Mobilā versija
Brīdinājums -0.9°C
Guna, Judīte
Sestdiena, 10. decembris, 2016
5. janvāris, 2012
Drukāt

Ieskats vilku limita plānošanas aizkulisēs


Foto - Andris EglītisFoto - Andris Eglītis

Kopš vilku medības Latvijā tiek ierobežotas termiņā un apjomā, pagājuši jau septiņi gadi. Periods, kad daļa nomedīto vilku nonāk pētnieku rokās, ilgst jau 13 gadu un iesniedzas gan nelimitētās, gan limitētās medīšanas režīma laikos. Pavisam precīzs vecums, dzimums un auglība noskaidroti jau vairāk nekā 800 pelēčiem. Tas dod iespēju beidzot sākt saprast, kādi demogrāfiskie procesi valda Latvijas vilku populācijā.


 

Vidēji 46% no nomedītajiem bijuši vilcēni, kas jaunāki par gadu. Vienu gadu vecie vilki veido 10,5%, divus un trīs gadus vecie ļoti līdzīgu – attiecīgi 10,1 un 10% – daļu no kopējā mednieku guvuma. Tālākajās vecuma grupās vilku īpatsvars pakāpeniski sarūk, bet tikai pusprocents nodzīvo ilgāk par astoņiem gadiem. Pavisam reproduktīvā vecumā bijuši 43,6% no nomedītajiem vilkiem. Tēviņu un mātīšu attiecība visās vecuma grupās faktiski vienāda, bet kucēni dzimuši vai dzimtu 70% reproduktīvā vecuma mātītēm.

Šī informācija arī ikvienam laikraksta lasītājam ļauj kļūt par vilku populācijas modelētāju. Nav pamata domāt, ka dabā dzīvojošo vilku vecuma struktūra būtiski atšķiras no medībās iegūtās. Vienkāršības labad iesakām sākt ar 100 vilkiem pavasarī, beidzoties medību sezonai. Šajā laikā jaunākajai vilku paaudzei jau ir viens gads, taču līdz gada vecumam izdzīvojušo kucēnu nav palicis vairāk par 10 – 15 no 100. Vēl atņemam 10 divus gadus vecos, kuri šajā vecumā parasti tikai uzsāk pāru veidošanu, un atlikušos 80 izdalām ar divi.

 

No 40 pieaugušām vilcenēm 28 kļūst par kucēnu mātēm ar vidējo metienu seši kucēni. Tātad jūnija sākumā 100 vilku saimei pievienojas ap 170 jaundzimušo, kas jau pēc pusotra mēneša stājas pretī mednieku centieniem ierobežot plēsēju skaita pieaugumu.

 

Sākuma skaitli šiem aprēķiniem katrs var izvēlēties pēc savas izpratnes. Ja kādam šķiet, ka tas būtu rakstāms ar četriem cipariem, tad vajadzētu mierīgi apsēsties pie galda, paņemt zīmuli un papīru un veikt aprēķinus pēc minētā parauga. Ja rezultāti rēķinātāju nepārsteigs, tad ikvienam dabas pētniekam būtu ļoti interesants viņa viedoklis par to vilku gaitām, kuri paliek nenomedīti. Katra vilka “uzturēšanai”, aptuveni rēķinot, nepieciešams vismaz 100 pieaugušu savvaļas pārnadžu (ar to nedomājot 100 pārnadžu apēšanu). Kas gan ar šiem plēsējiem notiek, ja tikai ļoti rets vilks ir vecāks par astoņiem gadiem, kamēr pārnadžu daudzums, izņemot stirnas, ir pieaudzis? Jā, kādu daļu jau savaino, kāds aizstaigā uz kaimiņzemēm, tiek sabraukts vai pat nelikumīgi nomedīts, bet ne jau tūkstoši. Taču fakts, ka vilku skaits intensīvi apmedītā populācijā gada laikā var svārstīties pat par 300%, ja vien ir iespēja veidoties pieaugušu dzīvnieku pāriem, ir acīmredzams. Uzskaitīt tik nepastāvīga lieluma medību resursu ir nereāli. Vienīgi zināšanas par populācijas demogrāfiju ļauj Valsts meža dienestam neatkarīgi no veiksmēm vai neveiksmēm medījamo dzīvnieku uzskaitē izvērtēt populācijas stāvokli un noteikt tādu lielāko pieļaujamo nomedīšanas apjomu, kas populācijas atjaunošanās spēju nesamazina, vienlaikus nedodot iespēju tai arī nekontrolēti pieaugt. Pagaidām vēl medniekiem jātiek galā ar sākotnēji noteikto 150 vilku limitu, par kura paaugstināšanu lemsim tad, kad būs aptuveni zināms vēl nenomedīto vilku dzimuma un vecuma sadalījums. Kā vienmēr pateicamies visiem tiem medniekiem un taksidermistiem, kas izrādījuši atsaucību, nododot nomedīto vilku ķermeņus un galvaskausus izpētei Latvijas valsts mežzinātnes institūtā “Silava”.

 

Pievienot komentāru

Draugiem Facebook Twitter Google+