Ierobežos partiju reklamēšanos pirms vēlēšanām 0
Arī vēlēšanu dienā partiju birojos varēs saņemt politisko reklāmu materiālus, bet uz ielām tos dalīt gan būs aizliegts, paredz otrdien Saeimas Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijā atbalstītais jaunais Priekšvēlēšanu aģitācijas likums pirms izskatīšanas galīgajā lasījumā Saeimā.
Televīzijā politiskās reklāmas būs aizliegtas jau 30 dienas pirms vēlēšanām. Tas tiek pamatots ar vēlmi pasargāt vēlētājus no “smadzeņu skalošanas”. Komisijas priekšsēdētājs Sergejs Dolgopolovs (SC) aģentūrai LETA gan pauda viedokli, ka partijas tā cer būtiski samazināt savus priekšvēlēšanu tēriņus, jo līdz šim 40% priekšvēlēšanu izdevumu tika atvēlēti dārgajām TV reklāmām.
Deputāti vienojās, ka partija bezmaksas aģitācijai varēs izmantot 20 minūtes garu raidlaiku, kuru varēs sadalīt piecu minūšu nogriežņos.
Topošajā priekšvēlēšanu aģitācijas regulējumā jau iepriekš atbalstītas vairākas jaunas ieceres, tostarp par kārtību priekšvēlēšanu aģitācijai publiskās vietās.
Līdzšinējais regulējums esot nepārskatāms, tādēļ likumā jāprecizē, kas ir publiska vieta un ārtelpas. Topošā likumprojekta redakcija paredz, ka tie būs skvēri, parki, ielas, ceļi, tilti, tuneļi un citas tamlīdzīgas vietas neatkarīgi no īpašuma piederības, kas attiecīgajā laikā bez maksas vai par maksu ir publiski pieejamas nenoteiktam personu lokam.
Plānots, ka aģitācijas veicējs var ārtelpās uzrunāt vēlētājus, dalīt bukletus, avīzes un citus priekšvēlēšanu aģitācijas materiālus bez saskaņošanas ar pašvaldību vai ārtelpas īpašnieku. Savukārt iekštelpās aģitācijas veicējs var uzrunāt vēlētājus un dalīt priekšvēlēšanu aģitācijas materiālus, iepriekš to rakstiski saskaņojot ar telpu īpašnieku.
Jaunajā likumā paredzēts saglabāt esošo kārtību – ja aģitācijas veicējs publiskās vietās novieto galdus un uzslien teltis, viņam jāinformē pašvaldība. Tomēr, ja vietai ir īpašnieks, paredzēts, ka arī viņš būs jābrīdina par ieplānoto pasākumu. Informāciju par to, kurš ir konkrētās vietas īpašnieks, varēs pieprasīt pašvaldībā.
Komisijas deputāti atbalstīja noteiktos aizliegumus radīt priekšrocības kādam konkrētam aģitācijas veicējam materiālu izvietošanai publiskās vietās vai iekštelpās, ja aģitāciju atļauj valsts institūcija vai kapitālsabiedrība, kurā vairāk nekā 50% kapitāla daļu vai akciju pieder valstij.
Likumprojektā parādījusies iecere, ka deputātu kandidātiem priekšvēlēšanu laikā varētu būt ierobežotas iespējas izpausties valsts un pašvaldību, kā arī to uzņēmumu preses izdevumos. Tāpat iecerēts šajos laikrakstos aizliegt izvietot priekšvēlēšanu aģitācijas materiālus.
Jaunajā likumprojektā noteikts, ka administratīvo resursu izmantošana nolūkā veikt priekšvēlēšanu aģitāciju ir aizliegta. Par administratīvo resursu izmatošanu uzskatāma valsts, pašvaldības vai uzņēmumu, kurā vairāk nekā 50% pieder valstij vai pašvaldībai, finanšu līdzekļu, kustamas un nekustamas mantas vai darbinieku izmantošana vai pakalpojumu sniegšana priekšvēlēšanu aģitācijai.
Par administratīvo resursu izmantošanu nebūs uzskatāma telpu piešķiršana priekšvēlēšanu aģitācijai, ja tiek ievēroti citi šajā likumā paredzētie nosacījumi.
Jaunais Priekšvēlēšanu aģitācijas likums noteiks priekšvēlēšanu aģitācijas un tās uzraudzības kārtību pirms Saeimas, Eiropas Parlamenta un pašvaldību vēlēšanām. Pašlaik priekšvēlēšanu aģitāciju regulē vairāki atsevišķi likumi.
Pēc Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja (KNAB) lūguma likumprojektā tiks ierakstīts, ka KNAB iepirks informāciju (uzskaiti jeb monitoringu) par plašsaziņas līdzekļos, internetā un publiskajās vietās izvietoto priekšvēlēšanu aģitāciju un slēpto priekšvēlēšanu aģitāciju. KNAB finansējumā šim mērķim 2013. un 2014.gadam ir paredzēti pa 10 000 latu vēlēšanu monitoringam.
Likums vēl galīgajā lasījumā jāpieņem Saeimā.
