IeM trīsgadu budžetā papildus prasīs 60 miljonus eiro 0
Diezgan nopietnas debates valdībā varētu izvērsties par trīsgadu budžeta līdzekļu sadalījumu, kur Iekšlietu ministrijai svarīgākais būs 2016.gads, kad tā plānojusi lūgt piešķirt papildus aptuveni 60 miljonus eiro iekšlietu sistēmas amatpersonu ar speciālajām dienesta pakāpēm atalgojumam, aģentūrai LETA pastāstīja iekšlietu ministrs Rihards Kozlovskis (RP).
Ministrs norādīja, ka 2015.gadā prasītās summas vēl nebūs lielas, taču par 2016.gadu ir izstrādāti koncepcijas dokumenti, kurus ministrs vēlas virzīt un aizstāvēt. Iekšlietu sistēmas amatpersonu ar speciālajām dienesta pakāpēm atalgojuma koncepcija paredz, ka papildus nepieciešami aptuveni 60 miljoni eiro. Koncepcijā iekļauts Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta, Ieslodzījuma vietu pārvaldes, Valsts policijas un citu iekšlietu sistēmas iestāžu amatpersonu ar speciālajām dienesta pakāpēm atalgojums un tā palielināšana. Kozlovskis norādīja, ka kopumā tiek runāts par aptuveni 15 000 amatpersonu.
Iekšlietu ministrs skaidroja, ka pie strauji augošās ekonomikas skolotājiem, policistiem un citiem valsts iestāžu darbiniekiem nevar vienkārši lūgt nedaudz paciesties, it sevišķi brīdī, kad visur tiek runāts par drošību. Turklāt, ja drošība izvirzīta par prioritāti, tad nepieciešams stiprināt tās kapacitāti. “Jāsaprot, ka arī drošība kaut ko maksā, tāpēc, ja būs, ko dalīt, tad es cīnīšos par papildu budžeta līdzekļu iedali,” sacīja Kozlovskis.
Par nākamo gadu budžeta līdzekļu sadalījumu vispirms lems Ministru kabinets. Atalgojuma koncepcija gan ir atbalstīta jau iepriekš, taču nākamā budžeta prioritātes būs nākamās valdības ziņā un līdz tam būs vien solījumi, norādīja iekšlietu ministrs.
Trīs gadu budžeta plānā tiek iekļauti galvenie budžeta rādītāji – maksimāli pieļaujamais valsts budžeta izdevumu kopapjoms un valsts budžeta ieņēmumu prognozes trīs gadiem, tāpat tajā iekļauts budžeta deficīts un iekšzemes kopprodukta prognozes.
Marta sākumā valdība apstiprināja nākamā gada valsts budžeta un vidēja termiņa budžeta ietvara 2015.-2017.gadam sagatavošanas grafiku, kas paredz, ka aprīlī plānota Latvijas Stabilitātes programmas 2014.-2017.gadam sagatavošana, saskaņošana ar Saeimas Eiropas lietu komisiju un Budžeta un finanšu (nodokļu) komisiju, pieņemšana valdībā un iesniegšana Eiropas Komisijā (EK).
Programma iekļaus makroekonomisko rādītāju prognozes 2015., 2016. un 2017.gadam, vidēja termiņa vispārējās valdības budžeta mērķi un fiskālās politikas prioritātes. Tiks apzināts līdz šim paveiktais un definēti turpmākie soļi attiecībā uz strukturālo reformu īstenošanu. Balstoties uz šo dokumentu, EK izstrādās valstu specifiskās rekomendācijas, kuras valstīm jāievēro. Šādu stabilitātes programmu Latvija šogad izstrādā pirmoreiz, jo kļuvusi par eirozonas dalībvalsti. Iepriekš mūsu valsts izstrādāja konverģences programmu.
Līdz jūnija sākumam ministrijām jāiesniedz Finanšu ministrijā un Pārresoru koordinācijas centrā jaunās politikas iniciatīvas, tās vērtēs līdz augusta otrajai pusei, un augusta beigās valdībā plānota diskusija par valsts budžeta jaunajām politikas iniciatīvām, optimizācijas pasākumiem 2015., 2016. un 2017.gadam.
Plānots, ka oktobra vidū valdība apstiprinās vispārējās valdības budžeta plānu. Pēc tam plāns tiks iesniegts EK un Eirogrupai.
