Mobilā versija
+19.6°C
Viesturs, Viestards, Kitija
Trešdiena, 28. jūnijs, 2017
7. marts, 2016
Drukāt

Senā dzīvesveida skola Bauskā iepazīstinās ar renesanses mūziku

Publicitātes fotoPublicitātes foto

Bauskā šogad 16.-17.jūlijā iecerēts organizēt Kurzemes-Zemgales hercogu Ketleru laika mūzikas un mākslas festivālu “Vivat Curlandia!”. Lai klausītājus sagatavotu festivālam, Bauskas pils muzejs piedāvā lekciju ciklu par viduslaiku, renesanses un baroka mūziku. Šo sestdien, 12. martā plkst. 15 Bauskas pils muzejā Senā dzīvesveida skolas ietvaros notiks jau otrā lekcija – “Renesanses mūzika”, LA.lv uzzināja muzejā.

Vārds renesanse tulkojumā no itāliešu valodas nozīmē atdzimšana. Šis jēdziens radies 16. gadsimtā, lai apzīmētu tā laika kultūras uzplaukumu, ko laikabiedri raksturoja kā antīkās kultūras atdzimšanu. Mūzikas galvenajiem žanriem – mesai, motetei un daudzbalsīgajai dziesmai – pievienojas jauns žanrs: madrigāls. Tie visi ir daudzbalsīgas vokālās mūzikas žanri, kur noteicošie ir polifonās rakstības paņēmieni. Tādēļ renesansi dēvē par vokālās polifonijas ziedu laikiem.

Visā renesanses laikmetā galvenā loma ir vokālajai mūzikai, taču pārsteidz renesanses mākslinieku gleznās tēloto mūzikas instrumentu daudzveidība. Tos izmanto visur – galmos, augstmaņu namos, izglītoto ļaužu akadēmijās, pilsētnieku sadzīvē, amatnieku un zemnieku svētkos. Daudzveidīga ir pūšaminstrumentu saime – šalmejas, raketes, blokflautas, krumhorni, sevišķi iecienīta ap 1500. gadu ir lauta. Tai pirmajai radīts savs repertuārs – deju mūzika un dziesmu pārlikumi. Renesanses laikā vokāli instrumentālo ansambļu sastāvs veidojas brīvi. Kādi instrumenti spēlētājiem ir “pie rokas”, tādi arī tiek iesaistīti muzicēšanā, dublējot vai aizstājot vokālās balsis, veidojot priekšspēles un pēcspēles. Lielākoties tā ir mūzika “per centare o suonare” (dziedāšanai vai spēlēšanai), kā nereti bija rakstīts renesanses laika izdevumu titullapās. Renesanses laikā dejas kļūst par galma svinību un augstmaņu svētku neatņemamu sastāvdaļu. Atšķirībā no vokālajā daudzveidībā valdošās polifonās rakstības, deju mūzikā parasti skan melodija ar pavadījumu, ko izceļ bungu ritms.

Senā dzīvesveida skolas apmeklētāji uzzinās par renesanses perioda mūzikas attīstības dinamiku un žanru daudzveidību, ieklausoties mūzikas paraugu ierakstos. Lekciju lasīs Dr. art., RPIVA mūzikas vēstures profesors un Mūzikas akadēmijas docētājs Boriss Avramecs.

Pievienot komentāru

Par LMA jauno rektoru ievēlēts Kristaps ZariņšTrešdien, 28. jūnijā, Latvijas Mākslas akadēmijas (LMA) rektora amatā tika ievēlēts gleznotājs un līdzšinējais LMA prorektors prof. Kristaps Zariņš. Par jauno rektoru nobalsoja 45 no 80 LMA Satversmes sapulces dalībniekiem.
Draugiem Facebook Twitter Google+