Foto – Valdis Ilzēns

Ierobežojot tirdzniecību, mazinās smēķēšanu? 0

Satraukumu par Saeimā rosinātajiem ierobežojumiem tabakas izstrādājumu pārdošanā nelielajos kioskos un degvielas uzpildes stacijās pauž gan sīkpreču pārdevēji, gan degvielas tirgotāji, gan preses izdevēji. 


Reklāma
Reklāma

 

Vairos ēnu ekonomiku

Notriektā tautumeita 6
Kokteilis
Mākslīgais intelekts nosauc 5 sieviešu un 5 vīriešu vārdus, kas nes laimi to īpašniekiem 30
Mistika: pie Ukrainas robežas atvēries milzīgs krāteris, ko dēvē par “portālu uz pazemes pasauli” 32
Lasīt citas ziņas

Degvielas tirgotāja a/s “Virši-A” valdes priekšsēdētājs Jānis Riekstiņš paredz – aizliegums pārdot tabakas izstrādājumus ne tikai kioskos, bet arī degvielas uzpildes stacijās, kur zāles platība ir mazāka nekā 20 kvadrātmetri, palielinās valstī nelegāli ievesto cigarešu daudzumu. “Tātad tabakas tirdzniecība būs jāaizliedz visās tirdzniecības vietās, kurās tabakas izstrādājumi nav izvietoti atsevišķā tirdzniecības zāles zonā. Lai uzņēmums spētu nodrošināt šīs prasības, nepieciešamas papildu investīcijas degvielas uzpildes staciju pārbūvē, kas būtu vēl papildu solis pretim lauku DUS iznīcībai,” saka J. Riekstiņš.

Viņaprāt, tabakas izstrādājumu tirdzniecības aizliegums degvielas uzpildes stacijās nesamazinās smēķētāju skaitu, bet palielinās ēnu ekonomikas īpatsvara pieaugumu un cigarešu kontrabandas daudzumu.

CITI ŠOBRĪD LASA

“Sevišķi tas attiecināms uz Latvijas pierobežas teritorijām. Tādējādi, pēc Latvijas Tirgotāju asociācijas prognozēm, nelegālais tabakas izstrādājumu tirgus, kas jau patlaban pārsniedz 35%, varētu palielināties līdz 45 – 50%, samazinot valsts budžeta ieņēmumus aptuveni par 30 miljoniem latu.” J. Riekstiņš smēķēšanas ierobežošanā aicina vairāk izmantot izglītošanas iespējas.

 

Ietekmētu preses tirdzniecību

Preses, ātro uzkodu pārdošanas un pakalpojumu uzņēmuma SIA “Narvesen Baltija” valdes priekšsēdētāja Katrīne Judovica uzskata, ka patlaban nav pietiekami izvērtēta šādu labojumu ieviešanas ietekme un pozitīvais ieguvums ir vērtējams visai pretrunīgi. Arī viņa uzsver likumsakarību – oficiālo tirdzniecības vietu slēgšana parasti rosina dažādu alternatīvo tirdzniecības kanālu izaugsmi, un sagaidāms, ka tas tikai saasinātu situāciju ar nelegālo tabakas izstrādājumu tirdzniecību reģionos. Kontrabandas pieaugums arī mazinātu valsts budžeta ieņēmumus uz zaudētā akcīzes nodokļa rēķina. “Klientu pieprasījums pēc tabakas izstrādājumiem “Narvesen” kioskos veido aptuveni vienu piekto daļu no visiem pirkumiem,” informē K. Judovica. Samazinoties klientu plūsmai, var tikt izvērtētas iespējas slēgt atsevišķus kioskus.

Par to nobažījusies arī Latvijas Preses izdevēju asociācija: “Latvijā šobrīd ir aptuveni 300 kiosku, kuros tiek pārdoti preses izdevumi un citas lietas. Tabakas tirdzniecība aizņem apmēram 30 – 40 procentu no visa apgrozījuma.

Šā apgrozījuma zaudēšana var radīt situāciju, ka tiek slēgtas daudzas tirdzniecības vietas, kur līdz šim tika tirgoti laikraksti, žurnāli un citi preses izdevumi. Tas savukārt samazinātu patērētāju piekļuvi preses izdevumiem un līdz ar to arī radītu tirāžu samazinājumu.”

Pastāv arī iespēja – ja likuma labojumus apstiprinās, tad kiosku īpašniekiem zaudējumi no cigarešu pārdošanas aizlieguma būs jākompensē ar tirdzniecības uzcenojuma celšanu citiem produktiem. Piemēram, arī preses izdevumiem.

 

Deputāti vēl domā

Saeimas Sociālo un darba lietu komisijā noskaidroju, ka komisijas deputātiem nav skaidra mērķa, ko tabakas izstrādājumu ierobežošanā vajadzētu sasniegt ar likuma labojumiem. Komisijas priekšsēdētāja vietnieks Arvils Ašeradens (“Vienotība”) salīdzina – patlaban ir skaidri definēta iniciatīva samazināt alkoholisko dzērienu patēriņu jauniešu vidē, bet attiecībā uz cigaretēm viedokļi ir dažādi. Piemēram, samazināt tabakas izstrādājumu patēriņu, ierobežot vai pavisam nepieļaut to pārdošanu jauniešiem.

Reklāma
Reklāma

A. Ašeradens teic, ka komisijas izveidotā darba grupa ir izvirzījusi uzdevumu sagatavot likuma izmaiņas tā, lai samazinātu tabakas izstrādājumu pieejamību jauniešiem un lai samazinātu iespējas šos produktus nopirkt. Deputāts atklāj, ka diskusijas notiek arī, piemēram, par to, vai 18 – 25 gadu veciem jauniešiem, pērkot tabakas izstrādājumus, būtu jāuzrāda personu apliecinošs dokuments.

A. Ašeradens arī atzinīgi vērtē sākušos diskusiju par to, vai ar likumu būtu jāregulē situācijas, kad smēķēšana traucē kādam cilvēkam un viņš lūdz to pārtraukt. Tāpat – vai drīkst smēķēt bērnu klātbūtnē. Veselības ministrija virzot priekšlikumu, kas šādu rīcību traktē kā kriminālnoziegumu.

Iecerēto cigarešu pārdošanas aizliegumu kioskos un degvielas uzpildes stacijās ar mazāk nekā 20 m2 lielu platību A. Ašeradens vērtē tā: “Tās ir pārmērīgas normas, kas, iespējams, novestu pie neprognozējamām un neleģitīmām sekām.”

 

LA.LV aicina portāla lietotājus, rakstot komentārus, ievērot pieklājību, nekurināt naidu un iztikt bez rupjībām.