Mobilā versija
Brīdinājums -2.3°C
Voldemārs, Valdemārs, Valdis
Svētdiena, 11. decembris, 2016
20. jūnijs, 2014
Drukāt

Ienaidnieks uz mūžu. Šķiršanās stāsts (6)

Foto - Shutterstock.comFoto - Shutterstock.com

Maijai ir 46 gadi. Citi viņu pazīst kā ļoti nosvērtu, mierīgu un mazliet cinisku cilvēku. Neviens, pat ne tuvākie, nebija paredzējuši, kādu emociju vētru Maijā radīs meitas Zanes paziņojums, ka viņa uz savām kāzām ir uzaicinājusi tēvu – Maijas bijušo vīru. Meita pirmo reizi mūžā dzirdēja savu māti lamājamies un kliedzam līdz asarām.

„Viņš ir LOPS! KRETĪNS! NĪKULIS! SPERMAS DONORS! Ar kādām tiesībām viņš pēkšņi uzradīsies!?” – es kliedzu, būdama sašutusi.
Viss, ko uzskatīju par aizmirstu, pārdzīvotu un dziļi noraktu kaut kur manī, pēkšņi atausa atmiņā un izraisīja reakciju, kas manai meitai un viņas topošajam vīram lika izbrīnā ieplest acis. Viņi nesaprata, kāpēc Zanes paziņojums, ka uz savām kāzām ir uzaicinājusi tēvu, kļuva par iemeslu manai histērijai. Kaut kāds sens naids, kas manī bija pret šo cilvēku, pēkšņi izlauzās no manis kā vulkāns.

Mēs ar Aigaru apprecējāmies 20 gadu vecumā, jutāmies labi, un nekas nevēstīja par to, ka varētu būt citādāk. Diemžēl laulību par normālu varēja nosaukt tikai līdz brīdim, kad pieteicās meita Zane. Aigars mani nodeva tieši tajā brīdī, kad sievietei visvairāk nepieciešamas mīļotā cilvēka rūpes un atbalsts. Grūtniecības laikā man bija smaga toksikoze, izjutu bailes par bērna dzīvību, bet vīrs, neko nesakot, aizgāja no mājām un pazuda. Neviens nezināja, kur viņš palicis. Rūpēm par vēl nedzimušo bērnu pievienojās raizes par to, kas noticis ar vīru. Kā cilvēks tā vienkārši var pazust?! Aigars uzradās pēc divām nedēļām un apsveicināšanās vietā paģērēja, lai es viņam iedodot naudu. Neticēju tam, kas notiek. Tie bija padomju laiki, strādāju valsts iestādē, kur alga nebija īpaši liela. Tad Aigars atkal pazuda. Kad viņš mani bija pametis trešo reizi, savācu mantiņas un pārvācos pie mātes. Pēc tam vīrs ik pa laikam uzradās, prasīja naudu un lika pildīt sievas pienākumus.

Arī pēc bērna piedzimšanas vīrs par sevi nedeva nekādu ziņu. Sāku dzīvot atsevišķi, ar meitu. Nesaņēmu no viņa nekādu finansiālu atbalstu. Reizēm kādu kapeiku atmeta vīramāte. Bet arī tikai tad, kad bija labā omā. Es nevarēju atļauties sēdēt mājās un auklēt bērnu. Mums reizēm nebija nekā, ko ēst. Tādēļ, kad meitai bija aptuveni divi mēneši, atgriezos darbā uz nepilnu slodzi. Bērnu mājās atstāju vienu, jo citu iespēju nebija. Tas nebija nekas neierasts padomju laikā. Vairākas reizes dienā atskrēju mājās, lai bērnu pabarotu un pārtītu. Kamēr biju darbā, meitu pieskatīja kaķis, kas kādu dienu vienkārši ienāca pa durvīm. Kad meita paaugās, kaķis, gluži kā ieradies, aizgāja
un neatgriezās. Laikam labā gariņa laiks bija beidzies. Mana un Aigara laulība tika šķirta. Tiesa viņam piesprieda maksāt uzturlīdzekļus.
Taču es nesaņēmu ne kapeiku, jo vīrs pazuda bez vēsts. Kad lūdzu palīdzību milicijā, man atbildēja: „Atrodiet viņu, un tad mēs nodrošināsim jums uzturlīdzekļus!” Kā gan sieviete ar mazu bērnu un bez minimāliem iztikas līdzekļiem varētu atrast vīrieti, kurš
gļēvi bēguļo?! Tad valstī sākās pārmaiņas, un bija iespēja iegādāties īpašumā dzīvokļus. Jau toreiz bieži vien aizdomājos par to, ka mana
meita kādreiz varētu nonākt līdzīgā situācijā. Tādēļ jau laikus ar manu māti sākām domāt par to, ka Zanei vajadzētu nopirkt dzīvokli,
lai viņa varētu pastāvēt pati par sevi un nebūtu atkarīga no vīrieša. Abas pieņēmām lēmumu, ka meita pārceļas dzīvot pie manas mātes, bet es iejūdzos darbos, lai nopelnītu naudu dzīvoklim. Strādāju pa 18 stundām dienā, lai šo plānu varētu realizēt. Ik mēnesi devu naudu arī meitas vajadzībām. No šī brīža manas sievietes un mātes funkcijas pārņēma mana māte, bet es pildīju vīrieša lomu, gādājot par ģimeni
un meitas nākotni. Tādu dzīvi vadīju līdz brīdim, kad meita bija pabeigusi augstskolu un nostājās uz savām kājām. Nekādas personīgās
dzīves man nebija, vīrieši, kuri manā dzīvē parādījās, uzskatīja, ka esmu par nabagu un par daudz strādāju. Teātris, kino, ceļojumi – manā dzīvē nekā tāda nebija. Man bija nolaupīta iespēja būt mātei, būt sievietei. Tomēr tagad es zinu, ja Zanes un Andreja laulība neizdosies, vai notiks kas cits, meita varēs būt patstāvīga un vairāk vai mazāk par sevi parūpēties. Tikai tagad, pēc 26 gadiem, es varu pievērst uzmanību
sev un lietām, kas interesē mani, varu beidzot būt sieviete. Bet vai tagad man ir vajadzīgs vīrietis? Diez vai… Kas attiecas uz Aigaru, tad viņš visu šo laiku par sevi nedeva nekādu ziņu. Kā pēc visa tā viņš vispār varēja ierasties Zanes kāzās? Viņam tur nebija, ko meklēt!
Bijušajam vīram tiešām paveicās, ka viņu neatpazinu un man pa rokai nebija vikinga cirvja. Pieļauju, ka tad kāzu norise būtu citādāka.
Šķiršanās saistās gan ar emocionāliem pārdzīvojumiem, gan ar materiāliem sarežģījumiem, bet šo jomu esam iemācījušies kaut kā sakārtot. Grūtāk tiekam galā ar enerģētiskajām sasaistēm, kas brīžiem nepazūd nekad.

Teksts: RUTA ZIMNOHA, GUNTA BARBĀNE, SELGA AMATA

Raksts no žurnāla “Māksla Mīlēt”

 

Pievienot komentāru

Komentāri (6)

  1. jums zhel,ka jusu meitas tevs paedis un iedzers jusu meitas kazas?ta es slikti saprotu latviski.

  2. kapec tu dzes manus komentus?tev daudz raksta atbildes uz taviem sacerejumiem?es tak atkal uzrakstisu!visatljautiba!seks ar ko gribi,damas pec tam raksta sacerejumus.

  3. a tak man vienalga kas ar ko peteritis ar anninju,dacite ar janiti.es nevaru lidz galam izlasit so pasacinju,man pec tam galva sap un murgi naktis rada

  4. Iteikts upuris,kurš vainu liek uz citu par neiduvušos dzīvi.Neattaisnoju otro pusi,bet mani šokē – bērnu atstāt vienu.Es ar viena pati audzinu dēlu,un to daru jau 13 gadus un nesūdzos.Arī man bija brīži,ka nebija ne kur dzīvot,ne ko ēst un tomēr atrisināju šo situāciju.Nekad neesmu rukājusi kā suns,lai kaut ko nodrošinātu otrajam,bet vairāk veltījusi laiku otrajam,esot kopā.Protams katram savs un tomēr galvenā varone ir liegusi savam bērnam pašam veidot savu pamatu un ir zināma nojausma nākotnes attiecībās ar meitu.Redzi kāda es biju laba mamma,kas sagādāja Tev dzīvokli un nodrošināja izglītību.Es vnk paredzu,ka tādas būs sekas.Nav jādzīvo dēļ bērniem, ar viņiem kopā jādzīvo.Meita vairs nekad nepieaugs otro reizi un stāsta varone ir palaidusi ļoti daudz ko no savas meiteas dzīves……….

    • Pilnīgi piekrītu Kristīnei.Es viena audzināju 3 bērnus.Bet nekad nebija ienācis prātā atstāt vienus.Bet vai tagad mani bērni ir sliktāki?Augstākā izglītība,darbs dzīvoklis vai māja.Nekas netika pasniegts “uz paplātes”Tika mācīts,ka savi mērķi jācenšas sasniegt pašiem.Nevaru sev pārmest,ka neredzēju bērnus izaugam,mācoties spert pirmos soļus,izteikt pirmos vārdus.Kopīgi apmeklējām pasākumus,kino,cirku.Biju blakus visās dzīves situācijās.

  5. Feministe, kad beigsi vīrieti pēc sejas vērtēt tad arī cilvēku dabūsi…

Līgavas kā ziedi jaunā kāzu kleitu kolekcijā2017. gada pavasara-vasaras sezonu gaidot, kāzu modes zīmols "Ingrida Bridal" ir nācis klajā ar jaunāko kāzu kleitu kolekciju "Blooming Flowers".
Pieci sejas kopšanas rituāli pārejai uz "ziemas laiku"Mainoties gadalaikiem, jāmaina sejas kopšanas paradumi.
LEGO Duplo - Konstruktori pašiem mazākajiem!Mazuļa dzīves periods ir īpašs, un to apzinās katra jaunā māmiņa. Viņas mazais iemācās pasauli, kuru mēs pazīstam un zinām, pilnīgi no
Draugiem Facebook Twitter Google+