Foto – Timurs Subhankulovs

Ieroci turēt mājās nevar uzticēt jebkuram. Saruna ar aizsardzības ministru Raimondu Vējoni 24

Vēršoties redakcijā, mūsu lasītāji ir norūpējušies par valsts aizsardzības jautājumiem, jo sevišķi pēdējā laikā viņus uztrauc, vai zemessargiem būs iespēja aktīvi piedalīties valsts aizsardzībā praktiski. Piemēram, glabāt mājās ieročus. Lai uzzinātu valsts plānus zemessardzes attīstībā, “LA” uz redakciju ielūdza aizsardzības ministru Raimondu Vējoni (ZZS). Ar ministru sarunājās Voldemārs Krustiņš un Ģirts Vikmanis.

Reklāma
Reklāma
Krievija uzbrūk Ukrainai ar “brīnumieroci”. Ar to varētu tikt galā tikai F-16 101
Veselam
Neviens to pat nenojauta – pasaulē populāros kosmētikas produktos vēzi izraisošas ķīmiskas vielas 800 reižu pārsniedz normu 33
Rīdzinieks nepatīkami pārsteigts, kā izskatās vietā, kur noslīka Roberts: “Tur viss ir sabrucis… Šādas vietas nedrīkst būt publiski pieejamas!” 62
Lasīt citas ziņas

V. Krustiņš: – Konkrēti, vai novados būs radītas zemessardzes rotas un bataljoni? Novada aizsardzībai.

– Mums ir 8000 zemessargu, kurus veido vairākas teritoriālās struktūrvienības. To, vai katrā novadā būs vai nebūs jaunas rotas, atkarīgs no kopīga darba. Valsts ir ieinteresēta, lai zemessardze paplašinātos, taču šis process ir atkarīgs no cilvēkiem. Nevaram nevienu piespiest iestāties zemessardzē. Mēs varam paredzēt daudz, taču, ja nebūs cilvēku vai tikai daži, tad viņi varēs kaimiņu pašvaldībā kuplināt zemessargu rindas. Tā ir reālā situācija. Rekrutēšanas process notiek gan Nacionālajos bruņotajos spēkos, gan zemessardzē, un centrs nodarbojas reģionos ar jaunu zemessargu piesaisti.

CITI ŠOBRĪD LASA

– Vai valstij šajā jomā ir sava politika vai arī rekrutēšana notiek pati no sevis, tautai organizējoties?

– Valsts plāno zemessardzes paplašināšanu. Taču vispirms mums jātiek galā ar tiem, kas jau ir Zemessardzes rindās. Visi zemessargi nav gatavi pildīt pienākumus, jo ir cilvēki, kas piesakās zemessardzei, bet neapmeklē nodarbības. Zemessargs nevar būt goda nosaukums – tāpat kā ministram vai karavīram katram ir savi pienākumi. Strādājam pie tā, lai zemessargi apmeklētu nodarbības, viņi būtu apmācīti, apgādāti ar ieročiem un aktīvi darbotos. Otrs virziens ir zemessardzes paplašināšana, ar ko nodarbojas Rekrutēšanas un jaunsardzes centrs. Kāpēc paplašināšana nenotiek tik intensīvi, kā mēs vēlētos? Ir virkne pro­blēmu, jo 2009. gadā zemessardzei finansējums tika samazināts uz pusi, lai taupītu līdzekļus. Tagad mēģinām atgriezties pie tā zemessargu skaita, kas mums bija pirms krīzes, kad mums viņu bija 15 000. Faktiski pašreizējais zemessargu skaits jādubulto. Ja vēlamies, lai zemessargi būtu tikpat labi sagatavoti kā profesionālās armijas karavīri, zemessargiem vismaz 20 dienas gadā jāatrodas apmācībās. Šis uzdevums nav atrisināts līdz galam. Mēs saskaramies ar darba devēju pretestību, jo šīs attiecības nav sakārtotas, lai darba devējs varētu palaist zemessargus uz apmācībām.