Iepazīstinās ar virsnieka Artura Silgaiļa vērtīgo arhīvu 1
Ceturtdien, 8. decembrī plkst. 14 Latvijas Kara muzejā atvērs un plašākai sabiedrībai prezentēs Artura Silgaiļa arhīvu, LA.lv pastāstīja muzeja 2. pasaules kara vēstures nodaļas vadītājs Jānis Tomaševskis.
Pirms neilga laika Latvijas Kara muzejs saņēmis nozīmīgu dāvinājumu – Triju Zvaigžņu ordeņa kavaliera, ievērojamā latviešu virsnieka un grāmatas “Latviešu leģions” autora Artura Silgaiļa – arhīvu. Tajā apkopoti A. Silgaiļa apbalvojumi, fotogrāfijas, kartogrāfiskie materiāli un dokumenti, kas hronoloģiski aptver vairāk nekā 70 gadus ilgu laikposmu no Pirmā pasaules kara līdz 1980. gadu nogalei, un atspoguļo viņa gaitas piecās dažādās armijās.
Jauniegūtā kolekcija, kas kopā sastāda vairāk kā 1 400 vēstures liecības, satur vērtīgas un līdz šim plašākai publikai nezināmas fotogrāfijas un dokumentus no lielākajiem 20. gadsimta militārajiem konfliktiem. Materiālus apkopojis un muzejam dāvinājis Silgaiļa dēls Viktors, savukārt Kanādas latviete Anda Sīpoliņš, kā arī bijušais Latvijas vēstnieks Kanādā Juris Audariņš ar kundzi palīdzējuši ar tā nosūtīšanu.
“Ievērojamais virsnieks apkopojis ne vien privāti, bet arī plašākā mērā nozīmīgas liecības par latviešu karavīru dzīvi dažādos laikposmos. Īpaši vērtīgi ir viņa militārajā karjerā saņemtie apbalvojumi un krūšu nozīmes, tostarp Sveaborgas cietokšņa simt gadu piemiņas nozīme, Triju Zvaigžņu ordeņa V šķira, Vācijas Dzelzs krusta I un II šķira un citi,” stāsta Tomaševskis.
Sevišķi unikāls ir arhīvā esošais Hitlera pavēles par Latviešu leģiona dibināšanu pirmais eksemplārs, ko saņēmusi Latvijas Zemes pašpārvalde.
Fotogrāfijās atainotas Silgaiļa gaitas Krievijas impērijas armijā, firsta Līvena nodaļā, Latvijas armijā, vācu 621. propagandas rotā, Latviešu leģionā un britu Reinas armijā. Dokumentos, kuru vairums attiecināms uz Latviešu leģiona vēsturi, apkopotas gan ar leģiona tapšanu un apmācībām, gan ar kaujām un to analīzi saistītas vēstures liecības. A. Silgailis Otrā pasaules kara laikā un arī vēlāk, strādājot pie grāmatas “Latviešu leģions” tapšanas, intensīvi sarakstījies ar citiem leģiona virsniekiem, tostarp, Kārli Augstkalnu, Aleksandru Plensneru, Jāni Ruceli un citiem.
Šo un citu materiālu sīkāka analīze varētu sniegt jaunas atziņas Latvijas un Otrā pasaules kara vēstures kontekstā, – norāda Tomaševskis. Šobrīd sākts darbs pie arhīva zinātniskās un muzeoloģiskās apstrādes, lai iespējami drīz to varētu izmantot profesionāli vēsturnieki un citi interesenti.
