Mobilā versija
+2.0°C
Sabīne, Sarma, Klaudijs
Pirmdiena, 5. decembris, 2016
28. janvāris, 2015
Drukāt

Iespējams, atrasts veids, kā atšifrēt Herkulānu bibliotēku

Ekrānšāviņš no nytimes.comEkrānšāviņš no nytimes.com

Iespējams, zinātnieki atraduši veidu, kā glābt Herkulānu bibliotēku, kura glabā tādus klasiskus darbus kā, piemēram, Tita Līvija Romas vēsture, raksta “The New York Times”.

Līdz ar Pompejiem, arī Herkulāna gāja bojā Vezuva izvirdumā. Bibliotēka, pie kuras šobrīd strādā pētnieki, atradās kādā villā, kas, iespējams, piederēja Jūlija Cēzara sievastēvam Lūcijam Kalpurnijam Piso Kesonijam.

Villas plauktos glabātie papirusa ruļļi vulkāna karstajā gāzē nesadega, bet gan pārogļojās. Kopš villas atrašanas 1752. gadā veikti neskaitāmi mēģinājumi papirusu atritināt, taču visi beidzās ar neveiksmi, tādēļ zinātnieki nolēma atteikties no eksperimentiem līdz brīdim, kad tiks izgudrotas efektīvākas metodes. Patlaban ir aptuveni 300 neskarti papirusa ruļļi un vēl daudzi lielāki un mazāki fragmenti.

Neapoles Mikroelektronikas un mikrosistēmu institūta zinātnieki apgalvo, ka tagad, iespējams, viņiem izdosies izlasīt ruļļos ierakstīto, tos neatritinot. Izmantojot Eiropas sinhotrona lāzeram līdzīgo staru, esot iespējams noteikt smalko atšķirību starp pārogļojušos papirusu un seno tinti, kas gatavota no kvēpiem.

Pirmais nopietnais mēģinājums atšifrēt Herkulānu bibliotēku notika 2009. gadā, – tad Kentuki universitātes datorzinātnieks Brents Sīls ar datortomogrāfijas palīdzību noteica papirusu fizikālo struktūru. Noskaidrojās, ka loksnes karstuma iespaidā ir ārkārtīgi sakrokojušās, jo karstās gāzes ļoti īsā laika sprīdī no tām iztvaicēja visu ūdeni.

Vito Močellas vadītā pētnieku grupa ar sinhotrona palīdzību spēj identificēt rakstuzīmes, taču tās vizualizējas, brīvi virmojot gaisā, tādēļ jāatrod vēl paņēmiens, kā katru burtu novietot tā pareizajā vietā uz Sīla identificētās papirusa virsmas.

Klasiskās literatūras pētnieki entuziastiski uztvēruši jaunos tehnoloģiju sasniegumus, īpaši tādēļ, ka uzskata – villas neatraktajā pagrabā var atrasties vēl arī citi rakstudarbi. Līdz šim atrasti galvenokārt sengrieķu autori, bet, iespējams, bibliotēkai bijusi arī latīņu sadaļa. Ņujorkas universitātes klasiskās literatūras profesors Deivids Saiders uzsver, ka būtu ļoti interesanti atrast Vergīlija dzīves laikā tapušu manuskriptu, jo vienīgie šobrīd pieejamie ir viduslaiku noraksti, kuros iespējamas dažādas izmaiņas.

Pievienot komentāru

Latvijā iedegas Ziemsvētku egles, sākas rūķu darbnīcas un Adventa koncertiZiemassvētku gaidīšanas laikā arvien vairāk un vairāk sirsnīgu sarīkojumu gaida ģimenes.
Draugiem Facebook Twitter Google+