Foto-LETA/AFP

Ierobežos iespēju saņemt atlīdzību par veselībai nodarītu kaitējumu 4

Valsts sekretāru sanāksmē ir uzsaukti grozījumi “Ārstniecības riska fonda darbības noteikumos”, kurus izstrādājusi Veselības ministrija sadarbībā ar Nacionālo veselības dienestu (NVD). Šie noteikumi papildināti ar punktu, kas liegs pacientam saņemt atlīdzību par veselībai nodarītu kaitējumu, ja slimnieks izvēlējies “saņemt pakalpojumu ārstniecības iestādē, kas to nevar nodrošināt savlaicīgi”.

Reklāma
Reklāma
Kokteilis
TESTS. Jūsu īkšķu novietojums, sakrustojot pirkstus, atklāj daudz par jūsu personību
Veselam
7 produkti, kas visiem šķiet veselīgi, taču patiesībā tādi nav 16
“Pasažieriem bez sejas maskas var tikt atteikta iekāpšana transportlīdzeklī!” Paziņojums autobusa salonā samulsina braucēju 55
Lasīt citas ziņas

“Pacientu tiesību likums paredz pacientam tiesības izvēlēties ārstu un ārstniecības iestādi, līdz ar to šī pacienta tiesība ir respektējama, tomēr, ja šīs izvēles dēļ ir ietekmēts saņemtā pakalpojuma savlaicīgums, kas, iespējams, atstājis sekas uz iespējamo kaitējumu vai tā apmēru, tad tas ir uzskatāms par pamatu atteikt pacientam izmaksāt atlīdzību no Ārstniecības riska fonda,” norāda Veselības ministrija dokumenta projektam pievienotajā anotācijā.

NVD sabiedrisko attiecību nodaļas vadītāja Evija Štālberga pagaidām nekomentē sīkāk, vai šie Ministru kabineta noteikumu labojumi neierobežos pacienta tiesības saņemt atlīdzību par cilvēka dzīvībai un veselībai nodarīto kaitējumu tikai tādēļ, ka viņš būs izvēlējies NVD un Veselības inspekcijas ieskatā nepareizo ārstniecības iestādi.

CITI ŠOBRĪD LASA

Argumenti, kāpēc šādi labojumi ir nepieciešami, tikšot izklāstīti pirmdien.

Bet tikmēr savu viedokli dokumenta projekta saskaņošanas procesā paudusi Latvijas Veselības un sociālās aprūpes darbinieku arodbiedrība (LVSADA). Tās priekšsēdētājs Valdis Keris norādīja, ka minētās izmaiņas neesot atbalstāmas divu iemeslu dēļ – pirmkārt, tādēļ, ka normatīvie akti nenoteic, kas ir uzskatāms par savlaicīgu termiņu pakalpojumu saņemšanai ārstniecības iestādē. Otrkārt, šādas nekonkrētas normas ieviešana nepamatoti ierobežos gan pacienta tiesības izvēlēties pakalpojuma sniedzēju, gan pakalpojumu sniedzēju savstarpējo konkurenci. Nav īsti skaidrs, pēc kādiem principiem cilvēkiem jāizvēlas ārstniecības iestāde, tāpēc to var uztvert kā netiešu mājienu izmeklēties un ārstēties privātajās ārstniecības iestādes, kur, kā zināms, rindas ir mazākas nekā valsts ārstniecības iestādēs, atzina Keris.

Savukārt advokāts Agris Bitāns, kura specializācija ir ar medicīnu saistītie juridiskie jautājumi, sacīja, ka, ja cilvēks, kurš ir cietis no neprofesionālas ārstēšanas, izvēlēsies slimnīcu, kas atrodas tuvāk viņa mājai, bet tur būs garākas rindas nekā slimnīcā, kas ir tālāk no viņa mājām, tad noteikumu grozījumi liek secināt, ka pacientam nebūs iespēja saņemt atlīdzību par veselībai norādīto kaitējumu.

NVD pārstāve Štālberga informējusi ziņu aģentūru LETA, ka pērn no Ārstniecības fonda par veselībai un dzīvībai nodarītu kaitējumu izmaksāti vairāk nekā 909 000 eiro. NVD saņēmis 216 iesniegumus par atlīdzības izmaksāšanu, bet tas izdarīts 56 gadījumos. Savukārt 110 gadījumos pieņemts lēmums atteikt izmaksāt atlīdzību, jo netika konstatēts kaitējums pacienta veselībai.

Līdz šim vienam pacientam izmaksātā naudas summa no fonda bijusi 142 290 eiro, kas ir normatīvajos aktos noteiktā maksimālā summa. Šī summa vienā gadījumā izmaksāta par neapmierinošu veselības aprūpi smagas traumas gadījumā, bet otrā gadījumā – par savlaikus nenoteiktu diagnozi un novēloti sāktu veselības aprūpi, kuras rezultātā pacients nomira.