Ekonomika
Bizness

“Iespēja Latvijai nepieļaut citu valstu kļūdas.” LTRK nāk klajā ar pētījumu par depozīta sistēmu2


Depozīta sistēmā nonāks mazāk nekā 1% no kopējā atkritumu apjoma Latvijā; plānotās investīcijas paredzamas vairākos desmitos miljonu eiro.
Depozīta sistēmā nonāks mazāk nekā 1% no kopējā atkritumu apjoma Latvijā; plānotās investīcijas paredzamas vairākos desmitos miljonu eiro.
Publicitātes foto

(Papildināts ar Latvijas Pārtikas uzņēmumu federācijas komentāru.)

Ieviešot depozīta sistēmu Latvijā dzērienu iepakojumam, tajā nonāktu aptuveni 15-19 tūkstoši tonnu radītā dzērienu iepakojuma, kas ir tikai 6% no kopējās tirgū novietotās iepakojuma masas, veidojot mazāk nekā 1% no visiem Latvijā savāktajiem atkritumiem.

Tas atklāts pētījumā, kas šodien, 18. aprīlī, tika prezentēts Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras (LTRK) rīkotajā preses konferencē par obligātās dzērienu iepakojuma depozīta sistēmas ieviešanas izmaksām, kā arī ietekmi uz Latvijas ekonomiku un iedzīvotājiem.

Pētījuma rezultāti apliecina, ka depozīta sistēmas ieviešana Latvijā negarantēs nedz atkritumu apjoma sarukumu, nedz gudru to apsaimniekošanu.

Uzliekot uzņēmējiem pienākumu sistēmā investēt vairākus desmitus miljonus eiro, valsts būs ieviesusi neefektīvu instrumentu atkritumu apsaimniekošanas sistēmā.

Diemžēl tas Latvijai arī nepalīdzēs 2030. gadā sasniegt Eiropas Savienības dalībvalstu mērķrādītājus atkritumu apsaimniekošanā, jo obligātā dzērienu depozīta sistēma kopējos iepakojuma pārstrādes rādītājus var maksimāli palielināt tikai par 2%.

Tikmēr pārējo atkritumu apsaimniekošanas maksa patērētājiem pieaugs vidēji par piektdaļu.

“Šī ir iespēja Latvijai nepieļaut citu valstu kļūdas, ieviešot depozīta sistēmu tikai nelielai daļai no dzērienu iepakojumam veidiem, bet nākt klajā ar jauniem, inovatīviem risinājumiem atkritumu apsaimniekošanas jomā, kas ļautu patērētājiem atgriezt plašāku loku atkritumu,” saka LTRK valdes priekšsēdētājs Jānis Endziņš.

Viņš arī norāda, ka uzņēmēji ir gatavi konstruktīvai un argumentētai sarunai ar lēmumu pieņēmējiem, lai kopīgi atrastu visām pusēm vispieņemamāko risinājumu.

Publicitātes foto

Pētījuma aplēses liecina, ka depozīta sistēmas izveidei un ieviešanai nepieciešamās kopējās tiešās investīcijas ir 24,2-38,6 miljoni eiro, kas būs atkarīgas gan no nepieciešamo taromātu (automātisko iepakojuma pieņemšanas punktu) skaita, gan arī noteiktajiem manuālo pieņemšanas punktu kritērijiem.

Savukārt ikgadējās sistēmas uzturēšanas izmaksas lēšamas ap 10-12 miljoniem eiro.

Lai gan plānots, ka iedzīvotāji maksās depozīta maksu – 0,10 eiro katru pirkto depozīta sistēmā iekļauto iepakojuma vienību, kā arī saņems atpakaļ 0,10 eiro depozīta maksu, sistēmas darbības nodrošināšanai par katru iegādāto pudeli būs jāmaksā vismaz 0,036 eiro, ko nevarēs saņemt atpakaļ.

Tāpat arī paredzams, ka līdz ar depozīta sistēmas ieviešanu patērētāji par nešķiroto atkritumu apsaimniekošanu maksās vidēji par 15-20% vairāk nekā pašreiz.

Pie esošā plānotā modeļa, sistēmā būs jāinvestē gan dzērienu ražotājiem, izveidojot skaitīšanas centru, gan tirgotājiem, kuriem būs jāizveido iepakojuma manuālās un automatizētās pieņemšanas punkti, kā arī taromāti.

Ņemot vērā, ka depozīta sistēma no esošās dalītās vākšanas sistēmas “izraus” vērtīgākos iepakojuma materiālus, paredzams, ka tas tieši atspoguļosies arī sadzīves atkritumu apsaimniekošanas cenās.

Prognozējams, ka nešķiroto sadzīves atkritumu apsaimniekošanas izmaksas depozīta ieviešanas rezultātā pieaugs vidēji par 15-20%. Šo sadārdzinājumu jutīs ikkatrs Latvijas iedzīvotājs un uzņēmums.

Lai iegūtu pēc iespējas labākus rezultātus, pētījumā tika analizēta depozīta sistēmas ieviešana arī citās Eiropas valstīs. Konstatēts, ka depozīta sistēmas darbība valstī automātiski nenodrošina kopējo iepakojuma pārstrādes rādītāju pieaugumu.

Piemēram, visaugstākie iepakojuma pārstrādes rādītāji Eiropas Savienībā ir Beļģijā, Čehijā un Spānijā, kurās nav ieviests dzērienu pudeļu depozīts, bet darbojas dalītās atkritumu vākšanas sistēmas.

Vismaz septiņām no desmit valstīm, kurās vēsturiski izveidota depozīta sistēma, nepieciešamas papildu aktivitātes, lai uzlabotu plastmasas iepakojuma pārstrādes īpatsvaru un sasniegtu noteiktos mērķrādītājus 2025. un 2030.gadā.

Kopumā arī citu valstu pieredzes vērtējums rāda, ka sistēmas ieviešanas izmaksas ievērojami pārsniedz ieguvumus atkritumu apsaimniekošanas rādītājos.

Tāpat sistēma nav uzskatāmi palīdzējusi samazināt atkritumu daudzumu dabā vai veicināt atkārtoti lietojamā iepakojuma izmantošanu, gluži otrādi, vienreiz lietojamā PET iepakojums tiek izmantots arvien biežāk.

Pārtikas uzņēmumu federācija: depozīta sistēma ir vienīgais ceļš

Latvijas iedzīvotāji un ražotāji jau šobrīd maksā par to, lai dzērienu iepakojumi tiktu savākti un pārstrādāti, taču esošie rezultāti nav visai iepriecinoši, jo pašreizējā atkritumu apsaimniekošanas sistēma lielu daļu atkritumu apglabā poligonos.

“Tādējādi dzērienu iepakojuma savākšana un pārstrāde nav pārskatāma un līdz ar to mums jābūt līdzatbildīgiem tīrai un sakoptai Latvijai,” uzsver Ināra Šure, Latvijas Pārtikas uzņēmumu federācijas padomes priekšsēdētāja.

Depozīta sistēma pašos pamatos paredz to, ka tā līdzdarbojas jau esošai atkritumu apsaimniekošanas sistēmai, veicinot populārāko un arī dabai bīstamākā iepakojuma savākšanu un otrreizēju pārstrādi.

Protams, katra jauna projekta ieviešana prasa papildu investīcijas, un tas ir tikai pašsaprotami, taču vai mēs varam atteikties investēt brīdī, kad redzam – esošā apsaimniekošanas sistēma nenodrošina ražotāju iepakojuma savākšanu?

Vēl vairāk, tā var sagādāt valstij un tās iedzīvotājiem maksāt smagas sankcijas Eiropas Savienībai par Vienreizējās plastmasas direktīvas mērķu nesasniegšanu, proti, līdz 2025. gadam katrai dalībvalstij ir jānodrošina 77%, bet līdz 2029. gadam – 90% vienreizējo plastmasas pudeļu ar vāciņiem savākšanu un otrreizēju pārstrādi.

Vai mēs to varam nodrošināt pie esošās sistēmas?

Ražotājiem ir pamatotas bažas, ka tas nav iespējams. Depozīta sistēma ir vienīgais ceļš, kas var nodrošināt efektīvu rezultātu sasniegšanu 2-3 gadu laikā.

To ir sapratušas arī citas Eiropas valstis, kur depozīta sistēma vēl nedarbojas. Piemēram, Malta plāno ieviest depozīta sistēmu līdz 2020. gadam, Portugāle līdz 2022., bet Rumānija un Slovākija līdz 2022. gadam. Ko gaida Latvija?

Dzērienu ražotāju vidū ir vienota izpratne par to, ka ritenis nav jāizgudro no jauna, lai rūpētos par efektīvu apgrozībā laistā iepakojuma savākšanu un pārstrādi ar depozīta sistēmas palīdzību, tāpēc starp nozares pārstāvošajām organizācijām ir vienošanās par sistēmas atbalstīšanu.

“Mēs esam gatavi sadarbībai ar valsti, lēmumpieņēmejiem un mazumtirgotājiem, lai ieviestu neatkarīgu, efektīvu depozīta sistēmu,” norāda I. Šure.
Saistītie raksti

LTRK ir politiski neitrāla uzņēmēju biedrība, kurā apvienojušies visu Latvijas reģionu un tautsaimniecības nozaru mikro, mazie, vidējie un lielie uzņēmumi.

Pēc biedru skaita LTRK ir lielākā uzņēmēju biedrība, kurā apvienojušies vairāk nekā 2500 individuāli biedri un vairāk nekā 60 uzņēmēju biedrības.

LTRK individuālo biedru – uzņēmumu – apgrozījums 2017.gadā pārsniedza 14,8 miljardus eiro.

Skatieties plašāk TV3 Ziņu sižetā.

LA.lv