Iesaka parādnieku neatbrīvot no nodokļa 4
Cilvēku, kuram pasludināta maksātnespēja un kura parādu dzēšanai maksātnespējas administrators pārdevis viņam piederošos nekustamus īpašumus, no iedzīvotāju ienākuma nodokļa maksāšanas neatbrīvos. Viņa vietā šo nodokli ieturētu maksātnespējas administrators.
Tā šonedēļ izspriedusi valdība, kurai Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija bija lūgusi sniegt viedokli par to, vai, maksātnespējas procedūras ietvaros pārdodot kustamo un nekustamo īpašumu, parādniekam no šiem ienākumiem vēl būtu jāmaksā iedzīvotāju ienākuma nodoklis.
Kā zināms, šis nodoklis no tā dēvētā kapitāla pieauguma jāmaksā no nekustamā īpašuma iegādes un pārdošanas vērtības starpības, no tās atskaitot ieguldījumus īpašuma uzturēšanā.
Valdība iesaka maksātnespējas procedūras ietvaros šo nodokli turpmāk ieturēt divējādi. Pirmkārt, ja maksātnespējas administratoram ir zināma nekustamā īpašuma iegādes vērtība un ieguldījumu apmērs īpašuma uzturēšanā, tad viņš deklarē šo ienākumu un samaksā valstij šo 20% nodokli parādnieka vietā.
Otrkārt, ja maksātnespējas administratoram nav zināma nekustamā īpašuma iegādes vērtība un ieguldījumu apmērs īpašuma uzturēšanā, tad šo starpību iegūst, no pārdošanas cenas atņemot zemesgrāmatā ierakstīto nekustamā īpašuma iegādes vērtību. Pēc tam deklarē šo ienākumu un samaksā valstij šo 20% nodokli parādnieka vietā.
Likumā “Par iedzīvotāju ienākuma nodokli” ir noteikti vairāki gadījumi, kad cilvēkam nodoklis nav jāmaksā. Piemēram, ja nekustamais īpašums viņam piederējis vismaz 60 mēnešus un šajā laikposmā vismaz 12 mēnešus pēc kārtas bijis viņa deklarētā dzīvesvieta.
Tomēr Maksātnespējas likuma ietvaros no iedzīvotāju ienākuma nodokļa maksāšanas parādnieku vienmēr neatbrīvo. Tāpēc valdības ieskatā ieteicams grozīt likumu “Par iedzīvotāju ienākuma nodokli”, nosakot, ka ar iedzīvotāju ienākuma nodokli neapliek ienākumu, kas iegūts maksātnespējas procesa ietvaros, ja pārdotais nekustamais īpašums bijis parādnieka vienīgais mājoklis un deklarētā dzīvesvieta pēdējos sešus mēnešus.
Kā zināms, likumā “Par iedzīvotāju ienākuma nodokli” pašlaik noteikts, ka šis nodoklis no tā dēvētā kapitāla pieauguma jāmaksā arī maksātnespējīgajam par izsolē pārdotu nekustamo īpašumu. Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijai, kas otrajam lasījumam gatavo grozījumus likumā “Par iedzīvotāju ienākuma nodokli”, tiesībsargs bija norādījis, ka nav taisnīgi aplikt ar nodokli ienākumus, kurus cilvēks nemaz nesaņem, – tie aiziet parādu dzēšanai. Iznākumā maksātnespējīgo iedzen jaunos parādos. Tiesībsarga viedokli aizstāvēja arī Tieslietu ministrijā un Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas deputātu vairākums, jau pirmajā lasījumā spriežot par likuma grozījumiem. Savukārt Finanšu ministrijā un Valsts ieņēmumu dienestā stingri aizstāvēja pašlaik likumā noteikto – nodoklis jāmaksā arī maksātnespējīgajam.
Kaut arī punkts šim jau gadiem ilgušajam strīdam tik un tā būs jāpieliek Saeimai, pašlaik šķiet, ka valdība nostājusies Finanšu ministrijas un Valsts ieņēmumu dienesta pusē.
