Iespēja, ka pensijas tiks indeksētas jau šogad, kļūst arvien reālāka 0
Saeimas Sociālo un darba lietu komisijas deputāti vakar uzdeva Labklājības ministrijai kopā ar Latvijas Pensionāru federāciju ne vēlāk kā līdz šā gada 1. augustam sagatavot priekšlikumus par iespējām indeksēt pensijas jau ar šā gada oktobri, kā to atklātā vēstulē Saeimai pieprasījuši vairāk nekā simts tūkstoši iedzīvotāju.
Labklājības ministre Ilze Viņķele (“Vienotība”) komisijas sēdē informēja deputātus, ka darbs pie priekšlikumu gatavošanas faktiski jau esot sācies un ministrija pastāvīgi apspriežot iespējamos risinājumus ar pensionāru organizācijām. “Esmu gana optimistiska, un domāju, ka mums visiem kopā izdosies veikt pensiju indeksāciju jau šogad, vienlaikus nesaplosot sociālo budžetu un neļaujoties priekšvēlēšanu skrējienam,” teica ministre. Taču pirms sākt runāt par konkrētiem indeksācijas mehānismiem un apmēriem, esot nepieciešams sagaidīt sociālā budžeta pusgada rādītājus. Līdz ar to politiķi pagaidām nav gatavi atbildēt uz jautājumu par to, cik liela indeksācija gaidāma un vai tā attieksies arī uz lielo pensiju saņēmējiem.
LPF gada sākumā izplatīja prasību jau šogad veikt pensiju indeksāciju pilnā apmērā arī par laika posmu no 2009. līdz 2012. gadam, kad indeksācija bija iesaldēta. Pusotra mēneša laikā šo vēstuli parakstīja 106 004 cilvēki. LPF priekšsēdētājs Andris Siliņš uzsvēra, ka savu atbalstu pauduši ne tikai pensionāri, bet arī darbspējīgie iedzīvotāji.
Pēc federācijas aprēķiniem, ieskaitot iesaldēšanas periodu, visas pensijas tagad būtu jāindeksē par 7,1%, kas kopumā no budžeta prasītu aptuveni piecus miljonus latu mēnesī. “Mūsuprāt, valstij viennozīmīgi tam pietiek līdzekļu, jo sociālais budžets joprojām turpina aizdot naudu valsts budžetam,” teica A. Siliņš.
Tomēr gan labklājības ministre, gan Saeimas priekšsēdētāja Solvita Āboltiņa (“Vienotība”) skeptiski vērtē iespēju kompensēt pensionāriem indeksācijas iesaldēšanas laikā zaudēto. “Nez vai tas būtu taisnīgi, jo krīzes laikā ienākumi tika samazināti arī daudzām cilvēku grupām, kas saņem ienākumus no valsts budžeta. Algas samazināja ierēdņiem, skolotājiem un galu galā arī deputātu atalgojums tika iesaldēts,” skaidroja Āboltiņa. Vienlaikus gan viņa piekrīt, ka vienkārši indeksēt pensijas pēc šī gada inflācijas būtu “politiķu ņirgāšanās par pensionāriem”. Saeimas priekšsēdētāja arī aicināja vispirms domāt par cilvēkiem ar maziem ienākumiem. Savukārt Viņķele deputātiem apliecināja, ka LM ir gatava meklēt zelta vidusceļu starp izvēlēm “indeksācija par gadu” un “indeksācija par visu krīzes periodu”, lai process vienlaikus būtu gan taisnīgs, gan finansiāli iespējams. Arī Finanšu ministrijas pārstāvji neiebilda pret līdzekļu piešķiršanu pensiju indeksācijai.
Pensionāru cīņu par indeksāciju apgrūtina nespēja turēties vienotā frontē. Pagājušā gada sākumā no LPF atdalījās pārdesmit Latgales pensionāru organizācijas. Atšķirībā no LPF tās neuzstāj uz pensiju indeksāciju jau šogad un mudina politiķus tā vietā vairāk palīdzēt darbspējīgajiem latgaliešiem.
Atsevišķi darbojas arī Rīgas aktīvo senioru alianse “RASA”. Šo viedokļu atšķirības dēļ LM pašlaik veido Senioru konsultatīvo padomi, kur darbošoties pārstāvji no lielākajām pensionāru organizācijām. LPF pret to atklāti neiebilst, bet tomēr joprojām uzskata sevi par pensionāru interešu aizstāvības “jumta organizāciju”. “No politiķu puses nav īsti korekti apgalvot, ka latgalieši nevēlas indeksāciju. Organizācijas runā vienu, bet mūsu vēstuli parakstīja pa 4000 cilvēkiem no dažādām Latgales vietām – Rēzeknes, Krāslavas, Daugavpils, Ludzas,” atgādināja A. Siliņš.
