Foto – Valdis Semjonovs

Pērn naturalizācijas iesniegumus iesnieguši nedaudz vairāk kā divi tūkstoši nepilsoņu, kas ir zemākais rādītājs kopš naturalizācijas sākšanas.
 Pašreiz spēkā esošais Pilsonības likums tika pieņemts 1994. gadā un 1995. gada februārī sākās iedzīvotāju ārpuskārtas naturalizācija (pilsonību varēja iegūt pilsoņu laulātie, personas, kurām viens no vecākiem ir latvietis vai lībietis).

Lasītākie

“Zaļais kurss jau tepat pie sliekšņa,” plāno aizliegt malkas, brikešu un granulu apkuri 69

Atradusies pirms 13 gadiem pazudusi meitene, kura savulaik neatgriezās mājās no skolas 15

Māte ar šausmām atklāj, ka jaundzimušais bērns, par kuru viņa rūpējās slimnīcā, nav viņas bērns 19

Lasīt citas ziņas

Līdz 1996. gada beigām šādā veidā pilsonību ieguva 3746 personas. Savukārt 1996. gadā sākās naturalizācija vispārējā kārtībā. Šajā laikā process ir piedzīvojis vairākus posmus. Sākumā nepilsoņu interese bija pieticīga (aptuveni trīs līdz pieci tūkstoši iesniegumu gadā). Taču pēc Pilsonības likuma liberalizācijas 1998. gada rudenī naturalizācijas pieteikumu apjoms pieauga trīskārt. Turklāt grozījumi ļāva par pilsoņiem atzīt pēc Latvijas neatkarības atjaunošanas dzimušos nepilsoņu bērnus (ja vecāki to vēlējās).

Nākamo lēcienu interese par naturalizāciju piedzīvoja ar Latvijas iestāšanos Eiropas Savienībā. 2004. gadā tika sisti visi rekordi un interesi kļūt par Latvijas pilsoņiem izteica 21 297 cilvēki. Šim lēcienam gan sekoja straujš kritums un 2006. gadā naturalizēties vēlējās divreiz mazāk cilvēku – tikai 10 581 nepilsonis. Kopš 2007. gada iesniegumu skaits grozās ap 3000 pilsoņiem. Šā gada vienpadsmit mēnešos interesi kļūt par pilsoņiem izteikuši tikai 2010 cilvēki, kas ir zemākais rādītājs kopš naturalizācijas sākšanas 1995. gadā.

TESTS. Kāds testu pildītājs tu esi?

VIDEO. Urbānais ceļotājs ielauzies Fukušimas sarkanajā zonā un parāda, kā izskatās pamestās spēkstacijas vadības telpas

RAKSTA REDAKTORS

Ātri un klusi tiek iznīcināts vēl viens Latvijas pagasts. Viļķenē tiek plānota skolas un Vitrupes bibliotēkas slēgšana

Naturalizācijas pārvaldes ikgadējais pētījums uzrāda, ka galvenais iemesls, kādēļ nepilsoņi nevēlas naturalizēties, ir uzskats, ka pilsonība viņiem pienākas automātiski (tā domā teju ceturtā daļa jeb 24,8% aptaujāto nepilsoņu). Tāpat liela daļa nepilsoņu apzināti vilcinās, jo pašreizējais statuss ļauj vieglāk ceļot uz Krieviju un citām NVS valstīm (pilsoņiem tam nepieciešama vīza). Tikai 25% aptaujāto apliecināja, ka vēlētos naturalizēties tuvākajā laikā (tas ir par 10% mazāk nekā pērn). Vislielākā interese par Latvijas pilsonību esot jauniešu vidū.

Naturalizācijas iesniegumu skaita sadalījums pa nedēļām skaidri uzrāda, ka nepilsoņu attieksmi pret pilsonības iegūšanu ļoti ietekmē sociālekonomiskā situācija un politiskās diskusijas.

Īpaši zema interese bija laikā, kad politiskajā darba kārtībā bija tādi jautājumi kā divvalodības referendums vai parakstu vākšana par pilsonības piešķiršanu visiem. Aktivitāti neveicina arī fakts, ka Pilsonības likums pašreiz parlamentā atvērts grozījumiem. Tajā gan nav runas par naturalizācijas atvieglojumiem, bet daļa nepilsoņu cer, ka tādi grozījumi uzradīsies un Latvijas pilsonību tuvākajā laikā varēs iegūt bez naturalizācijas (tātad bez latviešu valodas zināšanām) vai arī dubultpilsonības ieviešana ļaus viņiem kļūt vienlaikus par Krievijas un Latvijas pilsoņiem.

Politiķi vaino viens otru

Saeimas Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas vadītāja Ināra Mūrniece (NA) uzskata, ka naturalizācijas apsīkšana nav nekas pārsteidzošs, jo process ir noritējis jau teju 17 gadus un šajā laikā vairākums nepilsoņu, kuri to vēlējās, pilsonību jau ir ieguvuši. “Taču nenoliedzami, ka interesi par Latvijas pilsonības iegūšanu samazina tādas organizācijas kā Nepilsoņu kongress vai Lindermana “Par dzimto valodu”, kas nepilsoņiem bārsta neizpildāmus solījumus vai pat nodarbojas ar musināšanu,” sprieda deputāte.

Turpretim Saeimas deputāts Boriss Cilevičs (“SC”) uzskata, ka pie naturalizācijas zemajiem tempiem vainojami valdošie politiķi. “Naturalizācijas process ir ne tikai piebremzējies. Es teiktu, ka tas faktiski ir apstājies. Domāju, ka valdība dara visu iespējamo, lai mazinātu cilvēkiem vēlmi naturalizēties. No valdošās koalīcijas puses nāk skaidri signāli, ka šie cilvēki te nav vēlami,” uzskata B. Cilevičs. Lūgts precizēt, kas tie par signāliem, Cilevičs paskaidroja, ka tie izpaužoties gan kā nicīga politiķu retorika, gan oficiālu dokumentu veidā, piemēram, bijušās kultūras ministres Sarmītes Ēlertes gatavota integrācijas koncepcija, kas, pēc Cileviča domām, esot “asimilācijas koncepcija”. Šāda rīcība, viņaprāt, saistāma ar nacionālo partiju savtīgām interesēm: “Piešķirt lielākajai daļai nepilsoņu balsstiesības būtu pilnīga politiska katastrofa un pašnāvība nacionālajām partijām, jo tādā gadījumā politiskā peizāža mainītos ļoti būtiski. Ja jau tagad “SC” ir izredzes Rīgā saņemt vairāk nekā pusi vietu domē, tad, pierēķinot nepilsoņus, nacionālistiem vispār nebūtu uz ko cerēt. Tādēļ “Vienotība” un NA izmisīgi iestājas pret to.” Viņaprāt, vairākums nepilsoņu joprojām jūtas nodoti, jo Tautas frontes solījums par pilsonības piešķiršanu neesot izpildīts.

Saeimas Sabiedrības saliedētības komisijas priekšsēdētāja biedrs Valdis Liepiņš (Reformu partija) uzskata, ka naturalizācijas zemie rādītāji ir “kliedzoši”, un tajā lielā mērā vainojama arī Krievijas politika, piedāvājot nepilsoņiem iespēju bez vīzas ceļot uz NVS valstīm. Deputāts ierosina naturalizācijas procesu padarīt mazāk birokrātisku un noslēgumā izsniegt pilsoņa pasi svinīgā ceremonijā ar solījuma došanu.

Patiesais nepilsoņu skaits nezināms

Saeimā Pilsonības likums šobrīd atvērts grozījumiem. Par to notikušas karstas politiķu debates gan no parlamenta tribīnes, gan dažādās konferencēs un izveidota īpaša apakškomisija parlamentā. Likumprojekts vairāk skar trimdinieku dubultpilsonības jautājumu un nepilsoņu bērnu automātisku atzīšanu par Latvijas pilsoņiem (ja vien viņu vecāki pret to neiebilst). Tomēr arī Pilsonības likuma apakškomisijas vadītājs Ingmārs Čaklais (“Vienotība”) saskāries ar dažādām spekulācijām par gaidāmajiem likuma grozījumiem. “Ar šā likumprojekta pabeigšanu un pieņemšanu galīgajā lasījumā sabiedrībai tiks dots skaidrs signāls, ka nebūs te nekāda “nulles pilsonības varianta” vai nesaprotamu atvieglojumu. Esmu pilnīgi pārliecināts, ka pēc tam interese par pilsonības iegūšanu atkal pieaugs,” prognozēja I. Čaklais. Apakškomisija darbu pie likuma pabeigšot janvārī un ziemas sesijas laikā to plānots pieņemt galīgajā lasījumā.

Tiklīdz būs sakārtots Pilsonības likums, nākamajam jautājumam vajadzētu būt nepilsoņu patiesā stāvokļa noskaidrošanai. Pēc PMLP statistikas, šā gada 1. jūlijā Latvijā bija 304 806 nepilsoņi, taču deputāta I. Čaklā rīcībā esot informācija, ka vērā ņemama daļa no viņiem patiesībā ir citas valsts pilsoņi. Turklāt ļoti bieži tā nemaz neesot Krievijas, bet gan Īrijas, Vācijas, Kanādas vai vēl kādu citu valstu pilsonība. “Tas ir negodīgi un nelikumīgi, bet valsts šo jautājumu nekad nav īsti centusies sakārtot. Daudzi nepilsoņi vienlaikus ieguvuši citas valsts pilsonību ne aiz ļauna prāta, bet vienkārši aiz nezināšanas,” sprieda I. Čaklais. Tādēļ šā jautājuma sakārtošana, viņaprāt, jāsāk nevis ar sankcijām, bet gan skaidrošanu.

Naturalizācijas iesniegumu skaits no 1995. līdz 2011. gadam