Mobilā versija
-1.6°C
Antonija, Anta, Dzirkstīte
Trešdiena, 7. decembris, 2016
19. marts, 2012
Drukāt

Ieskaits (2)

fotolia_14177967_subscription_l

Man pieder kapitāldaļas uzņēmumā. Dzirdēju, ka pamatkapitālu var apmaksāt un palielināt ar ieskaitu. Taču man nav īsti skaidrs, kas ir ieskaits, kā to var noformēt un vai tas tiešām iespējams, jo brīvu naudas līdzekļu man nav, bet, lai saņemtu kredītu, vajag palielināt uzņēmuma pamatkapitālu.
 Juris A. Jelgavā

 

Praksē tiešām ir plaši sastopams tāds darījumu veids kā ieskaits, kas ir reglamentēts Civillikuma ceturtajā daļā “Saistību tiesības”. Civillikuma 1846. pantā noteikts, ka ar ieskaitu jāsaprot prasījuma dzēšana ar pretprasījumu. Ar ieskaitu parasti izbeidzas saistību tiesības. Ja, piemēram, Andris ir parādā Jānim 500 latu, bet viņš savukārt ir parādā Andrim 300 latu, tad Jānis var prasīt no Andra, lai viņš šos 300 latus ieskaita 500 latu parādā. Tādējādi Jānis vairs nav parādā Andrim, bet Andris paliek parādā Jānim tikai 200 latu.

Taču šādos gadījumos jāatceras, ka parādnieka pretprasījums nedzēš parādu pats no sevis, bet tikai tad, ja viņš to tieši ir piedāvājis šim nolūkam. Parādniekam ir tiesības prasīt ieskaitu katrā laikā, arī pēc tiesas sprieduma, to izpildot vai prasījumu samaksājot, ja tikai viņš pierāda, ka viņa pretprasījuma izpildīšanai vai samaksai netraucē nekādi šķēršļi.

Ar pienācīgā kārtā piedāvātu un atzītu ieskaitu prasījums tiek dzēsts pilnīgi vai daļēji, tāpat kā ar samaksu, ar visiem blakus prasījumiem (nokavējuma procenti, līgumsods) prasījumu dzēš no tā laika, no kura pretprasījumu ieskaita.

 

Ja kāds nokavē vai neprasa ieskaitu, tas tomēr nezaudē tiesības uz pretprasījumu. Parādnieks, kurš maldības dēļ nav prasījis ieskaitu, var atprasīt savu maksājumu, ja viņš neuzskata par labāku patstāvīgi izlietot pretprasījumu, ceļot atsevišķu prasību.

 

Ja kādam ir vairāki pretprasījumi, tas var piedāvāt ieskaitam vienu vai otru no tiem pēc savām vēlmēm. Arī tas, kam jānolīdzina vairāki parādu prasījumi, var izvēlēties, kuru no tiem viņš grib ieskaitīt savos pretprasījumos. Šādos gadījumos parasti sastāda ieskaita aktu, kurā norāda saistību apjomu, kuras savstarpēji ieskaita, un to izcelšanās pamatu, piemēram, aizdevuma līgumu, parādzīmi, u.tml.

Parādnieks var izlietot savu pretprasījumu arī pret kreditora gribu, taču tikai tad, ja:

• abu prasījumu priekšmeti ir viena veida (piemēram, naudas prasījums);

• abiem prasījumiem jau iestājies termiņš.

Ja, piemēram, Andris ir saņēmis no Jāņa kokmateriālus 500 latu vērtībā, bet Jānis ir saņēmis no Andra naudas aizdevumu 500 latu, kurus Andris pieprasa no viņa, Jānis nevar pret Andra gribu ieskaitīt šajos 500 latos kokmateriālu vērtību. Nosakot savstarpēju prasījumu vienādību, nav nozīmes to izcelšanās pamatam, piemēram, naudas prasījumi var rasties vienai personai no aizdevuma līguma, bet otrai – no atlīdzības par nodarītajiem zaudējumiem.

 

Ja prasījums un pretprasījums jāsamaksā dažādās vietās, tas tāpat nav šķērslis ieskaitam, tikai jāatlīdzina kreditoram (bet ne parādniekam, kurš prasa ieskaitu!) zaudējumi, kādi viņam var rasties, saņemot samaksu citā vietā.

 

Svarīgi atcerēties, ka vairākos gadījumos likums nepieļauj saistību dzēšanu ar ieskaitu. Tas nav pieļaujams:

• pret prasību par tādas lietas atdošanu, kuru pretinieks prettiesīgi paņēmis;

• pret valsts vai pašvaldību nodokļu un klaušu prasījumiem;

• pret valsts pirkuma maksas prasījumu par pārdotām lietām.

Ieskaitam piedāvātajam prasījumam jāpieder pašam parādniekam – trešo personu prasījumi kreditoram nav jāieskaita. Tātad ne aizbildnis sava aizbil­stamā, ne pilnvarnieks sava pilnvarotāja prasījumus pret saviem paša parādiem nevar ieskaitīt. Taču arī šim nosacījumam ir izņēmumi:

• galvinieks var ieskaitīt galvenā parādnieka prasījumus;

• ja pastāv laulāto mantas kopība, laulāto prasījumos var ieskaitīt tos parādus, uz kuriem attiecas kopīgā manta;

• mantinieks var ieskaitīt savam kreditoram tā parādus mantojuma atstājējam.

Komerclikumā noteikts, ka pamatkapitālu apmaksā ar naudu vai mantisku ieguldījumu.

 

Par mantiskā ieguldījuma priekšmetu var būt naudas izteiksmē novērtējama ķermeniska vai bezķermeniska lieta, kuru var izmantot sabiedrības komercdarbībā, izņemot lietas, uz kurām saskaņā ar likumu nevar vērst piedziņu.

 

Pamatkapitāla apmaksa ar mantisko ieguldījumu nozīmē to, ka sabiedrības īpašumā nonāk ķermeniska vai bezķermeniska lieta, izņemot naudu. Likumdevējs mantisko ieguldījumu uzsver kā alternatīvu naudai, un ieskaita pamatā ir abpusējas parādsaistības.

Ieskaitu uzskata kā mantisko ieguldījumu, un tad ir nepieciešams mantiskā ieguldījuma novērtējums atbilstoši Komerclikuma noteikumiem. Komerclikumā turklāt noteikts: ja dibināšanas līgumā vai pamatkapitāla palielināšanas noteikumos nav paredzēts mantiskais ieguldījums, pamatkapitālu apmaksā tikai naudā.

 

Konsultēja juriste Kristīne Krēsliņa.

 

Pievienot komentāru

Draugiem Facebook Twitter Google+