Mobilā versija
-4.0°C
Baiba, Barbara, Barba
Svētdiena, 4. decembris, 2016
2. janvāris, 2013
Drukāt

Iesaldētie miljoni joprojām nav atsaluši

Foto - Līga VasiļūnaFoto - Līga Vasiļūna

Jaunā gada pirmajās dienās valdība, iespējams, beidzot pieņems lēmumu, kas ļaus turpināt profesionālo vidusskolu un tehnikumu mācību aprīkojuma modernizāciju un infrastruktūras uzlabošanu. 


Paredzams, ka tādējādi līdz 2014. gada nogalei profesionālās izglītības iestāžu attīstībai tiks izlietoti vairāk nekā 90 miljoni latu, no kuriem nepilns 41 miljons latu ir Eiropas reģionālā un attīstības fonda (ERAF) līdzfinansējums, vairāk nekā seši miljoni latu nāk no valsts budžeta, bet vislielākā summa – 43,5 miljoni latu – ir valsts budžeta virssaistību finansējums. Virssaistības ir finansējums, kas tiek paredzēts valsts budžetā cerībā, ka šos izdevumus tomēr izdosies segt no Eiropas Savienības struktūrfondiem.

 

Naudu pārdala jau gadu

Kad 2011. gada pēdējās dienās pēc izglītības un zinātnes ministra Roberta Ķīļa rīkojuma tika iesaldēta ERAF līdzekļu ieguldīšana profesionālās izglītības iestāžu modernizācijā un tām liedza slēgt turpmākus līgumus ar uzņēmējiem par telpu remontu un mācību aprīkojuma iegādi, diez vai kāds paredzēja, ka pat gadu pēc “iesaldēšanas lēmuma” finanšu līdzekļi joprojām nebūs atsaldēti.

Sākot projektu, tika paredzēts, ka 34 profesionālās izglītības iestādes īstenos 57 attīstības projektus par vairāk nekā 64 miljoniem latu. Kad pieņēma lēmumu par projektu apturēšanu, daļa naudas – gandrīz 20 miljoni latu – gan jau bija apgūta, tātad izlietota. Lēmums par projekta apturēšanu tika pieņemts vairāku iemeslu dēļ. Viens no tiem – daudzām izglītības iestādēm bija piešķirts pārāk maz naudas, lai pilnībā īstenotu modernizāciju. Ministrs uzskatīja – labāk sakārtot nedaudzas profesionālās izglītības iestādes, bet pilnībā. Turklāt, ja projekts netiktu īstenots pilnībā, ERAF varētu atteikties no tā finansēšanas.

Vēlāk gan ministrijai nācās secināt, ka gandrīz pusei projektā iesaistīto izglītības iestāžu finansējumu tomēr nevar atņemt. Tās savus modernizācijas projektus jau bija pabeigušas vai arī darbi bija nonākuši tādā stadijā, ka tos vairs nevarēja apturēt. Taču 18 iestādēm nācās savu ieceru īstenošanu apturēt – to modernizācijas plāni tika izvērtēti atkārtoti.

Patlaban IZM izvēlējusies 11 mācību iestādes, kam būs ļauts iesāktos projektus turpināt. Priekšroku deva skolām, kurās pēdējo gadu laikā apvienojušās vairākas izglītības iestādes un kas grasās visas iestādes izvietot vienuviet, atbrīvojot nevajadzīgās telpas. Tāpat vairāk punktu atlases procesā saņēma skolas, kurās ir vairāk audzēkņu. IZM arī ņēma vērā darba devēju un plānošanas reģiona pārstāvju viedokli. Katrs plānošanas reģions nosauca trīs prioritārākas izglītības iestādes.

Taču joprojām nav pieņemti valdības noteikumi par naudas sadali šīm skolām un līdz ar to reāli skolas pie naudas nav tikušas. R. Ķīļa biroja vadītāja Nellija Titova skaidro, ka noteikumu pieņemšana valdībā atlikta tāpēc, ka Ventspils tehnikuma rīkotajā iepirkumu konkursā uzvarēja dārgākais piedāvājums un tāpēc projekta īstenošanai šajā izglītības iestādē pietrūka viena miljona latu. IZM nu bijis jādomā, kur šo finansējumu ņemt. Tagad risinājums rasts un valdība nepieciešamos noteikumus varēšot pieņemt.

 

Laika nav daudz

Šie ERAF projekti jāpabeidz īstenot līdz 2014. gada nogalei. Vai to izdosies paveikt?

N. Titova uzskata, ka uztraukumam nav pamata – viss esot procesā un skolas šā gada sākumā naudu saņems, tātad varēs sākt projektu īstenošanu. Kaut arī finansējums vēl nav piešķirts, skolas var veikt visus būvniecības sākšanas priekšdarbus, piemēram, rīkot iepirkumus, kārtot nepieciešamo dokumentāciju. Lielākā daļa izglītības iestāžu nemaz neesot gatavas jau sākt būvniecību, tās vēl iepērk tehniskos projektus, kārto dokumentus.

Ventspils tehnikuma direktorei Kristīnei Vāgnerei toties nav šaubu, ka finansējumu izdosies apgūt viņas vadītajam tehnikumam, taču par skolām, kas vēl nav pabeigušas būvniecības iepirkuma procedūru, nevar zināt, vai projektu izdosies pabeigt. Jo sevišķi apdraudēta projektu īstenošana varētu būt tad, ja iepirkumi tiks apstrīdēti un procedūru nāksies atkārtot, piebilst Viduslatgales Profesionālās vidusskolas direktors Aivars Skrinda.

K. Vāgnere teic: projekta apturēšanas dēļ skolai joprojām jāiztiek ar samērā sliktu materiāli tehnisko bāzi. Audzēkņi pauž neticību, ka profesionālā izglītība varētu kļūt pievilcīgāka.

“Kad skatos uz Ventspils skolām, redzu, ka pašvaldības skolas ir lieliski izremontētas un aprīkotas. Vissliktāk izskatās tieši tehnikums un mūzikas un mākslas vidusskola, kas abas ir valsts skolas,” pauž K. Vāgnere.

Toties viņa priecājas par to, ka izveidojusies laba sadarbība ar darba devējiem, kuri stingri pastāvējuši uz to, ka tieši Ventspils tehnikums jāattīsta.

No N. Titovas teiktā var spriest, ka IZM toties uzskata, ka kopumā ERAF apguves process ir veiksmīgs: sākotnēji licies, ka finansējumu modernizācijai iegūs tikai sešas skolas no 18, taču, pateicoties iegūtajam papildfinansējumam, nauda rasta 11 skolām. Tomēr neiztikt arī bez bažām – izglītības iestādes pirmo reizi tiks pie tik apjomīgiem līdzekļiem, tāpēc skolām nav pieredzes tāda finansējuma apguvē.

 

Lauki palika bešā

Kas notiks ar skolām, kam arī sākotnēji bija paredzēts piešķirt ERAF finansējumu modernizācijai un aprīkojuma iegādei, bet nu palikušas bešā? IZM sola, ka šīs skolas varētu iegūt ERAF naudu nākamajā plānošanas periodā, kas sāksies 2014. gadā. A. Skrinda, kura vadītā Viduslatgales Profesionālā vidusskola palikusi pirmā “aiz strīpas”, gan izteica bažas, vai 2014. gadā viņa vadītā skola vēl pastāvēs. Viduslatgales Profesionālā vidusskola tika izveidota 2011. gadā, apvienojot četras Latgales profesionālās skolas. Tās atrodas četros dažādos novados. Tagad IZM piedāvājusi skolu pārņemt pašvaldībai, bet neviena pašvaldība nevar pārņemt visu skolu. Tāpēc, iespējams, apvienotā skola atkal tiks sadalīta.

A. Skrinda secinājis, ka IZM projekta īstenošanai izvēlējusies tikai tās skolas, kas atrodas lielpilsētās vai tuvu tām, bet “laukiem atkal iecirsts pliķis”. Tomēr direktors priecājas, ka novērtējums bijis gana augsts, un norāda: tā kā nebijis iespējams mācību darbu nodrošināt vienuviet, tas vērtēšanā atņēmis punktus.

Direktors stāsta – pirms projekta apturēšanas tomēr izdevās iegādāties jaunu mācību aprīkojumu, taču skola palikusi bez iecerētās mācību korpusu renovēšanas.

Alsviķu Profesionālās skolas direktore Anita Palma sarūgtināta, ka kritēriji finansējuma piešķiršanai izveidoti tādi, ka skolām ar mazu skolēnu skaitu vairs nav bijis iespējams saņemt naudu modernizācijai. Alsviķos izglītības programmas veidotas tā, lai tās varētu apgūt arī invalīdi, kuriem skolā ar lielu audzēkņu skaitu mācīties nebūtu iespējams.

Skolā veikts siltināšanas projekts, kas bijis cieši sasaistīts ar iecerēto modernizāciju. Tagad siltināšana pabeigta, logi nomainīti, no ārpuses skola ir skaista, bet iekštelpas joprojām nemodernas. Bija iecerēts arī izveidot liftus, lai atvieglotu pārvietošanos desmit skolas audzēkņiem, kuru ikdiena rit ratiņkrēslā.

Vislielākā sāpe gan ir par topošo galdnieku darb
galdiem, kuru pirkšanas iecere nu izjukusi. Arī lielākajai daļai topošo šuvēju amats jāmācās vēl pie padomju laikā pirktām šujmašīnām.

 

FAKTI

Kurām izglītības iestādēm 
plānots piešķirt finanšu līdzekļus modernizācijai

Austrumlatgales Profesionālā vidusskola – 9 236 684 lati;

Cēsu Profesionālā vidusskola – 2 302 928 lati;

Daugavpils Celtnieku profesionālā vidusskola – 6 686 155 lati;

Daugavpils Valsts tehnikums – 7 943 823 lati;

Ogres Valsts tehnikums – 8 878 401 lati;

Profesionālās izglītības kompetences centrs “Liepājas Valsts tehnikums” – 13 218 296 lati;

Profesionālās izglītības kompetences centrs “Rīgas Valsts tehnikums” – 6 723 544 lati;

Jelgavas tehnikums – 10 910 409 lati;

Smiltenes Valsts tehnikums – profesionālā vidusskola – 6 130 199 lati;

Valmieras Profesionālā vidusskola – 8 500 000 lati;

Ventspils tehnikums – 9 959 062 lati*.

 

* Minēto summu iecerēts palielināt par vienu miljonu latu saskaņā ar iepirkuma rezultātiem.

 

 

Pievienot komentāru

Draugiem Facebook Twitter Google+