Ilustratīvs attēls
Ilustratīvs attēls
Foto: LETA

Iesaucamos nomaina profesionāli karavīri. 30 svarīgākie notikumi Latvijai 2

Savā 30 gadu jubilejā “Latvijas Avīze” atskatās uz aizvadītajiem gadu desmitiem un notikumiem, procesiem, kuri bijuši īpaši svarīgi mums un Latvijai.

Reklāma
Reklāma
Mistika: pie Ukrainas robežas atvēries milzīgs krāteris, ko dēvē par “portālu uz pazemes pasauli” 32
Kokteilis
Mākslīgais intelekts nosauc 5 sieviešu un 5 vīriešu vārdus, kas nes laimi to īpašniekiem 24
Putins ir izmēģinājis jaunu “superieroci”, kādu pasaule “vēl nav redzējusi” 154
Lasīt citas ziņas

Deviņdesmito gadu beigās, kad saņēmu vidusskolas atestātu, man, tāpat kā daudziem līdzīga vecuma puišiem, prātu urdīja jautājums par nepieciešamību nekavējoties iestāties kādā no augstskolām.

Galvenais dzinulis kļūšanai par studentu bija gluži prozaisks – “lai zoļļos nepaņem”. Lai reabilitētu savu paaudzi, piebildīšu, ka bija mūsu vidū arī vienaudži, kas bija gana disciplinēti, raksturā stingri un interesējās par militārām lietām. Viņi nemaz negaidīja iesaukšanas pavēsti, bet paši devās studēt uz Nacionālo aizsardzības akadēmiju, un daži vēl šobrīd ir virsnieki bruņotajos spēkos.

CITI ŠOBRĪD LASA

Divtūkstošo gadu sākumā arī likumdevēji saprata, ka nav jēgas armijā tērēt laiku un resursus tādiem pankiem kā mēs, bet jādod iespēja militāro karjeru veidot un valsti ar ieročiem rokās sargāt tiem, kas paši to vēlas. Nu jau pagājuši vienpadsmit gadi kopš 2007. gada 1. janvāra, kad Latvija oficiāli atcēla obligāto militāro dienestu (OMD) un pilnībā pārgāja uz profesionālo armiju. Taču diskusija par obligātā militārā dienesta atjaunošanu ik pa laikam uzvirmo ar jaunu sparu. Nacionālo bruņoto spēku (NBS) vadība un Aizsardzības ministrija pret šādiem ierosinājumiem kategoriski iebilst. NBS komandieris Leonīds Kalniņš aplēsis, ka OMD atjaunošanai būtu nepieciešami līdz pat 100 miljoniem eiro, lai sarūpētu ekipējumu, kazarmas, ēdnīcas un citu infrastruktūru. Turklāt, lai uzturētu šādu sistēmu ar vismaz 1300 karavīriem, vēl ik gadu vajadzētu 30 miljonus eiro.

Šodien kara gadījumā Latvija varētu rēķināties ar 17,5 tūkstošiem militāri sagatavotu karavīru, tajā skaitā 6,5 tūkstošiem profesionālā dienesta karavīru, 8000 zemessargu un 3000 rezerves karavīru. Tāpat Latvija paļaujas uz NATO sabiedroto atbalstu.

Aizsardzības ministrijas (AM) apkopotā informācija liecina, ka OMD pastāv tikai desmit NATO un ES valstīs, bet 24 valstīs ir pilnībā profesionālā armija.

Tieši pirms gada interneta portālā “manabalss.lv” parādījās iniciatīva “Stiprai Latvijai stipru armiju!”, kas paredz OMD atjaunošanu. Tās autors Raimonds Lejnieks-Puķe pārliecināts, ka, atjaunojot OMD, Latvija ne vien stiprinātu savas aizsardzības spējas un efektīvāk izpildītu NATO saistības, bet arī attīrītos no valstij nelojāliem iedzīvotājiem, “jo viņi emigrētu uz ārvalstīm”. Gada laikā gan šo iniciatīvu parakstījuši vien nedaudz vairāk kā 300 atbalstītāju (iesniegšanai Saeimā nepieciešami vismaz 10 000 parakstu).

Raimonds Lejnieks-Puķe: “Fakts, ka gada laikā šo iniciatīvu parakstījis samērā neliels cilvēku skaits, protams, skumdina. Taču tas nav pārsteigums, ņemot vērā, kādu pretreakciju šis priekšlikums izraisīja no Aizsardzības ministrijas. Nekādā gadījumā nepiekrītu ministrijas apgalvojumiem, ka OMD atjaunošana vājinātu Latvijas aizsardzības spējas. Obligātās apmācības varētu notikt paralēli profesionālajam dienestam. Ministrijas argumenti par līdzekļu trūkumu gan izklausās loģiski. Pēc šīs iniciatīvas iesniegšanas saņēmu neizpratni no vienaudžiem. Pats neesmu bijis obligātajā dienestā, jo tobrīd vēl biju par jaunu, bet esmu 52. kājnieku bataljona zemessargs. Tas manī nostiprinājis pārliecību, ka zināšanas un prasmes, kuras iekļautas zemessargu pamatapmācībā, būtu jāapgūst ikvienam Latvijas vīrietim.”

Reklāma
Reklāma

Raimonds Bergmanis, aizsardzības ministrs: “Aizsardzības ministrija nav pret obligāto militāro dienestu, taču tā atjaunošanai un uzturēšanai būtu nepieciešami ievērojami finanšu līdzekļi, cilvēkresursi un infrastruktūra. Mūsdienu apdraudējuma apstākļos armijai ir jābūt augstā gatavībā un spējīgai ātri reaģēt. Karavīram nepieciešamas prasmes izmantot attīstītas militārās tehnoloģijas, kuras nevar apgūt īsā laikā, piemēram, prasmes izmantot pretgaisa aizsardzības un prettanku ieročus. Obligātā militārā dienesta atjaunošana neatrisinātu iztrūkumu profesionālajā dienestā, un vēl aizvien būtu nepieciešams profesionālā dienesta personāla palielinājums un ieguldījums aizsardzības bruņojumā un tehnoloģijās.”

LA.LV aicina portāla lietotājus, rakstot komentārus, ievērot pieklājību, nekurināt naidu un iztikt bez rupjībām.