Foto – Ivars Bušmanis

Ierobežos teroristu finansēšanu 4

Samērā nesen – pagājušā gada maijā – tika pieņemts ES likums pret naudas atmazgāšanu, ar kuru izveido patiesā labuma guvēju reģistru, kas vērsts pret slēpšanos ofšoros. Tas vēl nav stājies spēkā, bet jau tiek steigšus papildināts.

Reklāma
Reklāma
Kokteilis
Mākslīgais intelekts nosauc 5 sieviešu un 5 vīriešu vārdus, kas nes laimi to īpašniekiem 24
Putins ir izmēģinājis jaunu “superieroci”, kādu pasaule “vēl nav redzējusi”
Kokteilis
Magnētiskās vētras 2024. gada aprīļa beigām – visbīstamākās dienas
Lasīt citas ziņas

“Ceturtās Nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas novēršanas direktīvas atjaunināšana novērsīs Eiropā visas nepilnības, kuru dēļ teroristi, noziedznieki vai jebkurš cits mēģina ļaunprātīgi izmantot nodokļu jomas noteikumus, lai finansētu savas darbības,” pamato priekšlikumu autore – Vera Jourova, ES komisāre tieslietu, patērētāju un dzimumu līdztiesības jautājumos.

Priekšapmaksas kartes

“Likuma iniciatīvas vienmēr ir saistītas ar notikumiem,” skaidro Krišjānis Kariņš, kurš Eiropas Parlamentā bija galvenais šīs likumu paketes ziņotājs un ir arī jauno uzlabojumu virzītājs. “Teroraktu izmeklēšanā tika konstatēts, ka viens no teroristiem bija lietojis banku priekšapmakses kartes, tāpēc tagad jāķeras pie to ierobežošanas. Iepriekšējie priekšlikumi bija vērsti uz patiesā labuma guvēju noskaidrošanu, taču šoreiz iniciatīva ir politiski diktēta,” viņš uzskata.

CITI ŠOBRĪD LASA

Eiropas Komisija piedāvā ierobežot anonīmus priekšapmaksas instrumentus – piemēram, banku priekšapmaksas kartes. Latvijā tādas nav izplatītas, kaut Eiropā izdoti ap 50 miljoniem tādu, tālab jāpaskaidro, ka tās darbojas līdzīgi mobilo tālruņu priekšapmaksas kartēm – var iegādāties anonīmi, uzliekot uz tām noteiktu naudas summu. Turklāt tām var uzlikt ierobežojumu, piemēram, izņemt skaidrā naudā. Jaunajā priekšlikumā pieprasīts identificēties, ja summa ir lielāka par 150 eiro (pašlaik 250 eiro). Te jāņem vērā, ka visbiežāk šīs kartes izmanto ne jau teroristi, bet vecāki dod bērniem.

Virtuālo naudu identificētam klientam

Iepriekš, diskutējot priekšlikumus tā sauktajai ofšoru direktīvai, deputāti atturējās regulēt virtuālo naudu – bitcoin. Tagad Eiropas Komisija piedāvā tās izmantotājiem identificēties, mainot virtuālo naudu. Tāpat kā azartspēļu zālēs. Brīdī, kad virtuālā valūta tiek apmainīta pret īsto valūtu, virtuālo valūtu maiņas platformām un “maka turēšanas” (custodian wallet) pakalpojuma sniedzējiem būs jāidentificē klients.

Neapšaubot priekšlikuma pamatoto mērķi – novērst teroristu nelegālu finansēšanu, Krišjānis Kariņš apšauba Eiropas likumdošanas iespējas ietekmēt virtuālo naudu, kura nav tās jurisdikcijā.

Reakcija uz Panamas skandālu

“Panamas dokumentu” skandāls skaidri parāda trastu izmantošanu finanšu shēmās, arī lai izvairītos no nodokļu nomaksas. “Trastu īpašnieki ir jāiekļauj patieso labuma guvēju reģistrā,” norāda K. Kariņš. Pieņemot naudas atmazgāšanas novēršanas likumu, Lielbritānijas spiediena ietekmē trasti tika izravēti no likumprojekta ar argumentu, ka tie galvenokārt tiek izmantoti mantojuma pārvaldīšanai. Briti uztraucās, ka atklātība par to, kuri bērni patiesībā mantojuši īpašumu vai finanses, tikai radīs ģimenes skandālus.

Pēc teroraktiem Eiropā un “Brexit” referenduma politisko spēku samērs parlamentā ir mainījies un no jauna tiek iesniegts priekšlikums par atklātību trastiem, arī uz pasīviem – piemēram tādiem, kas atklāti “Panamas dokumentos”. “Dalībvalstis varēs iegūt un apmainīties ar būtisku informāciju par to, kam patiesībā pieder uzņēmumi vai trasti,” pamato EK priekšsēdētāja pirmais vietnieks Franss Timmermanss. Tas vienlīdz labi atturēšot potenciālos teroristus, kā arī nodokļu nemaksātājus.

Reklāma
Reklāma

Reģistros, kam ir jāno­drošina pilnīga publiska piekļuve, tiek pazemināts īpašumtiesību slieksnis. Īpašnieku reģistros par uzņēmumiem un ar uzņēmējdarbību saistītiem trastiem tiks iekļauti faktiskie īpašnieki, kam pieder 10% īpašumtiesību. Pašlaik robežslieksnis noteikts 25% apmērā.

Kontu īpašnieku reģistrs

Taču visos šajos priekšlikumos nav nekā jauna, norāda Krišjānis Kariņš, tā ir tikai iepriekš direktīvā iekļauto normu pastiprināšana. “Būtisks jaunums terorisma un naudas atmazgāšanas apkarošanā būtu vienots banku kontu īpašnieku reģistrs. Tad visā Eiropā varētu izsekot uzraugāmās un aizdomīgās personas,” uzskata Krišjānis Kariņš. Nu vismaz uzraugāmo personu kontu reģistru, viņš piebilst. Par to diskusijas Eiropas Parlamentā vēl priekšā.

LA.LV aicina portāla lietotājus, rakstot komentārus, ievērot pieklājību, nekurināt naidu un iztikt bez rupjībām.