Iespējams, atrasta bīskapa Alberta mazmājiņas bedre 1
Celtniecības darbu laikā tīrot nost gruvešus Vecrīgā, Miesnieku ielā, arheologi atraduši 13.gadsimta tualetes bedri, kas varētu būt kalpojusi Rīgas dibinātājam bīskapam Albertam, vēsta aģentūra LETA, atsaucoties uz laikrakstu “NRA”.
Vēsturnieks Aldis Pravornis informējis, ka apmēram sešu metru dziļumā zem Vecrīgas bruģa līmeņa celtnieki stiprinājuši kolonnas un tīrījuši laukā visus sagruvušo konstrukciju elementus no iepriekšējiem gadsimtiem. Zem 15. gadsimta noliktavu atliekām, ejot dziļumā, pa vidu starp graustu fasādēm Miesnieku ielā 13/15/17 un Anglikāņu baznīcu atklājušies dažādi mūru fragmenti, no kuriem visdziļākajā horizontā atrodams 14. gadsimta mūra sienas fragments, bet zem tā vēl dziļākā līmenī esot redzama vēl senāka atejas bedre.
Pēc pētnieku stāstītā, mazmājiņa arheologam reizēm esot vērtīgāks atradums nekā zelta gabals, jo naudu un vērtslietas cilvēki slēpuši pažobelēs un rakuši zemē visos laikos, turpretī mēslu bedre labāk liecinot par cilvēku reālo sadzīvi un to, ko cilvēki uzskatījuši par nesvarīgu un metuši prom: tajā parasti tiek atrasti ielidināti lupatu vīstokļi, dažādi sīki krāmi, koka izstrādājumi, kauli, asakas, mizas un cita draza, no kuras var izdarīt secinājumus par mūsu senču ikdienu.
“Senā Rīga uz šo brīdi ir labi dokumentēta un zināma, kurā gadsimtā kas atradās katrā vietā. Piemēram, par šo vietu ir skaidri zināms, ka tolaik šis gruntsgabals piederēja arhibīskapijai, un šeit arī atradās arhibīskapa dienesta rezidence pilī,” stāstījis Pravornis. Tātad, ja bīskapa pils vissenākajā teritorijā tiek uzieta 13. gadsimta mazmājiņa, tad ar gandrīz drošu pārliecību varot zināt, ka reizi pa reizei šo mazmājiņu izmantojis arī Rīgas dibinātājs.
Būvniecības bums esot viens no iemesliem, kāpēc arheoloģija pēdējos gados Rīgā zeļ un plaukst. Būvniecības laikā, rokot pamatus, atrasti ne tikai abu pasaules karu laiku spridzekļi, bet arī daudzi arheoloģiski interesanti priekšmeti. Zemes darbu laikā Vecrīgā arheologa klātbūtne ir obligāta.
Konkrētajā adresē spīķerus 1975.gadā iznīcinājis ugunsgrēks. Pēc tam 1990. gadā te strādājuši poļu restauratori, taču resursu trūkuma dēļ darbs nav ticis pabeigts. Taču toreiz viņi nav gājuši tik dziļi kā tagad. Pārbūves projektu jau pirms gadiem septiņiem izstrādājis projektēšanas birojs “Arhis”, taču būvniecība sākusies tikai šogad, jo 2010. gadā mainījušies objekta īpašnieki.
Tā kā padomju laikā smagi izdegušos spīķerus atjaunot nav iespējams, ēka tiek iebūvēta drupām pa vidu no jauna. Tajā atradīsies dzīvojamās telpas, bet pirmajā stāvā būs kafejnīca un iekšpagalms, kas būs brīvi pieejams ikvienam. Atsegtie 12. un 13.gadsimtu mūri tiks atstāti aplūkošanai, bet bīskapa Alberta mazmājiņas bedre gan ne, jo tā atrodas gandrīz desmit metru dziļumā no mūsdienu ielas līmeņa.
