Mobilā versija
-2.9°C
Baiba, Barbara, Barba
Svētdiena, 4. decembris, 2016
27. janvāris, 2015
Drukāt

Ieņemt armijas bāzi. Bruņošanās nav tikai tēriņi, bez aizsardzības nav ekonomikas (3)

Foto - LETAFoto - LETA

Ādažu poligonā tiek demonstrēta bruņutehnika, ko Latvija plāno iegādāties no Lielbritānijas.

Lai Latvija kļūtu neatkarīga, tā izveidoja trīskāršu drošības jostu – iestājās NATO, pievienojās Eiropas Savienībai un eirozonai. Jo lielākā drošībā ir valsts, jo lielākas investīcijas var gaidīt.

“Pēc Ukrainas notikumiem Rīgā izveidots NATO Stratēģiskās komunikācijas centrs, plānots veidot Eiropas drošības spēku atbalsta elementus. Latvijā ieradies ASV un Norvēģijas karavīru kontingents, gaidāma citu valstu karavīru klātbūtne. Lai arī Latviju bieži min kā apdraudētu, šobrīd drošība ir lielāka nekā agrāk,” uzskata Latvijas Republikas aizsardzības ministrs Raimonds Vējonis.

Arī aizsardzības budžets nav samaksāts ārvalstu ieroču ražotājiem vien, kaut varētu šo summu pat samazināt. Bieži armijas objektiem ir duāla izmantošana. Piemēram, šobrīd ASV investē līdzekļus NATO lidlaukā Lielvārdē, kur avārijas gadījumā varēs sēdināt arī privātas lidmašīnas.

Latvijā paliek cilvēku atalgojums, gandrīz puse no 253 miljonu eiro aizsardzības budžeta. No Latvijas uzņēmēju aktivitātes iepirkumu konkursos atkarīgs, cik daudz no precēm un pakalpojumiem paredzētajiem 110 miljoniem eiro (tajā skaitā 10 miljoni eiro būvniecībai) paliks Latvijas ekonomikā. Pat NATO darbinieki, kas strādā Rīgā, par visu maksā un daļu algas atstāj šeit.

Privātie apgādā armiju

Iespējas vietējiem ražotājiem ielauzties militārās rūpniecības tirgū ir niecīgas. Cita lieta, ja kāds Latvijas uzņēmējs atrod savu nišu, inovāciju, ko piedāvāt. Jau šobrīd Latvijā ir ļoti spējīgi IT speciālisti, piemēram, firma “Dati”, kuru izstrādātie produkti varētu būt konkurētspējīgi. Tomēr ar armijas pasūtījumiem ir sarežģītāk nekā ar vienkāršiem valsts pasūtījumiem, jo specifikas dēļ izpildītājiem jābūt īpaši pārbaudītiem, ar nevainojamu reputāciju. Un tādus nemaz nav tik vienkārši sameklēt.

Nelielas biznesa attīstības iespējas ir. Piemēram, ja tiek veikti lielāki ofseta (atlīdzinājuma) darījumi, iegādāta lielāka militārās tehnikas partija, līgumā var iekļaut nosacījumu, lai pārdevējs izveido arī remontdarbnīcu un apmāca darbiniekus. Piemēram, armijai nāksies nesen iegādātās lietoto angļu kāpurķēžu bruņumašīnas izjaukt, pārbūvēt un aprīkot ar jaunu speciālo armijas aprīkojumu. To veiks privātie uzņēmēji, kuri, izpildot valsts pasūtījumu, “uzaudzēs taukus” – iegādāsies produktīvu speciālo tehniku un apmācīs darbiniekus. Šāds uzņēmums jau varēs savu pakalpojumu piedāvāt tirgū.

Ir arī citas sfēras. Piemēram, Latvijas šuvēji šuj militārās formas ne tikai Latvijas, bet arī Baltijas valstu karavīriem. Arī šī ir niša, ko varētu attīstīt. Tāpat Aizsardzības, Iekšlietu, Izglītības un Veselības ministrijas varētu kopīgi veikt pārtikas iepirkumus, panākot labākas cenas un kvalitātes attiecības. Valsts ie­stāžu sliktā sadarbība sadrumstalo piedāvājumu un padara to mazāk efektīvu.

Pašvaldības guvums

Ādažu teritorijā atrodas armijas bāze, un daudzi tur strādājošie deklarēti Ādažos, uz turieni novirzot iedzīvotāju ienākuma nodokli. Ādaži nodrošina ar labu sociālo infrastruktūru, bērnudārziem un vidusskolu. “Karavīri iepērkas vietējos veikalos, ēd kafejnīcās. Nelielam skaitam civilo speciālistu ir nodrošināts stabils darbs,” stāsta Ādažu novada domes izpilddirektors Guntis Porietis. Arī ārzemju militārie speciālisti pēc neilga pārdomu laika secinājuši, ka vietējā pārtika ir dabiska un garšīga. Viņi labprāt to patērē. Daļa ārzemnieku ir konservatīva un turas pie hesburgeriem, kurus arī piedāvā lielveikals “Apelsīns” Ādažos.

Vietējie uzņēmēji sākuši ēdienu piegādāt tieši uz bāzi. Ārzemniekus apmierina arī vienkāršā norēķināšanās ar karti, jo nevajag mainīt valūtu. Pirmie iebraucēji vairāk uzturējās bāzē, turpretim nākamie – ASV 1. kavalērijas divīzijas 1. brigādes kaujas vienības “Ironhorse” (Teksasas dzelzs zirgi) – brīvajā laikā jau vairāk redzami vietējā publiskajā telpā. Sabiedriskā kārtība ir labā līmenī, un vietējā pašvaldības policija operatīvi sadarbojas ar militāro policiju. Kopumā bāzes tuvums nav uzkrītošs, un pa ielām tanki nebraukā.

Armija un pašvaldība kopīgām vajadzībām veido slēpošanas trasi. “Nupat ar ASV spēku Eiropā pavēlniecības sadarbības projekta atbalstu uzbūvējām ap vidusskolu žogu, kā to pieprasīja akreditācijas nosacījumi. Darbs izmaksāja 92 000 ASV dolāru, un žogu militārie speciālisti burtiski uzrāva augšā divās nedēļās,” stāsta G. Porietis.

Tomēr pašvaldībai militāras bāzes atrašanās tās administratīvajā teritorijā uzliek arī daudzus pienākumus. Būtu vēlams atjaunot vispārējo zemes nodokli, kāds tas bija pirms 2008. gada, kad to armijas poligonam četras reizes samazināja. Ādaži ar saviem 3500 iedzīvotājiem (Kadagā 1500) pirms 2008. gada zemes nodoklī saņēma 430 000 EUR, bet tagad tikai 112 000 EUR. Esot šādiem netaisnīgiem nosacījumiem, pašvaldības var nebūt pārlieku ieinteresētas armijas objektu izvietošanā. Ja jau pašvaldībām ir jānodrošina plašs sociālo pakalpojumu klāsts un publiskās infrastruktūras kvalitāte, tad kāpēc to nevar darīt uz taisnīgu nodokļu rēķina?” jautā G. Porietis.

Pievienot komentāru

Komentāri (3)

  1. Armijas nekustāmie īpašumi , algas , formas tērpi NAV APLIEKAMI ARNODOKLI. JA JAU 2-VAS nedēļas žogu cēla , tad nu gan laikam pusdienas alu dzēra

  2. Bruņošanās nav tikai tēriņi,tie vēl ir latviešu līķi #NAK

  3. Karavīriem atrāva naudu, lai Ādažos uzceltu tiltu, kuru izmanto gandrīz tikai privātie. Tur pat par armijai paredzēto naudu uzcēla bērnudārzu, kuru izmanto pārsvarā vietējie iedzīvotāji… Armija nodrošina novada reklāmu, milzīgus iekasējumus veikalos, pērkot tur sev nepieciešamās preces… tā ka nevajag!

"Mežvidu" tomātu karaļi pārstrādās arī ogas un kaņepes (6)SIA "Latgales dārzeņu loģistika" plāno paplašināt siltumnīcas un attīstīt ogu un pat kaņepju pārstrādi.
Pasaulē
Gribējām, kā labāk, sanāk, kā vienmēr: Valsts izģērbj mazo uzņēmēju (10)Iecere no nākamā gada 1. janvāra noteikt minimālo sociālās apdrošināšanas iemaksu līmeni izpelnījusies ievērojamu pretestību, jo uzņēmēji brīdina, ka labie nodomi var beigties ar bēdīgām sekām.
Draugiem Facebook Twitter Google+