Foto – Shutterstock

Vai mūs sagaida robotizēta iepirkšanās? 0

Kad beidzot varēsim no veikala izbraukt ar iepirkumu ratiņiem, nestāvot garās rindās pie kasēm? Kad mums vispār nevajadzēs doties iepirkties, šo procesu veicot kādam citam, kurš turklāt iepirkumus ieliks uzreiz ledusskapī? Tie ir tikai daži no jautājumiem, uz kuriem gan daļa cilvēku, gan vēl jo vairāk šo iespēju un tehnoloģiju attīstītāji vēlētos rast pēc iespējas ātrākas atbildes. “Rimi” šogad atzīmē 20 gadu jubileju kopš pirmā veikala atvēršanas Baltijā, un, kā notikumam veltītajā konferencē “Iepirkšanās nākotnei” norādīja vairāki eksperti, tas nemaz nebūs tik viegli panākams.

Reklāma
Reklāma

Labāk mazgā traukus nekā iepērkas

Kokteilis
TESTS. Jūsu īkšķu novietojums, sakrustojot pirkstus, atklāj daudz par jūsu personību 12
Veselam
7 produkti, kas visiem šķiet veselīgi, taču patiesībā tādi nav 16
“Pasažieriem bez sejas maskas var tikt atteikta iekāpšana transportlīdzeklī!” Paziņojums autobusa salonā samulsina braucēju 55
Lasīt citas ziņas

Džeks Stratens no “Insider Trends” kompānijas, kas palīdz lielajiem mazumtirgotājiem ieviest inovatīvus risinājumus tirdzniecībā, norādīja, ka tirdzniecībā šobrīd viena no lielākajām problēmām ir tā, ka cilvēkiem vienkārši nepatīk iepirkties. Kā rāda pētījumi, 36% cilvēku labāk mazgātu traukus nekā dotos iepirkties.
“Iepirkšanās daudziem asociējas ar lielu stresu, nepatiku, smagu maisu staipīšanu. Tehnoloģijas var nodrošināt automatizāciju gan klientiem, gan mazumtirgotājiem, tādējādi iepirkšanos padarot interesantāku un ērtāku. Turklāt tādējādi varētu ietaupīt arī naudu, laiku un darbaspēku,” sacīja Dž. Stratens. Savukārt otra nozīmīgā problēma ir tā, ka, kaut arī 69% mazumtirgotāju norāda, ka “omnichannel” jeb vairāku kanālu komunikācija ar klientiem (piemēram, pirms došanās iepirkties vai iepirkšanās laikā) ir svarīga, tikai 10% uzskata, ka no šīs komunikācijas var gūt kādu labumu jeb, precīzāk, gūt peļņu. “Tas nozīmē, ka tirgotāji nepietiekami daudz investē, lai šīs jaunās tehnoloģijas palīdzētu viņiem pelnīt,” norādīja “Insider Trends” pārstāvis.

3D printēšana, droni, virtuālā realitāte u. c. jau šobrīd esošās inovācijas var milzīgā ātrumā attīstīt mazumtirdzniecības biznesu. “Piemēram, Dubaijā droni drīz pārvadās cilvēkus. Faktiski tā ir lidojoša mašīna! Vai virtuālā realitāte, kura ļautu apskatīt, izmēģināt produktu pirms pirkšanas. Šo tehnoloģiju diezgan aktīvi attīsta, piemēram, “IKEA”. Vēl ir igauņu kompānija “Starship technologies”, kura būvē pašbraucošus mazus robotus, kuri nākotnē varētu pārvadāt iepirkumus. Pavisam drīz no jaunajām mašīnām noteikti varēs pasūtīt produktus. Vajadzēs vien piebraukt pie veikala, kur ar tiem jau sagaidīs pārdevējs. Tās ir tikai dažas no tehnoloģijām, kurām ir potenciāls ietekmēt iepirkšanās kultūru,” norādīja eksperts, uzsverot, ka daļa tehnoloģiju būtu ieviešamas jau tagad, citas pēc pāris gadiem, bet vēl citas ir tikai tālas nākotnes idejas. Viņš arī uzsvēra, ka daudz kas ir atkarīgs no lielajām kompānijām, kurām ir gana daudz līdzekļu, lai riskētu un investētu, kamēr jaunuzņēmumiem, kuriem ir idejas un drosme, nav tam naudas. “Jāsaprot, ka tehnoloģijas ir kā vilnis. Ja gaidīsi un neko nedarīsi, vilnis tevi aiznesīs, tāpēc kompānijām jāmācās sērfot, lai šo vilni apgūtu.”

CITI ŠOBRĪD LASA

Savukārt “Squalio” valdes loceklis Aigars Jaundālders sacīja, ka jāstrādā pie inovāciju un risinājumu kopuma, jo viens īstais risinājums neeksistē. “Nebaidieties riskēt un izgāzties. Tas ir normāli,” sacīja “Squalio” pārstāvis.

Automātiska apmaksa, izejot no veikala

Kā pirmie, kas jau gana nopietni sākuši iepirkšanās biznesā ieviest tehnoloģijas, ir “Amazon”, kuru “AmazonGo” ķēde piedāvā iepirkties bez rindām – krauj produktus ratiņos un bez uztraukumiem brauc ārā. Visu izdara mākslīgais intelekts sadarbībā ar citām gana sarežģītām tehnoloģijām, kuras spēj noteikt, kādus produktus tu paņem vai noliec atpakaļ, tādējādi automātiski izveidojot pirkuma rēķinu, kas tiek apmaksāts, līdzko atstāj veikalu. Ātri un ērti. Pagaidām gan “AmazonGo” vēl tiek tikai izmēģināts ASV pilsētā Sietlā. Jāsaka gan, ka ideja jau saskārusies ar pāris problēmām, taču šis jauninājums mūs, visticamāk, sasniegs jau pavisam drīz.

Mazāk optimistisks ir mazumtirdzniecības analītiķis Žans Žaks Vandenhēds, kurš norādīja, ka galvenā problēma mazumtirgotājiem ir izaugsme, kura ir apstājusies. Daži to mēģina panākt, ceļot cenas, taču tas nenes gaidīto rezultātu. Tāpēc notiek cīņa ar konkurentiem un izaugsme jāizcīna, to atņemot kādam citam. Viņš arī uzsvēra, ka pagaidām no inovācijām nav nekādas jēgas, jo cilvēki tās teju neizmanto, piemēram, produktu pasūtīšana internetā iespējama jau tagad, bet neviens to neizmanto. Cienījami rezultāti esot vien Dienvidkorejā, kur šo iespēju izmanto 12% cilvēku.

“Ja turpināsim kā līdz šim, nekas nekad nemainīsies un inovācijas nedarbosies. Jālauž vecie ieradumi,” sacīja Ž. Ž. Vandenhēds, norādot, ka jārada kas unikāls un jauns, jo līdzināties “Amazon” būtu pašnāvība. Viņš kā piemērus minēja “Dollar Shave Club”, kuru par miljardu nesen pārdeva citai kompānijai. Viņi pārdod skuvekļu abonementus – pirkuma brīdī vien jānorāda, cik bieži, cik daudz un kad vajag jaunu pievedumu. Vai cits piemērs – “Jet.com”. Jo biežāk un vairāk iepērkaties, jo lētāk pirkums maksās. Pirmo reizi vieni un tie paši produkti maksās dārgāk nekā tad, ja tos pirksiet jau desmito reizi. Interesanti, ka šo ideju attīstījis viens no “Amazon” bijušajiem darbiniekiem.

Reklāma
Reklāma

Klimata pārmaiņas un pārapdzīvotība pieprasīs inovācijas

Savukārt zviedru mazumtirgotāja “ICA” pārstāve Kerstina Lindvāla runāja par ilgtspējas nodrošināšanu un tā nozīmību. Viņasprāt, tirgotājiem galvenokārt jāstrādā ar pircējiem, nodrošinot viņus ar visu informāciju, ko tie pieprasa. Kur prece ražota, kāds ir tās sastāvs, kā tā ražota? Ja cilvēkus neapmierinās sniegtā informācija, viņi aizies pie konkurentiem. Tāpat svarīga esot arī preces cena, kas pēc iespējas jāsamazina, to panākot ar gudrām metodēm, piemēram, samazinot elektrības rēķinu. Viņasprāt, liela problēma tirgotājiem uzglūn līdz ar klimata pārmaiņām un pārapdzīvotību. “Pārtikas ražošana ir viens no iemesliem, kāpēc klimats mainās. Prasām no planētas daudz vairāk, nekā tā spēj dot. Pētījumi rāda, ka nākamo 40 gadu laikā mums vajadzēs saražot tikpat daudz pārtikas, cik pēdējo 8000 gadu laikā,” sacīja K. Lindvāla. Līdz ar to būs jādomā, kā saražot un uzglabāt pārtiku, temperatūrai arvien ceļoties, un kā nodrošināt ar pārtiku arī Āfriku u. c. bada skartās vietas.