 

Ja vēlas zaudēt svaru, der pirkt liesākus produktus, tas ir arī labāk veselībai. Piemēram, tādu sieru, kurā ir mazāk par 20 gramiem tauku.

 

Dienā jāuzņem trīs piena produktu porcijas, tātad siers varētu būt viena no tām. Brokastīs pietiks ar divām siera šķēlītēm. Ja vēlas zaudēt svaru, der pirkt liesākus produktus, tas ir arī labāk veselībai. Piemēram, tādu sieru, kurā ir mazāk par 20 gramiem tauku.Šim ir 28,2 grami tauku uz 100 gramiem. Tas nav pārlieku daudz.

 

Auksti kūpināta desa Kantvursta.

“Mans mīļākais ēdiens! Garda! Parasti apēdu kādas sešas šķēlītes.”

Ja šķēles plānas, brokastīs pietiks ar četrām. Desa nav aizliegts produkts, kā daudzi uzskata. Galvenais – cik tajā gaļas. To gan ne vienmēr ir viegli saprast pēc marķējuma. Lūk, te rakstīts: “cūkgaļa, liellopu gaļa”, bet nav norādīts, cik procentu no visa. Vēl var skatīties kopējo olbaltumu, taču arī to šeit neraksta. Otrs svarīgs rādītājs ir sāls. Par to nav ne vārda, tikai minētas visādas piedevas: divu veidu konservanti, antioksidanti, krāsviela E120, skābuma regulētājs, garšas pastiprinātājs. Noteikti nevajadzētu izvēlēties tādu desu, kur galvenais sastāvs ir mehāniski atdalīta gaļa un speķis.

 

Dresings Cēzara mērce.

“Nopirku, jo gribējās uzzināt, vai tādas mērces ir veselīgas, ieteicamas. Mājās mēs paši gatavojam mērces, izmantojam daudz ķiploku un garšvielu.”

Sastāvā ir siers, Vorčesteras mērce, ķiploki, sīpoli, citronpipari, baziliks… It kā nekā slikta, tomēr pievienoti arī konservanti, krāsvielas un aromatizētāji. Turklāt uz 100 gramiem mērces gandrīz 2 grami sāls! Šādu piedevu lietot ir ērti. Taču – vai vajag? Gatavojot salātus, piemēram, ar gurķiem vai tomātiem, tie dos sulu, cita mērce nav nepieciešama.

 

Ātri pagatavojamā auzu pārslu biezputra ar melleņu gabaliņiem.

“Parasti tādu neēdu, bet var būt glābiņš grūtā brīdī. Gribējās zināt, vai tā ir veselīga.”

Produkts, kas ļoti ātri dod enerģiju. Labāk vārīt īstās pilngraudu auzu pārslas, iemest kādu žāvētu augli. Zinu, ka šī mazā paciņa pārmērīgi satur cukuru, taču marķējumā tā daudzums nav minēts. Melleņu kriksīši, kas ir veselīgi, nespēj atsvērt visus produkta mīnusus.

 

Biezpiena sieriņš Kārums.

“Ēdu reti. Ievēroju, ka citi bauda kā pamatēdienu. Vai tas ir pareizi?”

Nu, ko lai saku… Labuma maz, kaloriju daudz. Ja to notiesā vienreiz dienā končas vietā, varbūt var pieļaut. Tomēr labāk ēst vājpiena biezpienu, ko aizdara ar balto jogurtu un karoti pašmāju ievārījuma.

 

Ceptas saulespuķu sēklas Fishka.

“Nevaru tikt galā ar kāri uz šīm sēkliņām, tādas lielas un garšīgas. Apzināti izvēlos tās, kas ir bez sāls, tomēr vakarā noēdu paciņu kā nieku. Man piemīt niķis kaut ko grauzt.”

Tā ir tikai uzkoda, nevis pamatēdiens, tādēļ jāseko, cik daudz notiesājat. Labāk sauju saulespuķu sēklu pielikt salātiem. Šajos 100 gramos sēkliņu ir 600 kilokalorijas! Tas atbilst normālām pusdienām – ar gaļu, kartupeļiem un salātiem. Notiesāt pusi šādas paciņas ir tas pats, kā apēst gruntīgu sviestmaizi ar sieru vai desu. Sēkliņas, rieksti un žāvēti augļi ir enerģētiski blīvs produkts. Tātad dienā drīkstētu apēst ne vairāk kā 30 gramus, tas ir – kādas 8 mandeles, 4 līdz 6 aprikozes vai ēdamkaroti ar kaudzi rozīņu.

 

  

Daila par eksperimentu

“Eksperiments bija īstajā reizē. Pēdējā laikā biju palaidusies ar daudzēšanu, nekādi nevarēju saņemties mieloties mazāk.

Eksperimentā radās arī atklājums – izrādās, dietologi kartupeli neuzskata par dārzeni, bet graudaugu. Tajā ir daudz cietes, veicinot straujāku cukura līmeņa paaugstināšanos asinīs. Kaloriju daudzums pat pāris reizes pārsniedzot to, kas ir dārzeņos.”

 

 

 

Pievienot komentāru

Draugiem Facebook Twitter Google+