Mobilā versija
Brīdinājums -1.4°C
Voldemārs, Valdemārs, Valdis
Sestdiena, 10. decembris, 2016
2. februāris, 2012
Drukāt

Iesildās debatēm par svešvalodu prasībām

murniece_leta

Saeima šodien pirmajā lasījumā lems par Darba likuma grozījumiem, kas liegtu darba devējiem izvirzīt darbiniekiem nepamatotas svešvalodu zināšanu prasības. Debatēm par šo jautājumu deputāti iesildījās jau vakar, Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijā uzklausot dažādus ekspertus. 


Uzaicinātie cilvēktiesību eksperti apšaubīja nacionāli noskaņoto deputātu sagatavotos grozījumus Darba likumā, norādot, ka nav izdevies fiksēt kādus konkrētus diskriminācijas gadījumus. “Esam interesējušies gan tiesās, gan Valsts darba inspekcijā, gan Tiesībsarga birojā, bet nekur nav kaut vienas konkrētas sūdzības par to, ka darba tirgū tiktu diskriminēti latvieši par svešvalodas nezināšanu. Ja kāds var mums šādus faktus sniegt, būsim tikai priecīgi tos uzklausīt,” sacīja Latvijas Cilvēktiesību centra (LCC) vadītāja Anhelita Kamenska. Toties 2008. gadā esot fiksēts kāds pārkāpums, kad darba sludinājumā pie prasībām bija norādīts “vēlams latvietis”. Par šo diskrimināciju vainīgajam uzņēmumam toreiz tiesa piemēroja 200 latu sodu. A. Kamenska arī informēja, ka laika posmā kopš 2008. gada tiesās pieaudzis ar diskrimināciju saistīto lietu skaits, bet tas joprojām esot pārāk neliels. Pēc viņas domām, pie vainas varētu būt apstāklis, ka pretdiskriminācijas normas ir izkaisītas pa vismaz 30 dažādiem likumiem, tādēļ cilvēkiem esot grūti orientēties un aizstāvēt savas tiesības. Eksperte ieteica deputātiem strādāt pie atsevišķa visaptveroša diskriminācijas jautājumu likumprojekta.

Arī Tiesībsarga biroja jurists Arvīds Dravnieks praksē neesot saskāries ar gadījumiem, kad latvieši darba tirgū tiktu diskriminēti tādēļ, ka nezina krievu valodu vai kādu citu svešvalodu. Tomēr, viņaprāt, būtu lieki veidot atsevišķu pretdiskriminācijas likumu, jo šāds normatīvais akts būtu vispārīgas dabas. Un Latvijas tiesību sistēmas hierarhijā vispārīgās normas atrodas zemāk par specializētajām.

Cilvēktiesību komisijas priekšsēdētāja Ināra Mūrniece (NA) informēja ekspertus, ka viņas partijas biedre Vineta Poriņa esot apkopojusi virkni gadījumu, kad darba devēji nepamatoti pieprasījuši svešvalodas zināšanas. “Tas, ka kādas darba devēju valodas prasības likušas cilvēkiem just diskomfortu, vēl nenozīmē, ka varam runāt par diskriminācijas gadījumu,” steidza oponēt Boriss Cilevičs (“SC”).

Arī klātesošie cilvēktiesību eksperti nevarēja dot skaidru atbildi uz komisijas priekšsēdētājas jautājumu, vai darba devēja prasība apkopējai brīvi pārvaldīt krievu un angļu valodu Latvijā būtu jāuzskata par diskriminējošu.

 

“Ja mēs runājam par nesamērīgām prasībām, tad arī uzstādījums apkopējai brīvi pārvaldīt latviešu valodu ir nesamērīgs, jo viņas darba tiešie pienākumi neprasa komunicēt ar cilvēkiem,” sprieda A. Kamenska.

 

Deputāte un valodniece Vineta Poriņa Eiropas Komisijas projekta ietvaros veikusi pētījumu, kurā pēc Getingenes universitātē piedāvātās metodikas anketējusi Latvijas cilvēkus par viņu kritiskāko pieredzi starpkultūru komunikācijā Latvijā. V. Poriņa uzsver, ka tas bija pētījums par valodas lietojumu ne tikai darba tirgū, bet dažādās dzīves jomās. Lūgti aprakstīt kritiskāko atgadījumu savā dzīvē komunikācijā ar citu kultūru, daudzi desmiti respondentu aprakstījuši pieredzi tieši darba meklējumos. “Piemēram, kādai jaunai optiķei, kura runā latviski un vairākās Eiropas Savienības svešvalodās, atteikts darbs divos optikas salonos un vēl izteiktas pamācības, lai iemācās krievu valodu, ja grib strādāt savā profesijā. Trešajā salonā viņa pieņemta darbā, bet kolēģiem piekodināts ar jauno darbinieci sarunāties tikai krieviski, lai viņa ātrāk iemācītos šo svešvalodu. Arī kādam vīrietim, daudzvalodīgam ārzemju latvietim, augsta līmeņa datorspeciālistam, kurš atgriezies uz dzīvi Latvijā, darbs atteikts krievu valodas neprasmes dēļ. Vīrieša ģimene tādējādi spiesta Latviju pamest. Tādu bezprecedenta gadījumu ar ārzemju latviešiem ir daudz. Cilvēkam, kurš meklēja krāvēja darbu, tas atteikts, jo viņš nepārzināja krievu valodu, kaut arī šajā darbā viņam pilnīgi noteikti nav jāsazinās ar Krieviju,” pastāstīja V. Poriņa. Viņas pētījums, ko autore joprojām turpina, ir daļa no starptautiska projekta un kolēģi no Vācijas, Francijas, Anglijas un citām valstīm neesot spējuši noticēt, ka vispār ir iespējama šāda valstsnācijas pārstāvju diskriminācija.

 

Pievienot komentāru

Draugiem Facebook Twitter Google+