Mobilā versija
+0.4°C
Guna, Judīte
Sestdiena, 10. decembris, 2016
6. jūlijs, 2015
Drukāt

Ierosinājumi celt akcīzi dzen pārtikas nozari bedrē, sūrojas ražotāji (5)

Pasākums ģimenēm un bērniem "Par zaļu pat vēl zaļāks"

Latvijas Pārtikas uzņēmumu federācija (LPUF) ir kategoriski pret Veselības ministrijas (VM) pašreizējiem ierosinājumiem paaugstināt akcīzes nodokli vairākām pārtikas produktu grupām un bezalkoholiskajiem dzērieniem. Nodokļu paaugstināšana pārtikas industrijai, kas šobrīd ļoti nopietni cieš no Krievijas sankcijām un saskaras ar milzīgu konkurenci, lai iekarotu citus tirgus, ir industrijas dzīšana vēl lielākā bedrē, uzsver federācijā.

“Mēs, protams, atbalstām VM rūpes par sabiedrības veselību, taču ir jābūt arī kaut kādai izpratnei par pašreizējo valsts ekonomiku kopumā un kā atsevišķu nodokļu paaugstināšana var ietekmēt vadošo industriju Latvijā, kura šobrīd piedzīvo ne tos vieglākos laikus. VM ierēdņi kārtējo reizi ir tikai matemātiski aprēķinājuši, cik teorētiski viņi varētu iekasēt no nodokļa paaugstināšanas, bet ir aizmirsuši aprēķināt arī zaudējumus un nākotnē neiekasētos nodokļus. Nav saprotams, kāds ir VM pamatojums, apšaubot valdības kompetenci, jo 2013.gadā Ministru Kabinets šādus grozījumus par akcīzes celšanu jau noraidīja kā neatbilstošus un nerealizējamus,” neizpratnē ir LPUF padomes priekšsēdētāja Ināra Šure.

Pēc LPUF aplēsēm, akcīzes nodokļa celšana atsevišķām pārtikas produktu grupām un bezalkoholiskajiem dzērieniem vienam vidējam nozares uzņēmumam radītu no desmitiem tūkstošu līdz pat pusmiljonam eiro zaudējumu gadā, un šādas pārmaiņas nozīmētu, ka attiecīgā produkcija veikalu plauktos sadārdzinātos. “Šobrīd saskatām daudz vairāk risku un neatbildētu jautājumu nekā virtuāli aprēķināto ieguvumu no akcīzes pienesuma,” satraukumu pauž Šure.

Jaunu nodokļu ieviešanai un administrēšanai ir nepieciešami papildu finanšu līdzekļi, administrēšana un kontrole būs sarežģīta, jo nav iespējams pārliecināties par akcīzes nodokļa nomaksu. “Cik papildu finanšu un cilvēkresursu tas prasīs no Valsts ieņēmumu dienesta un Pārtikas un veterinārā dienesta? Kā tiks nodrošināta importa produkcijas ražotāju kontrole un cik papildu resursu tas prasīs? Piedevām vēl pastāv risks palielināties minēto produktu nelegālajam apgrozījumam,” brīdina LPUF padomes priekšsēdētāja.

VM ir informēta par citu valstu pieredzi, kas ministrijas plāniem nav iepriecinoša. Proti, nodokļu paaugstināšana kādai pārtikas grupai automātiski nozīmē tās patēriņa samazināšanos. Salīdzinoši nesen progresīvu lēmumu pieņēma Dānija, samazinot akcīzes nodokļa likmi bezalkoholiskajiem dzērieniem uz pusi 2013. gada vidū un atsakoties no tā pavisam, sākot ar 2014. gadu. Tas notika tādēļ, ka tika konstatēts – nodokļa piemērošana nav sasniegusi nekādus sociālus vai veselības mērķus, tikmēr negatīvi ietekmējusi nozares darba vietu skaitu un kopējo ekonomisko situāciju. Akcīzes nodokļa bezalkoholiskajiem dzērieniem nav ne Igaunijā, ne Lietuvā.

“Šīs diskusijas par “veselīgu” un “neveselīgu” pārtiku ir tik emocionālas, ka tiek aizmirsta viena būtiska lieta – pārtikas ražotāju pienesums Latvijas ekonomikai, eksporta attīstībai, saistītajām nozarēm. Tās ir darba vietas tūkstošiem Latvijas iedzīvotāju, nodokļi valsts budžetā, sakārtota infrastruktūra un apkārtējā vide, atbalsts sportam, kultūrai un izklaidei,” saka Šure, atgādinot, ka Eiropas Savienībā nemaz nav definēts jēdziens, kas ir “veselīga”, bet kas – “neveselīga” pārtika.

Pētījumi rāda, ka aptuveni 20% jauniešu ikdienā ēd ātrajās ēstuvēs. Jājautā, vai arī šādās ēstuvēs, kā arī bāros un restorānos tiks paaugstināts nodoklis ēdieniem, kas satur sāli vai cukuru? Vai mēs zinām, cik daudz sāls tiek piebērts kāda restorāna piedāvātajā zupā vai mērcē? Pēc LPUF domām, VM labāk būtu jāizglīto sabiedrība par pārtikas produktu samērīgu lietošanu. Nav nekas slikts, ja mēnesī tiek apēsta viena čipsu paciņa. Nav kaitīgi, ja nedēļā tiek apēsts viens šokolādes batoniņš. Turpretī veselībai kaitīgi var izrādīties arī veselīgi produkti, ja tiek patērēti nesamērīgos apjomos, piemēram, ja dienā tiek apēsti 5 kg ābolu.

Neskatoties uz dažādām aktivitātēm un iniciatīvām, ko varētu iesākt, lai uzlabotu sabiedrības veselību, ir jāsāk ar pamatiem. Tas ir – ģimeni un skolu, no kuras mācību programmas jau vairākus gadus ir pazudis tāds priekšmets kā veselības mācība, kurā varētu stāstīt par veselīgu uzturu un sportisku dzīvesveidu jau no bērnības. Atsevišķas pārtikas nozares jau ir izrādījušas iniciatīvu un ir gatavas atbalstīt šādas mācību stundas atjaunošanu skolās.

Pievienot komentāru

Komentāri (5)

  1. Veselības ministra runa par to,ka pieliekot akc.nodokli, kļūsim veselāki ir tikai muļķīga izrunāšanas.neviens neēd sāli un cukuru saujām.Tūlīt gan uzsvēra,ka iekasētos 30 milj.EUR novirzīs medicīnai.Ja visa valdība tā ieinteresēta,ka dzīvosim veselīgāk ,neēdot sāļu,saldu un rūgtu,tad nekādi papildinājumi budžetā no akcīzes nod.pielikšanas nebūs.Lai tās simts “gudrās” galvas netur iedzīvotājus par muļķiem.Cenas kāps ne tikai tīram cukuram utt,bet arī visai pārstrādes produkcijai,kurā šīs preces ietilpst.Apriebusies tā cilvēku maldināšana.

  2. Paši viņi sevi dzen bedrē. Nopirku Rimi biezpienu ar saldo krējumu- tik sāļš, ka nebija ēdams, atdevu kaķim. Kāpēc jāsaķēza produkti ar visādām neveselīgām piedevām?

  3. lai samazinātu PVN pārtikai radot patēriņam ,pārstrādei un eksportam izdevīgus apstākļus..

  4. LV ekon. vērojamās 5 centu aktivitātes ir SVF/ECB diktāta radītas . tā vietā lai ieviestu 1x nodevu ,kā citur…te tiek veidota 5000 ierēdņu VID armija..Cik maksā uiekasētais EURO ….???????

  5. Nevajag nemaz Krievijas embargo, mūsu tizlā stulbvara pati kapu izraks. Uz priekšu, biedri!

Gatis Strads. Mežā neatkarīgāks nekā teātrīSkatoties uz kokiem, redz ainavu, nevis eiro
Pasaulē
INFOGRAFIKA: Budžeta prioritātes - aizsardzība, drošība, veselība2017. gada valsts budžeta prioritārās nozares ir aizsardzība, sabiedriskā drošība un kārtība, veselība, sociālā aizsardzība un izglītība.
Draugiem Facebook Twitter Google+