Iespējams, vienošanos tomēr panāks 0
Lai arī tika prognozēts, ka britu premjerei Terēzai Mejai pēc Konservatīvās partijas konferences nāksies atstāt amatu, tomēr pēc spīdošās runas, ko ievadīja dejošana (jā, jā, dejošana!) pie populārās “ABBA” dziesmas “Dancing Queen” un joki par iepriekšējā gada neveiksmēm – aizsmakumu un toriju saukļa burtu krišanu skatuves aizmugurē –, tā beidzās ar ovācijām un aplausiem. Mejas krēsls vismaz uz kādu laiku ir nosargāts, un sarunas par breksitu turpinās, tiek izteikti pieņēmumi, ka Meja varētu atkāpties no sava sākotnējā plāna, lai vienotos ar Eiropas Savienību.
Īrijas robeža un “backstop”
Angliski teju katrā teikumā tiek pieminēts “backstop”. Basketbolā šo terminu lieto, lai apzīmētu drošības tīklu, kas nepieciešams, lai bumba neatstātu laukumu, un saistībā ar breksitu nozīme ir ļoti līdzīga – tas ir drošības tīkls, garantijas, ka arī “cietā” breksita gadījumā Īrijas robeža paliks pilnībā atvērta tirdzniecībai, cilvēku brīvai kustībai un pakalpojumiem.
ES amatpersonas cer, ka AK sarunvedēji nāks klajā ar jaunu priekšlikumu saistībā ar Īrijas robežu, kas varētu bruģēt ceļu uz vienošanās panākšanu pašā galvenajā punktā, kas bijis klupšanas akmens breksita sarunās kopš šā gada marta. Tiek minēts, ka jaunais AK priekšlikums paredz palikt ES vienotajā tirgū uz nenoteiktu laiku, kamēr vien netiks panākta vienošanās par nākotnes attiecībām pēc 2020. gada, kad beigsies breksita pārejas periods. Tas nozīmē, ka atkritīs muitas pārbaudes uz Īrijas robežas, tādējādi izvairoties no “cietās” robežas starp Ziemeļīriju un Īrijas Republiku.
Jaunais priekšlikums varētu ļaut Ziemeļīrijai saglabāt vairākas ES regulas, kas savukārt paredz simboliskas pārbaudes uz Ziemeļīrijas un AK robežas, raksta “EU Observer”. Taču šādu priekšlikumu Terēzai Mejai izteikt būtu grūti, jo viņas valdības galvenais balsts tur ir Ziemeļīrijas Demokrātisko unionistu partija (DUP), kas ir paziņojusi, ka Ziemeļīrija nekādā gadījumā nepieļaus ne tikai muitas pārbaudes, bet arī no AK atšķirīgus noteikumus.
DUP ir pret
ES piedāvātais variants paredz, ka Ziemeļīrija paliek ES vienotajā tirgū, kamēr pārējā AK no tā izstājas, taču britu premjere izteikusies, ka šāds risinājums ir nepieņemams. DUP līdere Arlēna Fostere, kuras desmit parlamenta deputāti spēlē kritisku lomu Mejas valdības atbalstā, apgalvo, ka jāpanāk vienošanos, kas apmierina visus, tajā pašā laikā respektējot referenduma rezultātus.
“Ir būtiski, lai ES saprastu sensitīvo situāciju ar Ziemeļīriju un faktu, ka mēs būsim vienīgā AK daļa, kam ir zemes robeža ar ES, kad atdalīsimies nākamajā gadā,” saka Fostere, “tirdzniecības barjeras AK iekšējā tirgū nedrīkst būt, tas iedragātu ekonomikas labklājību Ziemeļīrijā, tādējādi mēs nevaram atbalstīt nekādu vienošanos, kas paredz muitu vai atšķirīgus noteikumus AK iekšējā tirgū.”
Nebūs vienošanās – nebūs naudas
Gan EK priekšsēdētājs Žans Klods Junkers, gan Eiropadomes priekšsēdētājs Donalds Tusks izteikuši optimismu saistībā ar breksita vienošanos, cerot, ka tā tiks noslēgta līdz gada beigām. Gan ES, gan AK cer pabeigt “šķiršanās dokumentu” un saskaņot kopēju paziņojumu par ekonomisko sadarbību nākotnē līdz ES samitam, kas sāksies 17. oktobrī.
Junkers, jautāts, vai vienošanās varētu tikt panākta līdz samitam, tomēr atzīst, ka “mēs vēl neesam tikuši tik tālu. Taču noteikti vēlamies panākt vienošanos ar britu valdību”. Tāpat viņš atgādināja, ka AK izstāšanās bez vienošanās nav vēlama nevienai pusei.
Taču Terēza Meja nupat piedraudējusi neparakstīt 39 miljardu “šķiršanās” rēķinu, ja ES nesniegs AK precīzas detaļas tuvāko nedēļu laikā par nākotnes tirdzniecības līgumu. Brīdinājums sagrāvis cerības par vienošanās panākšanu līdz nākamās nedēļas ES līderu samitam. Pastāv bažas, ka Brisele varētu piedāvāt tikai vājas garantijas par nākotnes tirdzniecības attiecībām, iespējams, tikai virspusēju 15 – 20 lpp. garu dokumentu. Acīmredzot abas puses šobrīd ļoti uzmanās ar izteikumiem publiskajā telpā, pie tam, ja līdz otrajam samitam novembrī izdotos vienoties, tad priekšā stāv pats nozīmīgākais britu parlamenta balsojums mūsdienās. Parlaments panākto vienošanos var apstiprināt, bet var arī neapstiprināt, un tad iespējami vairāki scenāriji, viens no tiem ir valdības krišana.
“Breksits ir apkaunojošs britiem”
Tā “Politico” raksta politologs Marsels Dirsus no Hamburgas. “Apvienotajai Karalistei Eiropā ir daudz draugu, mani ieskaitot. Primitīvie ūdens krāni un dubulto logu neesamība neskaitās, es Britāniju mīlu tāpat. (..) Kad valsts vadošie toriji salīdzina ES ar PSRS vai apraksta mērķus, velkot paralēles ar Ādolfu Hitleru, tā, iespējams, ir salda mūzika saujiņai neizmirstošo breksiteru, kuri sapņo par izkļūšanu no Briseles kontrolētā gulaga. Bet jekuram citam tas šķiet smieklīgi, un, ja godīgi, ļoti apkaunojoši.” Un viņam ir taisnība, jo no malas AK iekšpolitikā notiekošais tiešām izskatās traģiski. Lielākā daļa no tā ir iekšējās politiskās cīņas, kā arī dažādu biznesa interešu sadursmes breksita dēļ, un te nu akmens metams abu pušu dārziņos, jo emocijas un pārspīlējumi ir visur. Paši briti notiekošo uztver vienā angļu mierā, sarosoties tikai tad, ja kādam no valdības nejauši pasprūk kas par nodokļu paaugstināšanu vai benzīna cenas celšanu.
Latvija “iezīmē teritoriju” politikā
Lai arī Latvijā vēlēšanu cīņu karstumā tas paslīdēja garām, taču Latvija diezgan nopietni ir iezīmējusi savu vietu politikas pasaulē, Latvijas vēstniecei AK Baibai Bražei reaģējot uz britu ārlietu ministra Džeremija Hanta toriju konferencē teikto, ka dalība ES ir līdzīga PSRS okupācijai. “Jūsu zināšanai, PSRS nogalināja, deportēja, izsūtīja un ieslodzīja simtiem tūkstošu Latvijas iedzīvotāju pēc nelegālās okupācijas 1940. gadā, un iznīcināja triju paaudžu dzīvi, kamēr ES ir atnesusi labklājību, vienlīdzību, izaugsmi un cieņu.” Latvijas vēstnieces teiktais tika citēts vadošajos britu medijos “Independent”, “The Times”, BBC, “The Guardian”, “Mirror” u. c. Pēc tam EK runasvīrs piezīmēja, ka “mēs visi tikai iegūtu, ja ik pa brīdim atvērtu vēstures grāmatu – it īpaši tas attiecas uz dažiem ārlietu ministriem.”
