Viedokļi
Komentāri

Franks Gordons: Abi brutālie “mačo” – Putins un Tramps – labi saprastos 16


Arhīvs.
Arhīvs.
Foto – AFP/LETA

“Ienaida negaisi pāri mums brāžas” – šie vārdi no vecās strādnieku dziesmas nāk prātā mūsdienās, kad visapkārt plosās naids: akls vai veikli uzkurināts, pirmatnēju instinktu radīts vai izmantots velnišķīgām utopijām.

Sāksim ar nepatiku, kas pāraug naidā. Kā mēs tūlīt redzēsim, Republikāņu partijas kandidātam Amerikas Savienoto Valstu prezidenta vēlēšanās Donaldam Trampam un Krievijas Federācijas valsts vadītājam Vladimiram Putinam ir daudz kā kopīga, tostarp klaji pausta nepatika pret seksuālajām minoritātēm. Abus šos vīrus vieno ārkārtīga nepatika pret ASV Demokrātiskās partijas kandidāti prezidenta amatam Hilariju Klintoni, un šī nepatika, kas jau pāraugusi naidā, “saskarē ar esošām dotībām” izpaudusies abu Krievijas izlūkdienestu – civilā FSB un militārā GRU – veiklo aģentu līdzdalības Klintones e-pasta uzlaušanā, “atklājot atklātībai” Demokrātiskās partijas iekšējās ne visai pievilcīgās intrigas. “Putina ļaudis” līdz ar to snieguši lielisku pakalpojumu Trampam, kurš lūko, nomelnojot Klintoni, mazināt viņas izredzes Amerikai (un pasaulei, var teikt) liktenīgajās 8. novembra vēlēšanās.

Publicēts ļoti pamācošs amerikāņu (un reize globālas) ziņu aģentūras AP Maskavas korespondentes Natālijas Vasiļjevas apskats: “No NATO līdz “Brexit”, Tramps nostājas Putina pusē”. Viņus vieno, rainiski runājot, naids un mīla.

Atbildot uz jautājumu, vai viņš, kļūstot par ASV prezidentu, atzītu 2014. gadā anektēto Krimu par Krievijai piederošu teritoriju, Tramps teicis: “Mēs paskatīsimies šai ziņā. Jā, paskatīsimies.” Bet tas taču ir klajā pretrunā ar pašreizējo konsekvento ASV politiku šajā jautājumā! Tas ir solis pretim Putinam!

Krievu žurnālists Mihails Zigars liek saprast, ka viņš nespēj pat iedomāties Putinu tērzējot ar Hilariju Klintoni kādā traktierī, dzerot alu, šņabi vai viskiju, bet šāda ainiņa divatā ar Trampu ir pat ļoti iespējama. Zemteksts te ir skaidrāks par skaidru: abi brutālie “mačo” sapratīsies.

Jau daudz rakstīts un spriests par to, ka Tramps it nemaz negrasās galvot, ka ASV, būdama NATO militārais mugurkauls, tūdaļ, pildot NATO statūtu piektā panta saistības, dosies palīgā Baltijas valstīm, atvairot varbūtēju Krievijas agresiju. Intervijā “New York Times” korespondentam Tramps teica, ka viņš tādā gadījumā vispirms paskatīsies, vai Baltijas valstis “pildījušas savas saistības, kas dotas mums”.

Ja runā par “Brexit”, Putins ir priecīgs par britu aiziešanu no ES, jo viņam tīk viss, kas vājina Eiropas Savienību. Arī Donaldam Trampam “Brexit” ir pa prātam: “Briti paņēmuši atpakaļ savu zemi. Tā ir laba lieta.”

Saistītie raksti

“Putinam ir daudz lielākas līdera spējas nekā prezidentam Obamam,” iepriekš atzinīgi teicis Tramps. Naida diapazons Trampam ir daudz plašāks nekā Putinam. Cenšoties iegūt tā sauktās vienstāva Amerikas balto bodnieku, automehāniķu, fermeru un mājsaimnieču (vienkāršojot, protams) balsis, izdabā šo diemžēl ļautiņu bieži diezgan primitīvajam naidam pret afroamerikāņiem, nebūt negrasoties kategoriski nosodīt neskaitāmos gadījumus, kad baltais policists nošauj melnādaino “pie pirmās aizdomīgās kustības”. Tad nav brīnums, ka parādās “atriebēji” no grupējuma “Black Lives Matter” rindām, kuri nošauj baltos kārtībniekus.

Maza atkāpe: mani allaž valdzinājusi Kondolīza Raisa, kura Džordža Buša juniora pirmās prezidentūras laikā bija ASV valsts sekretāre jeb ārlietu ministre. Būdama afroamerikāniete, viņa lieliski orientējās pasaules politikā un, būdama izglītota “sovjetoloģe”, runā krieviski ne sliktāk par Vācijas kancleri Angelu Merkeli, taču atšķirībā no viņas stingri nostājas pret impērisko putinismu. Ja es būtu Amerikas pavalstnieks un ja no Republikāņu partijas izraudzītā Hilarijas Klintones sāncense būtu Kondolīza Raisa, es “ar abām rokām” balsotu par šo inteliģento un kompetento dāmu šī vārda vislabākajā nozīmē. Taču, zinot ASV republikāņu elektorāta aizspriedumaino noskaņojumu, tam nebūs būt nekad…

LA.lv