Mobilā versija
-2.0°C
Voldemārs, Valdemārs, Valdis
Svētdiena, 11. decembris, 2016
5. februāris, 2015
Drukāt

Ierēdņu armija nepamana nelikumību (6)

Foto - LETAFoto - LETA

Veselības ministrija kopā ar Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienestu (NMPD) patlaban rēķina, cik daudz naudas vajadzēs, lai saremontētu septiņus astoņus gadus vecās ātrās palīdzības mašīnas, kas no reģioniem tiks nogādātas Rīgā. Aprīļa nogalē beidzas NMPD līgums ar Rīgas sanitārā transporta autobāzi, un šis ārpakalpojums vairs netiks turpināts. Kad būs veikti aprēķini, būs zināms, cik naudas paliek pāri, lai automašīnas varētu nopirkt valsts īpašumā, informēja Veselības ministrijas (VM) preses sekretārs Oskars Šneiders un piebilda, ka šim nolūkam būs jāsludina iepirkuma konkurss. NMPD Rīgas reģionālais centrs jaunas automašīnas saņemtu labi ja rudenī.

Iepriekš izsludinātais auto iegādes konkurss ilgtermiņa finanšu līzingā beidzies ar izgāšanos, jo neviens no daudzajiem ierēdņiem ne Finanšu ministrijā (FM), ne arī Veselības ministrijā nepamanīja, ka tas ir pretlikumīgs. Vēl vairāk – to nepamanīja arī Valsts kanceleja, caur kuras juristu rokām iziet ministriju sagatavotie dokumentu projekti pirms izskatīšanas valdībā. Ministru kabineta (MK) sēdē, kur tika pieņemts rīkojums par zaļās gaismas došanu VM sludināt ilgtermiņa līzinga iepirkumu, piedalījās valsts pārvaldes augstākās ierēdniecības pārstāvji.

Tagad FM Komunikācijas departamenta vadītājs Aleksis Jarockis man taisnojas, ka ministrija neesot nekāds juridisko pakalpojumu birojs un ka MK rīkojumā nav ne vārda par ilgtermiņa finanšu līzingu, tur melns uz balta rakstīts – ļaut iegādāties automašīnas līzingā. “Kopš krīzes gadiem Valsts budžeta likumā noteikts, ka valsts pārvaldes un pašvaldības drīkst sludināt tikai operatīvā (nomas) līzinga iepirkumus. Ministrijas ierēdņiem prātā neienāca, ka Veselības ministrija, gatavojot rīkojuma projektu, to varētu nezināt,” sacīja Jarockis.

Dokumenta projektam pievienotajā anotācijā gan bija nepārprotami uzrakstīts, ka runa ir par ilgtermiņa līzingu. Turklāt VM ir juridiskā nodaļa ar pieciem juristiem, kuriem bija pilnas tiesības iebilst pret šo nelikumīgo iepirkumu, pirms toreizējā valsts sekretāra Rinalda Muciņa parakstītais un Veselības aprūpes departamenta direktora vietnieces Birutas Kleinas sagatavotais rīkojums izsludināt šādu konkursu tika nosūtīts NMPD vadībai. Vēstulē norādīts, ka iepirkums ir jāveic veselības ministra Gunta Belēviča uzdevumā.

Iepirkuma procedūra tika saskaņota arī ar Iepirkumu uzraudzības biroju (IUB), pastāstīja NMPD komunikācijas nodaļas vadītāja Ilze Bukša. IUB vadītāja Dace Gaile uzskata, ka birojs ne vismazākajā mērā nav vainojams pie nelikumīga iepirkuma izsludināšanas, jo iestāde savā darbā vadās tikai un vienīgi pēc Publisko iepirkumu likuma un tas neaizliedz rīkot ilgtermiņa finanšu līzingu iepirkumus. Šāds aizliegums ir Valsts budžeta likumā, kurš birojam neesot jāņem vērā.

Veselības ministrs uzskata, ka tā ir rupja kļūda un vērtēšot ierēdņu atbildību.

Tuvākajās dienās NMPD izsludinās vēl vienu konkursu – uz brīvajām ātrās palīdzības automašīnu vadītāju vietām, informēja O. Šneiders. NMPD ir valsts pārvaldes iestāde un autovadītāji būs valsts pārvaldes darbinieki ar visām sociālajām garantijām.

NMPD noskaidroju, ka darbā vēlas pieteikties lielākā daļa Rīgas sanitārā transporta autobāzes šoferu, no kuriem vairākums ir pirmspensijas vecumā. Tie, kuri sasnieguši pensijas vecumu, tikšot aicināti doties pelnītā atpūtā, nevis nākt strādāt valsts pārvaldē. NMPD gaida, ka uz vakancēm pieteiksies gados jauni cilvēki. Alga, strādājot pusotru slodzi, ar visām piemaksām, kā arī ņemot vērā autovadītāja kategoriju, varētu svārstīties no 822 eiro līdz gandrīz 900 eiro pirms nodokļu nomaksas, informēja I. Bukša.

NMPD norāda, ka nav nekāda pamata uztraukumam par dienesta bezdarbību vai rīcību, kas kavētu Rīgas reģiona pārņemšanu un turpmāku neatliekamās medicīniskās palīdzības nodrošināšanu valstij pašai. Visi veicamie sagatavošanas darbi tiekot saskaņoti arī ar Veselības ministriju. Rīgas reģionam piegādās 32 jaunas automašīnas, kas iegādātas par Eiropas Reģionālā attīstības fonda līdzekļiem, un tikpat lietotas, kas patlaban stāv rezervē reģionālajos centros. Uz visu valsti vajadzētu būt 60 rezerves automašīnām, bet pēc to nosūtīšanas uz Rīgu paliks trīsdesmit mašīnas. NMPD aprēķinājis: lai saglabātu nepieciešamās rezerves, Rīgai ir vajadzīgas vēl 40 jaunas automašīnas. Vienlaikus tiek risināti jautājumi par Rīgas reģionam nepieciešamo operatīvo transportlīdzekļu remontu zonas nodrošināšanu, kā arī auto apgādi ar degvielu, auto mazgāšanas iespējām un citi ļoti svarīgi tehniski jautājumi.

NMPD Rīgas reģionālā centra vadītājs Semjons Štrihs sacīja, ka viņam pagaidām neesot tādas garantijas, ka viss, kas solīts, patiešām būs. Ar centra vadošajiem darbiniekiem nekādas konsultācijas nenotiekot. Patlaban tiekot apsvērta iespēja daļu no Rīgas reģiona ātrās palīdzības brigādēm nodot tuvākajiem reģioniem. Rīgas reģionam ir apakšstacijas gan Ogres un Tukuma novadā, gan Salacgrīvā un citur, tāpēc tās brigādes, kas atrodas pārāk tālu no Rīgas, piemēram, Madlienā, visticamāk, nodos NMPD citiem reģionālajiem centriem.

Pievienot komentāru

Komentāri (6)

  1. Semions Štrihs ir Sanitārās autobāzes līdzīpāsnieks,ko vinš vēl dara NMPD?

  2. Vai Semjonam Šriha kungam nav jādodas pelnītā atpūtā? Vai tad viņš neko nezināja par valsts naudas shēmošanu? Manuprāt ir jānomaina visi darboņi, kuri līdz šim bijuši NMPD vadībā. Baidos, ka var notikt Belēviča kunga rīkojumu sabotāža.

  3. Paņemiet jebkuru vidusmēra bomzi , trulu , bez izglītības , nekaunīgu , zaglīgu pļēguru . Noskujiet , nomazgājiet , uzvelciet “Armani” uzvalciņu , ielejiet rīklē čarkiņu “Hennesy” , pielīmējiet pie dibena mīkstu krēslu , un , lūdzami – gatavs svaigs vidusmēra ierēdnis…

  4. viens nolāpīts ,LIEKĒŽU BARS 🙁

  5. Tā parasti strādā lielbars ierēdņu – daļa pat nezin kas viņam īsti ir jādara un par ko atbild.Tas kā šodien kādās skolās ar direktoru un 4 vietniekiem, bet kad skaidro- kam tas jāzin – parādās jau piektais… Tas piemēram.

  6. Arī ministriju skaits Latvijā atbilst ministru skaitam! Skat.”Ministriju skaits atbilst ministru skaitam”,Baiba Lulle,nra.lv,2010.gada 15.decembris un “Birokrātija nemazinās”,Ilze Šteinfelde,nra.lv,2014.gada 29.aprīlis. Māras Lībekas rakstā pieminētajās Finanšu un Veselības ministrijās,salīdzinājumā ar 2004.gadu,2014.gadā ierēdņu skaits ir pieaudzis attiecīgi no 280 līdz 411 un no 94 līdz 107 ierēdņiem! Kas jādara? Steidzami jāievieš vēl kāds,piemēram,bezbērnu nodoklis!

Draugiem Facebook Twitter Google+