Mobilā versija
-0.8°C
Evija, Raita, Jogita
Sestdiena, 3. decembris, 2016
1. februāris, 2013
Drukāt

Ieskats diplomātijas ķēķī

Foto - LETAFoto - LETA

Bijušā diplomāta, profesora Valda Krastiņa grāmatas ”Ļoti personīgi” atvēršanas svinības otrdien pulcēja pilnu Lielās ģildes Minsteres zāli. Ne velti, jo atvērts tika viens no pirmajiem darbiem, kas ļauj ielūkoties Latvijas diplomātijas jaunāko laiku vēstures aizkulisēs.


 

Valdis Krastiņš ir bijis ne vien vēstnieks Čehijā, Slovākijā, Turcijā, Norvēģijā un Somijā, bet, pirms 1992. gadā stāties Latvijas diplomātiskajā dienestā, darbojās arī kā Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmijas profesors, bija augsta līmeņa Latvijas Radio skaņu režisors. Tas izskaidro, kādēļ publikā redzēja ne vien ar ārlietām saistītus ļaudis kā Georgu Andrejevu un Žaneti Ozoliņu, bet arī viesus no mūziķu aprindām, piemēram, pianistu Venti Zilbertu un komponistu Juri Karlsonu.

”Latvijas diplomātijas vēstures lauks diemžēl pagaidām nav uzarts,” svinīgajā brīdī atzīmēja LU profesore Žanete Ozoliņa. Apgādā ”Mansards” izdotais 132 lappušu sējums nav gluži Latvijas diplomātijas jaunāko laiku vēsture, bet drīzāk tās skices, raugoties no autora personīgā skatupunkta. Tas arī akcentēts grāmatas nosaukumā – ”Ļoti personīgi”. Valdis Krastiņš ir viens no tiem, kuri 1991./1992. gadā uzņēmās Latvijas valsts pārstāvniecību sistēmas veidošanu burtiski tukšā vietā, varbūt tādēļ viņa vērojumos mazāk rutīnas. Kā publikai bilda pats autors: ”Savu darbu diplomātijā sāku divu iemeslu dēļ. Pirmais bija ziņkāre, zināma dēku kāre. Otrais – vēlēšanās kaut ko darīt valsts labā.”

Grāmata uzrakstīta elegantā valodā, lietojot no rietumniekiem patapināto vārdu ”sovjeti”. Tajā ir par cerībām, vilšanos, patiesības neatbilstību stereotipiem, kļūdām, dažu valstu diplomātisko tradīciju un dzīves īpatnību vērojumiem.

Nav noklusēta augstprātība un snobisms ar kādu nācies sastapties ārzemēs, iezīmēti daži konflikti, dažas Latvijas varasvīru garām palaistas ekonomiskās izdevības, intrigas un dīvainības 90. gadu Latvijā, tajā skaitā Ārlietu ministrijā. Interesanti ir palasīt arī par 1998. gada Baltijas jūras valstu padomes galotņu sanāksmes vērojumiem.

Kopumā ”Ļoti personīgi” ir kaut diplomātiski ieturēta, tajā pašā laikā atklāta, rakstīta tā, kā parasti atmiņu stāstus pie mums Latvijā tomēr neraksta. Interesanti ir atsevišķu personu raksturojumi Valda Krastiņa interpretācijā: Jānis Jurkāns – ”vienmēr eleganti tērpies, iznesīgs, labi jutās sabiedrībā, asprātīgs, ļoti labprāt izrādīja savu pārākumu”; speciālo uzdevumu vēstnieks Mavriks Vulfsons – ”ļoti kolorīts”, Aivars Markots – ”Jurkāna mīlulis”; Einars Repše – ”ļoti apdāvināts, bet morālā ziņā ne nevainojams”. Čehijas prezidents Vāclavs Havels vienmēr brīdinājis savus tautiešus no ”pašapmierināta provinciālisma”, Krievijas premjers Viktors Černomirdins bijis ”drūms un nerunīgs”, Somijas prezidente Tarja Halonena – ”šerpa dāma”, bet dūšīgajam Vācijas kancleram Helmutam Kolam vajadzējis īpašu krēslu un auto. Grāmatā pieminētas un lakoniski raksturotas arī citas, kā 90. gados, tā arī mūsdienās Latvijas politikā un ekonomikā pazīstamas personības, tamdēļ žēl, ka izdevuma beigās nav atradusies vieta personu rādītājam.

”Ļoti personīgi” atvēršanas svētkos atklājās, ka izdošanai šogad tiek gatavota vēl viena Valda Kras­tiņa grāmata. Tajā atmiņas no padomju laika, no laika, ko autors ”ienīdis no pirmās tanku dārdoņas”.

 

Pievienot komentāru

Aukstums šoziem paņēmis jau 29 cilvēku dzīvības; sestdien stindzinās pat -16 grādu salsAukstums šoziem paņēmis jau 29 cilvēku dzīvības, bet vēl vairāki simti ar ķermeņa atdzišanu nonākuši slimnīcā, piektdien vēstīja raidījums “LNT Ziņas”.
Draugiem Facebook Twitter Google+