Iespējas, ko sniedz valsts apmaksāts vēža skrīnings 0

Vēža skrīnings – tas ir pasākumu komplekss, kura mērķis ir nesaslimt un nenomirt no tām ļaundabīgajām saslimšanām, kas ir novēršamas vai arī pilnībā izārstējamas, ja atklātas agrīni.

Reklāma
Reklāma

 

Veselam
8 veidi, kā bērnu izaudzināt par potenciālo psihoterapeita pacientu 13
Jau rīt Krievijas raķetes var lidot uz jebkuru valsti. Zelenskis par iespējamiem draudiem Eiropai
Kokteilis
FOTO. Ieva Brante demonstrē lielisku veidu, kā parādīt krāpniekiem viņu īsto vietu
Lasīt citas ziņas

Skrīnings tiek veikts, lai atrastu cilvēkus bez slimības simptomiem, kuriem ir paaugstināts risks saslimt ar attiecīgo vēža veidu. Novirzes no normas skrīninga izmeklējumā vēl nebūt nenozīmē, ka šiem cilvēkiem ir vēzis vai cita nopietna slimība, taču ļoti svarīgi, lai visi šie cilvēki tiktu atbilstoši izmeklēti, lai pārliecinātos, ka to patiešām nav. Savukārt tiem nedaudzajiem, kuriem skrīninga izmeklējums tiešām apliecinājis ļaundabīgu saslimšanu, ir visai lielas iespējas no slimības atbrīvoties pilnībā, ja vien tā atklāta agrīni.

Skrīnings tiek izmantots tikai tām onkoloģiskajām saslimšanām, kuru esamību var pierādīt ar vienkāršas metodes palīdzību ilgi pirms tās izraisa slimībai raksturīgos simptomus, tām, kas veiksmīgi pakļaujas mūsdienu ārstēšanai. Tāpēc gan Eiropā kopumā, gan arī Latvijā skrīninga izmeklējumi tiek piedāvāti cīņai ar trijām ļaundabīgajām saslimšanām, turklāt katrai no tām – ar atšķirīgu metodi.

CITI ŠOBRĪD LASA

Krūts dziedzera vēža skrīnings, izmantojot mamogrāfijas (krūts dziedzera rentgenizmeklēšanās) metodi, tiek piedāvāts sievietēm vecumā no 50 līdz 69 gadiem reizi divos gados. Uzaicinājumus sievietēm, kurām attiecīgajā gadā veicams izmeklējums, ar pasta starpniecību nosūta Nacionālais veselības dienests.

Dzemdes kakla vēža skrīnings, kam tiek izmantota citoloģijas uztriepes metode ar sekojošu tās mikroskopisko analīzi, pieejams sievietēm vecumā no 25 līdz 70 gadiem reizi trīs gados. Līdzīgi kā krūts vēža skrīningam, uzaicinājumus sievietēm nogādā pasts. Savukārt uztriepes paņem ginekologs vai citas specialitātes pārstāvis (ģimenes ārsts, dzemdību speciālists, vecmāte).

Resnās un taisnās zarnas jeb kolorektālā vēža skrīnings pamatojas uz acij nemanāma slēpta asins piejaukuma noteikšanu fēcēs. Ģimenes ārsta praksē veiktu izmeklējumu šāda asins piejaukuma noteikšanai valsts apmaksā gan sievietēm, gan vīriešiem reizi gadā, sākot ar 50 gadu vecumu. Starp citu, vīriešiem skrīninga efekts ir pat lielāks. Skrīninga programmas ietvaros nepieciešams savākt analīzei fēču paraudziņus no pavisam trim sekojošām vēdera izejas reizēm. Savākšana nepavisam nav sarežģīta – neliels fēču daudzums tiek ievietots speciāli šim mērķim paredzētā testsistēmā. Tā kā uzaicinājumus šiem izmeklējumiem pa pastu nesūta, reizi gadā jautājiet savam ģimenes ārstam, ja tas šādu iespēju attiecīgajā gadā jums vēl nav piedāvājis!

 

Šā brīža ekonomiskajā situācijā valsts gatava iedzīvotājiem apmaksāt skrīninga izmeklējumus, kas pieejami praktiski visās Eiropas valstīs, tāpēc būtiski, lai iedzīvotāji zinātu par savām tiesībām un tās arī izmantotu.

 

Līdz šim nav pietiekami daudz runāts par iespējām, ko sniedz profilaktiskie pasākumi, kam pieskaitāms arī skrīnings. Daži kautrējas skaļi pārrunāt tik delikātas tēmas (piemēram, kolorektālā vēža skrīninga gadījumā) vai pat nevēlas veikt izmeklējumus, lai neko sliktu neuzzinātu par savu veselību (“jūtos labi”), taču laiks saprast, ka tā ir apzināta atteikšanās iegūt papildus kvalitatīvi nodzīvotus dzīves gadus.

Reklāma
Reklāma

Latvijas Universitātei sadarbojoties ar Rīgas Austrumu klīnisko universitātes slimnīcu, kā arī daudzām citām valsts medicīnas iestādēm, ESF atbalstīta projekta “Agrīnas audzēju diagnostikas un novēršanas starpdisciplināra izpētes grupa” ietvaros pagājušajā gadā tika veikts kolorektālā vēža skrīninga pilotpētījums ar mērķi rast iespējas skrīninga aptveres uzlabošanai. Vienlaikus analizējām arī iedzīvotāju un medicīnas profesionāļu attieksmi pret skrīningu un vēlmi tajā iesaistīties. Izrādījās, ka tiešām liela iedzīvotāju un mediķu daļa saskata un novērtē valsts apmaksāta skrīninga nepieciešamību.

Pagaidām vēl valsts piedāvāto vēža skrīningu izmanto tikai neliela daļa no tiem, kam šie izmeklējumi pieejami. Taču situācija mainās – arvien vairāk progresīvi domājošu mūsu valsts iedzīvotāju vairs nedzīvo ar nolemtības sajūtu, arvien vairāk ir to, kas saskata ieguvumus gan no veselīga dzīvesveida un sporta nodarbībām, gan arī vēža skrīninga izmeklējumu veikšanas. Novērtēsim to, kas mums tiek piedāvāts, un izmantosim šādas iespējas!