Mobilā versija
+7.0°C
Sarmīte, Tabita
Ceturtdiena, 8. decembris, 2016
31. jūlijs, 2016
Drukāt

Iemaksas pensiju 3.līmenī veic 951 darba devējs

Foto-LETA/AFPFoto-LETA/AFP

Šogad otrajā ceturksnī 951 uzņēmums pensiju 3.līmenī veica iemaksas savu darbinieku labā, liecina Latvijas Komercbanku asociācijas pensiju apskata dati.

Otrajā ceturksnī to uzņēmumu skaits, kas veic iemaksas savu darbinieku labā, auga par deviņiem uzņēmumiem. Savukārt pirmajā ceturksnī šādu uzņēmumu skaits samazinājās par 20 uzņēmumiem.

Pensiju apskatā teikts, ka otrajā ceturksnī darba devēju iemaksu apjoms 2,3 miljoni eiro ir tikai par 2% zemāks nekā iemaksu apjoms šajā pat laika periodā pērn.

Šogad otrajā ceturksnī nedaudz samazinājies kopējais darbinieku skaits, par kuriem uzņēmumi veic iemaksas privātajos pensiju fondos, savukārt kolektīvās dalības jauno darbinieku skaits, salīdzinot ar 2015.gada otro ceturksni, ir zemāks par 45% jeb 227 darbiniekiem. Darba devēju līdzdalība privāto pensiju uzkrājumu veidošanā Latvijā neaug ne skaita ziņā, ne iemaksu apjoma ziņā. Asociācijas eksperti domā, ka tas ir tāpēc, ka pēdējo gadu laikā Latvijā būtiski neaug ekonomiskās izaugsmes tempi.

Latvijas Komercbanku asociācijas Privāto pensiju fondu komitejas vadītāja, “SEB atklātā pensiju fonda” valdes priekšsēdētāja Dace Brencēna šonedēļ preses konferencē sacīja, ka Latvijā vēl aizvien ir absurda situācija, ka publiskajam sektoram kā darba devējam nav iespējas veidot privātos pensiju uzkrājumus saviem darbiniekiem. Tikmēr Eiropā pastāv ierēdņu pensiju shēmas, valsts iestāžu darbinieku pensiju shēmas. Ja Latvijā tiktu ieviesta iespēja valsts iestādēm kā darba devējam veikt iemaksas par saviem darbiniekiem 3.pensiju līmenī, tas būtu labs solis, lai veidotu līdzvērtīgu situāciju valsts un privātajā sektorā nodarbinātajiem, uzskata Brencēna.

“SEB atklātā pensiju fonda” valdes priekšsēdētāja sacīja, ka pašlaik Latvijā 3.pensiju līmenī uzkrātais līdzekļu apjoms – 340,3 miljoni eiro – ir tikai 5% no valsts iekšzemes kopprodukta (IKP). Tas nav astronomisks rādītājs, vērtēja Brencēna. Pēc viņas teiktā, Rietumeiropā, kur privātie pensiju fondi darbojas jau ilgāku laiku un kur pastāv arī obligātas darba devēju pensiju shēmas, ir valstis, kur privātajā pensiju līmenī uzkrāto līdzekļu apjoms pat pārsniedz valsts IKP vai ir vismaz 60-70% līmenī no valsts IKP.

Brencēna sacīja, ka brīvprātīga iesaistīšanās 3.pensiju līmenī neļauj efektīvi un ātri veidot uzkrājumus, tāpēc Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācija jeb OECD ļoti rekomendē strādājošo automātisku iekļaušanu darba devēja pensiju shēmā, proti, obligāta prasība darba devējam būtu ne tikai samaksāt algu, bet arī iekļaut strādājošo pensiju shēmā. Šāda sistēma jau pastāv Nīderlandē. Nesen šāds risinājums ieviests arī Lielbritānijā, līdz ar to iedzīvotāju iesaistīšanās pensiju 3.līmenī pieauga no 30% uz 90%. Argumentējot nepieciešamību stimulēt iedzīvotāju iekļaušanos pensiju 3.līmenī, Brencēna skaidroja, ka, savlaicīgāk sākot krāt, iedzīvotājs savai pensijai var uzkrāt pietiekamu līdzekļu daudzumu. Taču, ja cilvēks lēmumu par krāšanu privātajā pensiju līmenī pieņem 45 gadu vecumā, tad pietiekamu uzkrājumu izveidošanai jau jānovirza ļoti liela daļa ienākumu.

Privātie pensiju fondi jeb pensiju sistēmas 3.līmenis ir iespēja veidot papildu uzkrājumus savai nākotnes pensijai – iemaksas brīvprātīgi veic pats cilvēks vai viņa darba devējs, tās tiek ieguldītas kādā no privāto pensiju fondu administrētiem pensiju plāniem. Pensiju 3.līmeņa kapitāls tiek uzkrāts un ieguldīts finanšu tirgos.

Kopējais klientu skaits pensiju 3.līmenī pašlaik ir 262 000. Vidējais dalībnieku vecums – 46 gadi.

Šogad otrajā ceturksnī privātajos pensiju fondos uzkrātā kapitāla vērtība auga par 8,5 miljoniem eiro. Pieaugumu nodrošināja dalībnieku iemaksas 14,1 miljona eiro apmērā un ieguldījumu peļņa 2,7 miljonu eiro apmērā. Savukārt izmaksas no privātajiem pensiju fondiem otrajā ceturksnī veiktas 8,3 miljonu eiro apmērā.

Pievienot komentāru

Tomātaudzētāji "Mežvidi" pārstrādās ogas un kaņepes (4)SIA "Latgales dārzeņu loģistika" plāno paplašināt siltumnīcas un attīstīt ogu un pat kaņepju pārstrādi
Gatis Strads. Mežā neatkarīgāks nekā teātrīSkatoties uz kokiem, redz ainavu, nevis eiro
Pasaulē
INFOGRAFIKA: Budžeta prioritātes - aizsardzība, drošība, veselība2017. gada valsts budžeta prioritārās nozares ir aizsardzība, sabiedriskā drošība un kārtība, veselība, sociālā aizsardzība un izglītība.
Draugiem Facebook Twitter Google+