Transformeri: Iznīcības laikmets 0
“Transformeru” zīmola popularitāte mērāma miljardos – kopš pirmās franšīzes filmas 2007. gadā šie asa sižeta zinātniskās fantastikas trilleri kļuvuši par vieniem no pelnošākajiem kases grāvējiem kino vēsturē.
Lai gan nav īstas pārliecības, ka “kino” ir īstais apzīmējums šim fenomenam. Kaut ko pasakošs jau ir fakts, ka filmu pamatā ir (!) rotaļlietu robotu sērija, lai gan tas nav nekas neierasts asa sižeta grāvēju kontekstā – Betmena daudzo ekranizāciju pamatā ir komiksi, tāpat ir arī ar filmām “X-cilvēki” un “Kapteinis Amerika”, – pieminot vien dažas. Pirms filmu sērijas, kurā šovasar uz ekrāniem iznāk jau ceturtā, bijuši arī “Transformeru” komiksi, animācijas filmas televīzijai un lielajiem ekrāniem, tātad pamatīgs bizness.Nosacītās aktierfilmas (jo specefektu tajās vairāk, nekā tēlojuma) spēlē uz lielām likmēm. Filmu producents ir Stīvens Spīlbergs – korifejs, kurš lielā mērā atbildīgs par to kursu, kuru Holivudas kinoindustrija ieņēma 70. gados un kuru ietur joprojām, uzsākot kases grāvēju ēru ar tādām filmām kā “Žokļi” (1975), “Trešās pakāpes tuvie kontakti” (1977), “E.T.” (1982), un “Juras laikmeta parks” (1993). Visu filmu režisors – Maikls Bejs, viņa kontā arī “Armagedons” (1998) un “Pērlhārbora” (2001).
Par ko tad ir “Transformeri”? Kā vēsta nosaukums (no angļu “transform” – mainīties, pārveidoties), par antropomorfiem robotiem, kas spēj pieņemt jebkādas tehnikas (automašīnas, telefoni, utt.) apveidus, jebkurā brīdī pārvēršoties par draudīgiem dzelzs veidojumiem vairākstāvu celtņu lielumā. Viņi ir citplanētieši, un izvēlējušies Zemi par kaujas lauku ar savu robotveidīgo ienaidnieku rasi, iesaistot šajā afērā arī cilvēkus, kuru uzdevums, protams, ir neaizlaist pa pieskari savu planētu. Katrā filmā tas tiek risināts citādāk, pirmajā par antīku auto nomaskējies robots nokļūst pusaugu puikas īpašumā, otrajā dominē antīkās pasaules un misticisma tēma, trešajā apspēlēta amerikāņu nolaišanās uz mēness 1969. gadā, jaunākajā izlaidumā tiek apelēts pie ģimeniskām vērtībām. Visās stāsta līnijās iesaistīti gan “vienkāršie cilvēki”, ar kuriem skatītājiem identificēties, gan slepenie valdības aģenti. Jāpiebilst, ka šī ir pirmā no “Transformeru” filmām, kurā spēlē jauns, no iepriekšējiem atšķirīgs, aktieru sastāvs.
Pat ja pieņemam, ka visu filmu primārā mērķuditorija ir pusaudži un jauni vīrieši, kas karsti seko šim grāvēju fenomenam, tomēr “Transformeri” piedāvā iespēju izklaidēties arī visiem citiem. Digitāli ģenerētie specefekti sniedz ieskatu šīs sfēras attīstības augstumos, ir krietna deva humora, seksapīla, utt. Tomēr specefektu pārsvars izmantots pašmērķīgi, paildzinot visu filmu hronometrāžu vismaz par pusstundu, bez kuras labi varētu arī iztikt. Kā arī visu filmu franšīzes pamatā ir sensenā klišeja – tāpat kā neskaitāmos citos asa sižeta zinātniskās fantastikas trilleros, stāsts balstās uz kādu izdomātu “ārējo ienaidnieku”. Ļoti raksturīga un trāpīga metafora visai amerikāņu kultūrai, kas tik nelabprāt skatās spogulī, bet uzmanību no sevis novērš ar konfliktiem ārpolitikā, tos nodēvējot par ļaunuma sakni un cēli uzņemoties visas cilvēces glābēja lomu. Un Holivuda smagi strādā pie šī skatījuma nostiprināšanas, cīņu starp izdomātiem ļaunajiem un labajiem spēkiem paceļot svarīgāko risināmo jautājumu saraksta augšgalā. Un izdodas tas iespaidīgi.
UZZIŅA:
“Transformeri: Iznīcības laikmets”/”Transformers: Age of Extinction”
Režisors: Maikls Bejs
Lomās: Marks Vālbergs, Stenlijs Tuči, Nikola Pelca
