Foto – LETA

“Lūdzu, publicējiet datus par apdzīvotību novados,” vēstulē raksta M. Kazāka no Mālpils novada. Viņa ir viena no neapmierinātajiem, kas iebilst pret cūku fermas izveidi, ko plāno realizēt IA “Mālpils Agro”. “Vai to nevajadzētu darīt kādā novadā, kur mazs iedzīvotāju blīvums? Pie mums jau tā pietiek uzņēmumu, kas piesārņo gaisu,” uzskata M. Kazāka.


Mazāk par vidējo

Lasītākie

Kokteilis

Personības tests: jūsu dzimšanas mēneša zieds atklāj par jums vairāk, nekā spējat iedomāties 17

Mākslīgais intelekts nosauc piecus “neveiksmīgākos” latviešu politiķus 115

Kokteilis

Izplatītas frāzes, ko vedeklām labāk neteikt vīramātēm 1

Lasīt citas ziņas

Centrālās statistikas pārvaldes dati liecina, ka valstī vidēji uz vienu kvadrātkilometru dzīvo 31 iedzīvotājs. Tieši šāds vidējais rādītājs ir, piemēram, Baldones novadā. Līdzīgi Bauskas novadā, kur dzīvo 32 iedzīvotāji uz kvadrātkilometru un kur arī bijuši protesti pret cūku fermas izveidi.

Mālpils novadā blīvums ir divreiz mazāks – tikai 16 iedzīvotāji uz kvadrātkilometru. Apdzīvotība līdzīga – 14 iedzīvotāji uz kvadrātkilometru – arī Auces, Aizputes un Kandavas novados, kur iedzīvotāji tāpat protestējuši pret smakām. Tiesa, Latvijā vēl ir 30 novadi, kur iedzīvotāju blīvums ir pavisam trūcīgs, zem desmit uz kvadrātkilometru…

Bail, ka smirdēs 
ūdeles

Linda Tunte: Bagātie nabagos nesaprot… Veselības ministrija rosina par katru recepti aptiekās iekasēt pakalpojuma maksu

Baiba Braže: Nominēšana ārlietu ministra amatam ir mana diplomātiskā darba augstākais punkts

“Kā krāpnieks zināja, ka neesmu izņēmusi paciņu?” Lasītāja atmasko neīsto “Latvijas Pastu”

Viszemākais iedzīvotāju blīvums ir Rucavas novadā – vien četri iedzīvotāji uz kvadrātkilometru. Jāņem gan vērā, ka lielu teritorijas daļu aizņem meži, kur mājvietas vai fermas nebūvēs. Novada domes priekšsēdētāja Līga Stendze “LA” jau skaidrojusi (“Kurzemes mazie novadi skeptiski par novadu apvienošanās iecerēm,” 30.04.2013.), ka novada attīstībai traucējot ierobežojumi dabas liegumu teritorijās, kā arī ceļu sliktā kvalitāte. Tam piekrīt mūsu lasītāja Rudīte Bērziņa, kura jau vairāk nekā desmit gadus vairs nedzīvo Rucavā.

“Mīnuss ir sliktā autobusu satiksme un katastrofāli sliktā stāvoklī esošā Liepājas–Rucavas šoseja,” teic R. Bērziņa.

Šobrīd viņa strādā tuvējā Pāvilostas novadā par Vērgales pagasta lauku attīstības speciālisti. Pāvil-ostas novadā iedzīvotāju blīvums tāpat ir viens no zemākajiem Latvijā – tikai pieci iedzīvotāji uz kvadrātkilometru, tomēr arī šeit atrodas neapmierinātie.

“Vērgales pagastā šobrīd ļoti aktīvi par ES naudu notiek vērienīga ūdeļu fermas celtniecība. Bija arī iedzīvotāju protesti, ka būšot smakas. Taču vieta ir krietnā gabaliņā no centra un īpašnieki sola tehnoloģijas, kas neradīs apkārtējai videi problēmas. Tiek solīts, ka darbs šajā fermā būs vairāk nekā 20 strādājošajiem un samērā normāla alga, jo šobrīd laukos algas ir ļoti zemas,”

savu redzējumu pauž R. Bērziņa. Pati dzīvo Vērgales centrā privātmājā, no kuras kilometra attālumā atrodas cūku ferma, ko apsaimnieko ZS “Kalniņkalni”. “Jā, tikko ir austrumu vējš, mūsu ielā aromāts ir jūtams, bet padomju laikos, kad katrā sētā bija govs un cūkas, tas nebija nekas īpašs,” atgādina R. Bērziņa.

Vērgales pagastā iedzīvotāju blīvums ir 7,5 cilvēki uz kvadrātkilometru. Blakus esošajā Sakas pagastā – tikai 1,9 cilvēki uz kvadrātkilometru.

Realitāte cita?

Vietēji gan uzskata, ka realitāte no oficiālajiem skaitļiem varētu atšķirties, jo daļa zemes īpašumu ir izpārdoti rīdziniekiem, kas nav deklarējuši savu dzīvesvietu Pāvilostas novadā, jo tur dzīvo tikai vasarās. Līdzīgi varētu būt arī citos mazāk blīvi apdzīvotajos novados. Turklāt arī tajos lielu daļu teritorijas aizņem meži, purvi, ezeri, dabas liegumi. Piemēram, Jēkabpils novadā ir pat deviņi dabas liegumi un viens dabas parks. Dabas liegums ir arī daļā Rugāju novada teritorijas. Šādos un līdzīgos novados galvenokārt nodarbojas ar lauksaimniecību, mežniecību, kā arī lauku tūrismu.