Mobilā versija
-1.6°C
Antonija, Anta, Dzirkstīte
Trešdiena, 7. decembris, 2016
21. marts, 2012
Drukāt

Ieprogrammētas augstiem izslaukumiem

7_12

Augstākos izslaukumus visur pasaulē sasniedz Holšteinas šķirnes govis. Arī pie mums Latvijā pēdējo gadu laikā samērā strauji palielinājies Holšteinas lopu īpatsvars.

Latvijā strauji attīstās piensaimniecības nozare, ganāmpulku skaits nepalielinās, bet pieaug slaucamo govju skaits ganāmpulkos, notiek saimniecību modernizācija. Ekonomiskā situācija  spiež zemniekus optimizēt ražošanu, mainīt saimniekošanas metodes, lai varētu ne tikai izdzīvot krīzes apstākļos, bet arī, nepārtraucot ražošanu, lēni un pamatīgi attīstīt saimniecību. Piena fermu modernizācija ir iespēja samazināt ražošanas izmaksas uz vienu liellopa vienību – līdz ar to izslaukt lētāku pienu. Būvējot jaunā, atvieglinātā tipa liellopu novietnes ar nepiesieto turēšanu, govis tiek nodrošinātas ar nepieciešamo komfortu un kustību daudzumu. Tāpēc zemnieks uz esošām zemes platībām var turēt lielāku liellopu skaitu, palielināt ražības rādītājus, ekonomēt enerģiju (elektrību, degvielu). Ļoti lielu lomu šajā darbā ieņem ciltsdarbs.

Piensaimniekiem ir liela izvēle Holšteinas buļļu bioprodukta piedāvājumā. Katrs saimnieks var izvēlēties savam ganāmpulkam piemērotu vaislas buļļa bioproduktu. Taču gribu uzsvērt, ka vissvarīgākā pazīme ir ganāmpulka veselības indekss. No vesela ganāmpulka var izslaukt daudz augstas kvalitātes piena, no veseliem dzīvniekiem var atlasīt veselīgus pēcnācējus. Teļos ir piensaimnieku nākotne.

Ģenētiskais potenciāls

Selekcijas teorētiskais pamats ir ģenētika – zinātne, kas pētī organismu iedzimtību un mainību. Ganāmpulka ģenētiskā uzlabošana ir lēns process. Šodien lietotā vaislas materiāla ietekme izpaudīsies tikai pēc 3–5 gadiem.

Dzīvnieku ģenētiskais potenciāls tā ražības rādītājos – piena izslaukumā, tauku un olbaltumvielu daudzumā – ir noteikts ar gēniem, ko dzīvnieks ir saņēmis mantojumā no saviem vecākiem. Tādēļ pāru atlasei – vaislas buļļa izvēlei –  ir būtiska nozīme. Dzīvnieku turētāji  ar katru gadu kļūst prasīgāki, uzsverot vaislas buļļa izvēles nozīmi piena ganāmpulka veidošanā.

Lai ciltsdarbu varētu realizēt pilnībā, tam ir jāsagatavo kārtīgs pamats – piena govju ēdināšana un turēšana atbilstoši katrai laktācijas fāzei, kā arī  piena teļu un jaunlopu izaudzēšana. Uz šī pamata balstot  ciltsdarbu, veidojas augstražīgi piena govju  ganāmpulki, kādi ir arī Latvijā.

Pilnīgi var piekrist  teicienam, ka Holšteinas šķirnes govis ir ieprogrammētas augstiem izslaukumiem. Taču pat dators nestrādā, ja tam nepietiek enerģijas vai  bojāts kāds mehānisms, tāpēc svarīgi, lai ar govīm strādā zinoši speciālisti.

Es nepavisam negribu teikt, ka citām piena govju šķirnēm prasības ir daudz zemākas, manuprāt, tas ir gadu gaitā izveidojies stereotips, ka brūnās šķirnes govis ir pieticīgākas, ar  izteiktākām gaļas īpašībām. Ja  piedāvājam līdzīgus ēdināšanas un turēšanas apstākļus, arī brūnās šķirnes govis sasniedz ļoti augstus izslaukumus ar izcilu piena sastāvu.

Holšteinas šķirnes govis Latvijā ir importētas gan pirmās Latvijas laikā, gan Padomju Latvijas gados, gan arī pašreiz. Dzīvnieki Latvijā tiek vesti no dažādām Eiropas valstīm – Igaunijas, Vācijas, Holandes, Dānijas,  Šveices, Čehijas u. c.  

Dzīvi dzīvnieki piena ganāmpulkiem netiek vesti no ASV un Kanādas, lai gan šīs valstis ir līderi augstu izslaukumu sasniegšanā. Taču augstvērtīgu vaislas buļļu spermu var ievest no dažādām pasaules valstīm. Ir tikai skaidri jāzina, ko  gribam sasniegt savā ganāmpulkā.

Holšteinas šķirnes lopi ir cēlušies Eiropā, to izcelsmes zeme – Nīderlande. Šī zeme jau no seniem laikiem ir bagāta ar lielām augstvērtīgu zālāju platībām, silto un mitro klimatu. Jau senie iedzīvotāji saprata, kā lietderīgi izmantot lielās, vērtīgās zālāju platības, tāpēc tur ganīja melnraibās govis. Tās bija samērā liela auguma govis, mierīgu temperamentu, tilpumainu vēderu, ar spēju izcili izmantot rupjo lopbarību un  labi piemēroties dažādiem apstākļiem. Piena šķirņu govis vairāk audzēja ziemeļu apvidos –

Holšteinas un Frīzijas apgabalos. Ar selekcionāru darbu vairāku gadsimtu garumā tika izveidota Holšteinas–Frīzijas piena govju šķirne.

Krustošana ar citām svešām šķirnēm netika pieļauta, taču vienalga pastāv lielas atšķirības starp dažādu apvidu Holšteinas–Frīzijas govīm. To ietekmē gan klimata, gan augsnes sastāva atšķirības. Tas pats attiecas arī  uz Latvijā audzētām Holšteinas šķirnes govīm. Lai arī mūsu valsts teritorija ir neliela, tomēr, izvērtējot  piena govju eksterjeru, var secināt, ka uz to attīstību iespaidu  atstājis  klimats, augsnes sastāvs, protams, būtiska nozīme ir izaudzēšanas un turēšanas apstākļiem.

Amerikas Holšteinas  tips

Šīs šķirnes labā slava ar dažādiem ceļotājiem nonāca līdz Amerikas kontinentam. Strauji attīstoties ekonomikai, Holšteinas lopi Amerikā tika ievesti no 1621. līdz 1664. gadam, Kanādā 1881. gadā. Amerikas lielais iedzīvotāju daudzums bija jānodrošina ar piena produktiem, līdz ar to sākās selekcionāru darbs pie Holšteinas–Frīzijas piena lopu šķirnes uzlabošanas. Galvenais uzdevums bija izveidot liela auguma govis, kas spēj pārstrādāt milzīgu daudzumu lētas lopbarības, dodot augstus piena izslaukumus. Liels darbs tika veltīts ietilpīga, labas formas tesmeņa veidošanai, tāpēc melnraibām govīm ir labas tesmeņa formas, un govis  viegli pielāgojas divreizējai slaukšanai.

Tā selekcijas darbā Amerikas Holšteinas–Frīzijas piena govis izveidojās  par liela auguma dzīvniekiem, nelielu, smalku garenas formas  galvu, ļoti labi attīstītiem žokļiem un spēcīgām lūpām. Ir izselekcionēti dzīvnieki ar izcilu  tesmeņa  formu, kas priekšpusē ļoti labi pieslēdzas  vēdera sienai, bet aizmugurējās daļas augstums un platums bieži sasniedz maksimālo novērtējumu.

Taču atsevišķas pazīmes selekcijas darbā palika bez sevišķas ievērības. Tās   sāka sevi pieteikt laikā,  kad Amerikas fermeri  strauji palielināja  ganāmpulkus, modernizēja fermas, turot dzīvniekus nepiesietus. Ēdināšanas veids bija jāmodernizē, jo dzīvnieki vairs negāja ganībās, līdz ar to jāaudzē lopbarība, kas ir lēta, bet ar labu atdevi. Mainoties ēdināšanas veidam, atgremotājdzīvnieku kuņģim bija jāpiemērojas jaunās barības pārstrādāšanai. Tā kā Holšteinas–Frīzijas govju šķirnes veidošanās ir notikusi, pārsvarā dzīvniekiem augot siltā klimatā un ganoties zālājos, to kaulu sistēma ir smalki veidota, nagu forma plāna un slīpa. Jaunajos apstākļos govis ēdināja galvenokārt ar koncentrēto lopbarību, tās  sasniedza ļoti augstus izslaukumus, taču dzīvnieku produktīvais mūžs strauji samazinājās. Bieži vien  govju likvidēšanas iemesls bija kāju  un nagu slimības.

Dzīvnieku blīvums novietnēs  sekmēja šo slimību izplatību, arī govju lielais dzīvsvars un intensīvā dzīvnieku ēdināšana atstāja negatīvu ietekmi uz kāju un nagu kvalitāti.

Augstie izslaukumi veicināja govju neauglību, tāpēc izmantošanas laiks ganāmpulkā strauji samazinājās. Taču Holšteinas šķirnes dzīvnieki ir ļoti ātraudzīgi. Teliņi dzimst vidēji lieli, bet aug ļoti ātri, tāpēc Holšteinas šķirnes teles labos ēdināšanas un turēšanas apstākļos vaislas gatavību sasniedz  jau gada vecumā. Amerikas fermeriem telīšu izaudzēšanas izmaksas ir zemākas nekā mūsu apstākļos, tāpēc jaunā maiņa auga ātri un aizstāja izbrāķētās govis. Arī ciltsdarba speciālisti daudz darīja, lai šo nozari padarītu vēl progresīvāku, – strādāja pie šķirotā bioprodukta iegūšanas, ko varēja iegādāties fermeri, veicinot tieši telīšu dzimstību.

Taču šķirotais bioprodukts bija ļoti dārgs,  arī saimnieki sāka domāt par to, kā pagarināt piena govju izmantošanas laiku ganāmpulkā. Speciālisti lielu uzmanību sāka pievērst tieši govju izbrāķēšanas iemesliem, secinot, cik svarīga loma ir dzīvnieka eksterjeram. Pēdējos gados Amerikas ciltsdarba speciālisti lielu darbu velta govju ilgmūžības paaugstināšanai, galvenokārt pievēršoties kāju un nagu kvalitātei, kā arī auglības rādītāju uzlabošanai.

Kanādas Holšteinas govis

Kanāda atšķiras no Amerikas ar klimatiskiem apstākļiem, kādos tika audzētas un turētas Holšteinas govis. Kanādas speciālisti uz  Holšteinas  piena lopiem lika lielas cerības, tāpēc jau no pirmajiem gadiem tika strādāts divos galvenajos virzienos – piena izslaukuma palielināšanā un eksterjera uzlabošanā. Kanādas piensaimnieki saprata šīs šķirnes unikālās pielāgošanās spējas un tās izmantoja. Ganāmpulku uzlabošanai un atjaunošanai tika izraudzīti vaislas buļļi, kuru mātes ne tikai dod augstus izslaukumus, bet tām ir arī izcili eksterjera rādītāji. Tāpēc Kanādas fermeriem piena lopu izmantošanas ilgums ganāmpulkā bija daudz garāks nekā Amerikā. Kanādas Holšteinas govis bija un vēl joprojām ir ar ļoti labi attīstītām kājām, pareizi veidotiem nagiem un izcilu gaitu.

Kanādas Holšteinas vaislas buļļi un to bioprodukts ir ļoti plaši pieprasīti visā pasaulē. Neraugoties uz augstajiem ražības rādītājiem, Kanādas Holšteinas šķirnes govis ir vienas no ilgmūžīgākajām.

Eiropas tips

Protams, arī Eiropas valstīs ļoti plaši izplatījās šī  govju šķirne, govis eksportēja uz dažādām valstīm dažādos platuma grādos. Speciālisti sekoja līdzi Amerikas piensaimniecības attīstībai. Amerikas Holšteinas buļļu meitas uzrādīja ļoti augstus piena izslaukumus, līdz ar to arī eiropieši  iegādājās bioproduktu no Amerikas. Taču Eiropas valstu iedzīvotāji ir izslavēti sieru cienītāji, tāpēc diezgan ātri saprata, ka jāstrādā ne tikai pie izslaukumu kāpināšanas un eksterjera uzlabošanas, bet liels darbs jāvelta piena sastāva uzlabošanai, tāpēc buļļu māšu atlasē pastiprinātu uzmanību pievērsa olbaltumvielu daudzumam pienā. Ir pierādīts, ka olbaltumvielu daudzums pienā ļoti grūti pārmantojams iedzimtības ceļā. Tāpēc ganāmpulka uzlabošanai vajadzētu izmantot tādus vaisliniekus, kas nesamazina olbaltumvielu daudzumu pienā.

Pievienot komentāru

Draugiem Facebook Twitter Google+