Mobilā versija
Brīdinājums -0.1°C
Evija, Raita, Jogita
Piektdiena, 2. decembris, 2016
15. janvāris, 2013
Drukāt

Ierobežos valsts uzņēmumu vadītāju atlīdzību

Foto - LETAFoto - LETA

Labojot iepriekš pieļautās kļūdas pērn decembrī valdībā apstiprinātajos Ministru kabineta noteikumos, kas bija par pamatu vairākkārtīgai algu palielināšanai lielo valsts uzņēmumu valdēm un izpelnījās asu kritiku, valdība otrdien vienojās ierobežot kapitālsabiedrību valdes locekļu atalgojumu līdz 4780 latiem, aģentūra BNS uzzināja valdības sēdē.

Valdība otrdien atbalstīja Valsts kancelejas ierosinātos grozījumus Ministru kabineta noteikumos, lai novērstu situāciju, ka atsevišķās valsts kapitālsabiedrībās vairākkārtīgi palielināts valdes locekļu atalgojums bez sasaistes ar uzņēmuma sasniegtajiem rezultātiem un mērķiem, kā arī neņemot vērā vidējo darba samaksu valstī.

Satiksmes ministrs Aivis Ronis bija vienīgais, kurš valdības sēdē iebilda pret valdes atalgojuma griestu noteikšanu. Viņaprāt, valdības pērn apstiprinātie noteikumi par atalgojuma palielināšanu bija pareizs lēmums, jo uzņēmumu vadītāji, kas vairo valsts aktīvu vērtību, ir pienācīgi jāatalgo. Ronis atzina, ka valdībai ir jāspēj pieņemt drosmīgākus lēmumus nekā Saeimai attiecībā uz valdes locekļu atalgojumu, jo Saeimā ir sācies priekšvēlēšanu laiks.

Savukārt ekonomikas ministrs Daniels Pavļuts sacīja, ka valdībā un sabiedrībā šī diskusija par valdes atalgojumu nebūtu bijusi, ja valdība nevilcinātos ar valsts uzņēmumu pārvaldības reformas pieņemšanu. Pavļuts norādīja, ka drīzumā šī reforma nonāks valdībā, un aicināja ministrus to atbalstīt.

Valsts kancelejas izstrādātie grozījumi paredz, ka valsts kapitālsabiedrībā, kuras iepriekšējā gada neto apgrozījums pārsniedz 40 miljonus latu vai kura darbojas atbilstoši Finanšu instrumentu tirgus likumam un kuras valdes priekšsēdētājs un valdes locekļi var saņemt atalgojumu arī par cita amata pildīšanu kapitālsabiedrībā, kopējais atlīdzības apmērs nedrīkst pārsniegt Centrālās statistikas pārvaldes oficiālajā statistikas paziņojumā publicēto valstī strādājošo vidējās darba samaksas apmēru par gada iepriekšējo mēnesi, kas noapaļots pilnos latos un kam piemērots koeficients, ne lielāks par 10.

Atalgojuma īpatsvars par valdes priekšsēdētāja amata pienākumu izpildi kopējā atlīdzībā nedrīkst būt mazāks par 60% no kopējās atlīdzības. Piemēram, Finanšu ministrijas prognozētā valstī strādājošo 2012.gada mēneša vidējā darba samaksa bija 478 lati, līdz ar to 2013.gadā lielajās kapitālsabiedrībās maksimālā kopējā atlīdzība valdes priekšsēdētājam varētu sasniegt 4780 latu, savukārt valdes loceklim – 4302 latus.

Saskaņā ar Valsts kancelejas izstrādātajiem grozījumiem noteikumos, nosakot atalgojumam piemērojamā koeficienta apmēru, būs jāņem vērā vairāki kritēriji – vidējais atalgojums nozarē un līdzīga lieluma kapitālsabiedrībās, kapitālsabiedrības darbības rezultāti iepriekšējā pārskata gadā un vidēja termiņa darbības stratēģijas izpilde.

Valsts kancelejas direktora vietniece valsts pārvaldes un cilvēkresursu attīstības jautājumos Eva Upīte uzsvēra, ka valsts sektora atalgojuma politikai ir jānodrošina atlīdzības sasaite ar konkrētiem darba rezultātiem un sasniegtajiem mērķiem, kā arī atlīdzības noteikšanas principiem ir jābūt caurredzamiem, pamatotiem un sabiedrībai saprotamiem. “Pēc līdzīgiem principiem ir jānodrošina atlīdzības samērīgums un sabalansētība arī valsts un pašvaldību kapitālsabiedrībās, lai izskaustu praksi, ka atlīdzība tiek paaugstināta, būtiski pārsniedzot atlīdzības griestus, kādi ir objektīvi pieļaujami esošajā sociālekonomiskajā situācijā valstī,” norādīja Upīte.

Aģentūra BNS jau vēstīja, ka kopš decembra vidus valsts uzņēmumos ar gada neto apgrozījumu virs 40 miljoniem latu valdes locekļi drīkst saņemt algu arī par citu amata pienākumu izpildi kapitālsabiedrībā. Šo iespēju izmantojušas vairākas valstij piederošās kompānijas, palielinot valdes locekļu atalgojumus vairākas reizes.

Pievienot komentāru

Draugiem Facebook Twitter Google+