Mobilā versija
-1.6°C
Antonija, Anta, Dzirkstīte
Trešdiena, 7. decembris, 2016
21. septembris, 2015
Drukāt

Izveidoti trīs alternatīvi varianti “Rail Baltica” trases novietojumam Mārupē un Salacgrīvā (3)

Foto - Timurs SubhankulovsFoto - Timurs Subhankulovs

Trīs jauno Eiropas sliežu platuma (1435 mm) “Rail Baltica” dzelzceļa trases novietojumu sagatavošanā ņemtas vērā vietējo iedzīvotāju iebildes, kas izskanēja iepriekšējā tikšanās reizē. Aizvadītajā nedēļā ar jaunajiem novietojuma variantiem pilnsabiedrība “RB Latvija” iepazīstināja Mārupes un Salacgrīvas iedzīvotājus.

Mārupes novada iedzīvotāji pret jauno tā saucamo C3 trases variantu būtiskas iebildes neizteica. Neapmierināti bija mazdārziņu saimnieki, kuru īpašumu pilnīgi vai daļēji atpirks dzelzceļa būvnieki. Priecīgs nebija arī uzņēmējs Mārtiņš, “kuru Mārupē visi pazīst” un kura īpašumus, visticamāk, šķērsos dzelzceļa trase. Jānis Rušenieks bija neapmierināts, ka Satiksmes ministrijā noraidīti vēl divi citi alternatīvie varianti (noskaidroju, ka tie bija ļoti dārgi). Projektētāju piedāvātais alternatīvais trases variants Mārupē ir 12,4 kilometrus garš. Tas vijas ap, nevis šķērso Vētras ciemu, pret ko agrāk iebilda mārupieši. Projektētāju piedāvājums veido uz kartes cilpu, kas arī sadārdzinās sliežu ceļa būvniecību. Mār­upes novada dome nākotnē varēs vēlreiz vērtēt, kurš no diviem ekspertu piedāvājumiem ir vispiemērotākais.

Pirmā sākotnējā apspriešana šā gada martā emocionālās debatēs notika vairāk nekā 3,5 stundas, bet aizvadītajā ceturtdienā viedokļu uzklausīšanai pietika ar pusotru. Šajā reizē projektētāji bija paspējuši sagatavot 60 metru platu trases novietojuma koridoru, pirmajā tikšanās reizē iedzīvotājus iepazīstināja ar 300 metrus platu teritoriju, kur būtu jāizvēlas sliežu ceļa atrašanās. Sīkāks koridora dalījums ir šāds: sliedēm ir iecerēti 12 metri, iežogotais koridors ap dzelzceļu būs 40 metrus plats, bet vēl desmit metri atstāti piebraucamo ceļu būvniecībai.

Patlaban jau noskaidrots, ka “Rail Baltica” trasē Mār­upes novadā atrodas viens pazemes urbums, kam nav noteikta aizsardzības zona, ir dabas vērtības, tomēr nav īpaši aizsargājamu biotopu. Nav arī kultūras un vēstures objektu. Ir pilnīgi skaidrs, ka ļoti lielā teritorijā – visā tā posmā gar Jaunmārupi – gar dzelzceļu būvēs prettrokšņa sienu, norādīja projektētāji. Aiz tās skaņas stiprums naktī nepārsniegs 40 decibelus, dienā 50 decibelus, bet vakarā 45 decibelus. Salīdzinājumam – par kaitīgu veselībai sāk uzskatīt troksni, kas pārsniedz 90 decibelus. Līdz tikšanās dienai gan vēl nebija modelēts, ar cik lielu skaņu vilcienu kustības laikā mār­upiešiem būs jāsadzīvo.

Jaunums sanākušajiem cilvēkiem bija arī vēsts, ka Rīgas lidostā stacija atradīsies virs šā brīža īstermiņa autostāvvietas.

Mārupes novada domes Attīstības komitejas priekšsēdētājs Pēteris Pikša apšaubīja, ka piedāvātais alternatīvais trases novietojums varētu saņemt naudas atbalstu, tāpēc ka neesot ekonomiskā pamatojuma pārvadājumiem uz lidostu un “cilpas” būvniecība sadārdzināšot kopējās izmaksas. “Arī Dienvidu tilta būvniecību savulaik plānoja uz Mārupi un aizmirsa,” atgādināja Pikša.

Vairākas kundzes cienījamā vecumā pauda nožēlu, ka trase vīsies cauri teritorijai, kur atrodas vairāk nekā simt mazdārziņu, kur “patlaban vāc ražu”. “Rail Baltica” projekta vadītājs Kaspars Vingris skaidroja, kā un par kādu maksu notiks zemju atpirkšana no īpašniekiem. “Vispirms neatkarīgi vērtētāji zemi novērtēs. Ja īpašnieks nepiekritīs vērtējumam, tad varēs piesaistīt vērtētāju asociāciju. Katram īpašniekam ir jāsaņem taisnīga atlīdzība par savu īpašumu, ko noteiks sarunās ar Satiksmes ministriju. Šis process nenotiks agrāk kā 2017., 2018. gadā, kad sāksies tehniskā projekta gatavošana,” skaidroja K. Vingris.

Mazliet negaidīti izskanēja kāda mārupieša uzslava par iecerētajām prettrokšņa sienām. Viņš vērsa uzmanību, ka Frankfurtē – bagātajā Vācijā – to ir nepietiekami daudz.

Salacgrīvas novada domes priekšsēdētājs attīstības jautājumos Jānis Cīrulis teica, ka pēc pirmās sākotnējās sabiedriskās apspriešanas dome sadarbībā ar projektētājiem izveidoja dabai saudzīgāku un iedzīvotājiem mazāk “sāpīgu” trases novietojumu. “Bija divi trases novietojuma varianti – viens tuvāk, otrs – tālāk no jūras. Patlaban ir arī trešais variants – pa vidu, kas vairāk šķērso lauksaimniecības zemes. Mums patika projektētāju konstruktīvā attieksme – piemēram, Liepupes pagastā izveidoja cilpu ap rindu mājām, kas pagarināja trasi par 700 metriem. Ir tāda sajūta, ka mums nevēlas skādi darīt,” tā J. Cīrulis.

Satiksmes ministrija patlaban gatavo “Rail Baltica” projektam nacionālā objekta statusu. Ministrijas Komunikācijas nodaļas vadītājs Aivis Freidenfelds teic, ka šāds statuss dos iespēju lemt gadījumos, ja blakus esošas pašvaldības pieņems savstarpēji pretrunīgus lēmumus vai tos nepieņems jebkādu iemeslu dēļ, vai pieņems ar projektā neizpildāmām prasībām. Tātad pēdējais vārds lemšanā būtu valdībai.

Turpinājums seko

9. oktobrī būs gatavs “Rail Baltica” ietekmes uz vidi novērtējums.

Februārī 15 Latvijas novadu domēm būs jāizvēlas vispiemērotākais “Rail Baltica” trases novietojums.

Pievienot komentāru

Komentāri (3)

  1. Mani šajā sakarā biedē, ka tagad projektētāji centīgi zīmē 700 liekus metrus, lai apietu mājas, un saskaņotu ar pašvaldībām, bet tikko būs tas nacionālo interešu objekts, tā Straujuma liks paņemt lineālu un novilkt lētāko trasi, taisni pāri visu muldēt gribošo reņģēdāju galvām, atsaucoties uz muldoņu pretrunīgām vēlmēm.

  2. Tāmnieks/luterānis Atbildēt

    Lasot dažu pašvaldību vadītāju un daudzu tantuku ļoti konstruktīvos priekšļikumus, tā vien šķiet, ka vispareizāk būtu atjaunot sen aizmirsto konku. Zirdziņš iezviedzas reti un viņa radītais troksnis noteikti nekad nesasniegs veselībai bīstamos 90 decibelus. Tāpat apmierināti varētu būt visi Salacgrīvas, Ķekavas un vairāku citu miestiņu iedzīvotāji. Tieši Salacgrīvā varētu ierīkot zirgu maiņas punktu un pilsētas galvai atkristu rūpes par speciālas stacijas ierīkošanu.
    Visticamāk, ka eventuālo Salacgrīvas staciju “Rail Baltica” šodienas variantā izmantos vidēji viens pasažieris nedēļā. Tomēr mums ir jārūpējas par KATRU LV pilsoni, mums ir svarīga KATRA balss tuvējās vēlēšanās un jebkuram Eiropas pilsonim ir jāredz kādi ozoli vada šo piejūras miestiņu!
    Tantuku un mazdārziņu problēmu pavisam drīz visticamāk ļoti veiksmīgi atrisinās tas mūsu tēvs visaugstākais. Ja aprēķina kādu ražas kalnu varētu iegūt par uz daudziem gadsimtiem gaisā izsēto cilpas naudu, Gaiziņš būtu tikai pavisam necils kurmrakumiņš.
    Tik šodienīgi mēs domājam, tā dzīvojam un vēlamies, lai daudzos gadsimtos mūsu mazmazmazbērni joprojām cilpotu apkārt katram mazdārziņam vai mājiņu pudurītim, ko tālredzīgi esam viņiem saglabājuši.
    Protams, katrai medaļai ir divas puses un mūsu medaļas otrajā pusē ir ieprogrammēta atpalicība un nabadzība, toties pie mums neuzkavēsies Āfrikas un arābu pasaules bēgļi.
    Varbūt tomēr skaitīsim naudu, skatīsimies uz lietām reāli, nocirtīsim tos nevietā augošos ošus un to vietā iestādīsim jaunaudzi tur, kur tā atbilstu attīstības progresam un iespējamajam labklājības pieaugumam.

    • Kaut tas dzelzceļš pār tavu māju ietu, kaut tev līdz tuvākai pārbrauktuvei, lai tiktu uz lielceļu 50 km jābrauc caur mežu, jo tuvākais ceļš kā nenozīmīgs slēgts un tu tai vilcienā, ja paveicas tikai Varšavā varētu iekāpt

Tomātaudzētāji "Mežvidi" pārstrādās ogas un kaņepes (3)SIA "Latgales dārzeņu loģistika" plāno paplašināt siltumnīcas un attīstīt ogu un pat kaņepju pārstrādi
Gatis Strads. Mežā neatkarīgāks nekā teātrīSkatoties uz kokiem, redz ainavu, nevis eiro
Pasaulē
INFOGRAFIKA: Kuras izmaiņas likumos būtiski ietekmēs tavu ikdienu 2017. gadā? (3)ALGAS, PABALSTI, PENSIJAS NODOKĻI Saeima pieņēmusi vairākas būtiskas izmaiņas likumos, kas no nākamā gada ietekmēs Latvijas iedzīvotāju ikdienu.
Draugiem Facebook Twitter Google+