Ierados Latvijā un mācīšos latviešu valodu 4
Jūrmalnieks Juka Rislaki raksta: “Somu zinātnieki izpētījuši, ka vecākais teikums, kas līdz mūsdienām saglabājies somu valodā, ir no 15. gadsimta sākuma, un to Turku bīskaps iemācījis vācu svētceļotājam. Mūsdienu valodā tas skanētu latviski tā: “Es labprāt gribētu runāt somiski, bet neprotu.” Tātad jau tolaik svešiniekam nācās paskaidrot somiem, kāpēc viņš nespēj runāt somu valodā. Man ienāca prātā, ka Latvijā visi varētu iemācīties vismaz vienu teikumu latviski, ko likt lietā vajadzīgā gadījumā: “Es dzīvoju Latvijā jau kopš (piemēram) 1948. gada, bet diemžēl nerunāju latviski.” Savulaik, kad strādāju par žurnālistu Somijā, bieži intervēju bēgļus, kas bija ieradušies no dažādām valstīm. Pēc savas pieredzes zinu, ka daudzi no bēgļiem tūlīt apgūs vismaz šo teikumu: pagājušā nedēļā ierados Latvijā un tagad mācos latviešu valodu.”
Andrejs Lucāns Burtniekos: “Pēdējā laika notikumi ar Āfrikas un Āzijas bēgļiem un attieksme pret šo problēmu ir vēl viens demokrātijas, cilvēktiesību un suverenitātes nepareizas izpratnes piemērs. Piesaucot demokrātiju, cilvēktiesības un suverenitāti, faktiski tiek radīti un veicināti nosacījumi atšķirīgu civilizāciju sadursmei. Pārsteidzoši, ka ES institūciju domāšanu pareizās sliedēs nespēj ievirzīt pat imigrantu radītās postošās problēmas vairākās lielajās un turīgajās ES valstīs.
Latvijas likumdevēji un vadītāji, piekrītot uzņemt bēgļus, gļēvi un bailīgi piesaucot solidaritātes principu un biedējot ar iespējamu ES finansējuma samazināšanu un mūsu gaisa telpā patrulējošo iznīcinātāju atsaukšanu, parāda nacionālās pašapziņas trūkumu un nekompetenci reālās situācijas vērtēšanā. Latviešu tautas un Latvijas valsts tiesību, nacionālās pašapziņas, kultūras, morāles un ģimenes degradācija, parazītisms, nepareizas rīcības pasludināšana par pareizu, labklājības un izklaižu pacelšana uz “Eiropas vērtību” pjedestāla ir ievadījušas Eiropas tautas, tostarp latviešu tautu pašiznīcināšanās beigu cēlienā. Vai mūsu varas elite to nejūt?”
